Harmonijas augs - LAVANDA
Lavanda ir jauks augs dārzā – ar pelēkzaļām lapām un zilās krāsu gammas ziedu vālītēm. Lavanda zied visu vasaru, izplatot romantiski rūgtenu smaržu. Tieši aromāta dēļ lavanda ir tik populāra.
LAVANDAS
+ smarža
+skaistas ziedu vālītes
+sudrabots lapojums
+labi saglabājas izkaltētas
+pievilina taureņus un bites
-mēdz pāraugt, zaudējot glītumu
-sēto šķirņu augi nav viendabīgi
-necieš pārlieku mitrumu
-ziemā mēdz izsalt
-jāveido krūma forma
Lai arī augs ir siltumprasīgs un pārziemošana rada papildu rūpes, lavanda Latvijas dārzos nav svešiniece. No svešām zemēm lavanda savulaik ienākusi kā telpaugs un muižu ziemas dārzos audzēta jau gadsimtiem ilgi.
Lavanda ir daudzgadīgs panātru Lamiaceae dzimtas augs ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi, apvīts leģendām un ticējumiem.
Lavandas latīniskais nosaukums saistīts ar vārdiem lavender (mazgāt) un lavare (paredzēts, lai mazgātos). Laika gaitā lavandas aromātam doti daudzi apzīmējumi, saistīti ar tās izmantošanas vēsturi un vārda tulkojumu – tīrība, miers, skaidrība, svaigums, klasika, harmonija, mīlestības dvesma... Lavanda kalpo arī kā mīlestības simbols kāzu ceremonijās un dažādos maģiskos rituālos.
UZLABO PAŠSAJŪTU UN GARŠU
Parasti lavanda asociējas ar ziepēm un parfimēriju, jo patiešām daudzi parfimērijas un kosmētikas produkti satur tās ēterisko eļļu, kas ir lielisks ādas kopšanas līdzeklis. Mazgājoties ar lavandu aromatizētā ūdenī vai dzerot tēju, mazinās galvassāpes un nomierinās nervi. Lavandas ziedu spilventiņš lieliski atsvaidzina veļu un arī atbaida nevēlamus drēbju skapja viesus - kodes, jo lavandai piemīt pretinsektu īpašības. Taču cilvēkus ziedu aromāts nomierina, tādēļ jau senatnē šī īpašība tika likta lietā, lavandas ziedus novietojot līdzās guļvietai.
Lavanda ir arī netradicionāls gaŗsaugs. Jo populārāki kļūst citzemju ēdieni, jo populārāka kļūst arī lavanda kā garšaugs. Pie zivju, gaļas un saldajiem ēdieniem, ābolu ievārījuma lieto kaltētas lavandas lapas un ziedus. Šis garšaugs labi saskan arī ar mellenēm un zemenēm. Gardēžiem patiks eksotiskie karamelizētie lavandas ziediņi.
Kulinārijā šis augs sevišķi iecienīts Francijas dienvidu rajonos, kur tiek gatavoti īpaši ar lavandu garšināti ēdieni.
Rozes un lavandas ir lieliski kompanjoni. Rozes, augot vienā dobē ar lavandām, mazāk slimo, tās netīk kaitēkļiem. Savukārt lavandām no rožu krūmiem tiek tik daudz rēnas ēnas, lai ziedi saglabātu sulīgo zilo pigmentu, kas tiešā saulē ātri izbalo.
VIETAS IZVĒLE
Aromātiskā auga dvēsele ir tā ēteriskā eļļa. Tieši tās kvalitātē slēpjas aromātisko un ārstniecības augu galvenā vērtība. Lai augs varētu uzkrāt šīs vielas un izaugtu krāšņs, apveltīts ar šo patīkamo aromātu, tam vajadzīgi piemēroti dzīves apstākļi.
Lavanda angustifolia ‘Rosea’
Ievēro! Lai lavandas visu laiku būtu skaistas, saglabātu kompaktu augumu un bagātīgi ziedētu, tās regulāri jāapgriež. Laikus jānogriež arī visi vecie ziedi.
Lavandai vispiemērotākā ir saulaina vieta. Viegla noēnojuma varētu būt tik daudz, cik no līdzās esošajiem augiem – tad ziedu zilais vai violetais tonis būs spilgtāks nekā saulē. Lavanda audzējama neitrālā vai kaļķainā (pH 7.0-7.2), gaisu caurlaidīgā augsnē. Audzējot traukos (ar slēgtu sakņu sistēmu),sevišķi svarīgs ir optimāls gaisa režīms sakņu zonā un saknīšu izvietojums, tāpēc lavandai ir piemēroti simetriskas, noapaļotas formas trauki, bet neder šauri un dziļi. Trauku izvēlas tik lielu, lai tajā varētu iestādīt vairākus audziņus, parasti trīs.
Arī dobē lavanda labāk izskatīsies un jutīsies, augot pulciņā pa trim un vairāk augiem. Kad augi mazi, tos stāda satuvināti, kad paaugušies, var izstādīt retāk. Lavanda piemērota arī nelieliem dzīvžogiem un garšaugu dārziņam. Jau izsenis klosterdārzos tā bijusi viens no dzīvžogu augiem, kuri norobežo ārstniecības augu stādījumus.
STĀDU VAR IZAUDZĒT
Lavanda ir hibrīds, tāpēc, pavairojot ar sēklām, iegūstami nedaudz atšķirīgi augi. Parasti atšķiras krūmiņa veids un ziedu krāsas toņu nianses. Pavairošana ar sēklām piemērota, ja grib ieaudzēt savā dārzā lavandu vai arī iegūta kāda jauna šķirne. Lai arī sēklas lavandai, salīdzinot ar citiem aromātiskajiem augiem, nav tās sīkākās, tomēr sēt tieši uz lauka nevajadzētu. Vispirms izaudzē dēstu. Sēklas dīgst apmēram 10 dienas. Kad dīgstiņi paaugušies, tos piķē podiņos. Atkarībā no substrāta sastāva septītajā dienā pēc piķēšanas augiem dod papildmēslojumu. Piemērots ir kalcija nitrāts. Dēstus var audzēt arī nepiķējot. Tad sēkliņas sēj katru savā podziņā vai dēstu audzēšanas kasetes ligzdiņā.
Lavanda stoechas
Pirmajā gadā augi aug ļoti lēni, tāpēc paliekošā vietā tos vajadzētu stādīt tikai otrā gada pavasarī, jo arī tad vēl lavandas nekādas lielās nebūs. Straujāk tās sāk augt trešajā gadā. Pirmajā gadā augus stāda ciešāk, vasarā ravē un reizi vai divas dod papildmēslojumu. Lavandai patīk viegla, vidēji mitra un barības vielām vidēji bagāta augsne. Augiem nevajadzētu ļaut izkalst, taču pārliecīgs mitrums nodara vairāk ļauna nekā sausums.
Ja dārzā lavanda jau aug, tad labāka ir veģetatīvā pavairošana – spraudeņi, noliektņi, 3-4 gadus vecu ceru dalīšana. Labākais veids, kā neilgā laikā iegūt vairāk lavandas stādiņu, ir pavairošana ar spraudeņiem. Pavairojot veģetatīvi, lavandas izaugs tieši tādas pašas kā mātesaugs, tāpēc spraudeņiem izvēlas pašus aromātiskākos un dekoratīvākos augus.
Lavandas izmanto:
• parfimērijā;
• aromterapijā;
• kā nektāraugu;
• kulinārijā.
PADOMS: lavandas ziedi ilgi saglabā savu aromātu, īpaši, ja vākti īsi pirms pilnzieda.
Lavanda angustifolia ‘Alba’
Lavandas ziedi nav tikai lavandu krāsa – tie var būt no baltiem, gaiši ziliem līdz rozā. Arī augumā lavandas atšķiras.
Piemērotākais laiks spraudeņu griešanai un apsakņošanai ir jūnija pirmā puse. Spraudenim lejasdaļā (1.5-2cm garā posmā) notīra lapiņas, sprauž ar substrātu )pietiekami mitru) pildītā podiņā un uzliek burciņu. Pirmās 5 dienas spraudeņus netraucē, vēlāk vēdina, burciņu noņemot uz arvien ilgāku laiku. Ja audziņi vēdināšanas laikā vīst, vēdināšanas ilgumu samazina. Pēc apsakņošanās un jaunu dzinumu attīstības stādiņus, tāpat kā audzējot no sēklām, vajadzētu stādīt vispirms dobē, bet paliekošā vietā – tikai nākamā gada pavasarī. Pirmajā gadā jaunie dzinumi vēl nav nobrieduši, tāpēc uz ziemu noteikti jāpiesedz.
NEPIESEGTA VAR IZSALT
Sliktā ziemošana ir lielāka problēma lavandas audzēšanā. Lavanda savu krāšņumu parāda, sākot ar trešo audzēšanas gadu, bet pirmos divus dzīves gadus tā, ja nav labi piesegta, var nosalt.
Lavanda stoechas subsp. stoechas
Diemžēl ir gadi, kad pat visoptimālākajos apstākļos visi augi aiziet bojā. Labāks variants – sēklas iegūst no trīs četrus gadus un vecākiem pārziemojušiem augiem. Izturīgākus augus iegūst, ņemot spraudeņus no atkārtoti ziemu labi pārdzīvojušām lavandām. Sliktāk pārziemo lavandas, kuras augušas mitrā un smagā augsnē.
Lavanda pēc savas dabas ir ilgdzīvotāja, ja vien to nebojā ziema. Rudenī pēc noziedēšanas vajadzētu nogriezt ziedstublājus. Jaunākiem augiem (2-4 gadus veciem) apgriešana rudenī par 2/3 no augstuma dažkārt sekmē pārziemošanu, taču to nevar attiecināt uz vecākiem augiem.
Lavanda angustifolia ‘Dwarf Blue’
Katrs augs veido citādas formas krūmiņu. Vēlamo formu panāk apgriežot, jo lavanda ir augs, kas labi padodas veidošanai. Tādā gadījumā ziedu būs mazāk vai nemaz, taču lavandas lapojums joprojām būs izteiksmīgs un smaržīgs.
Lavandu dobe ir īpaši skaista saulainā dienā, kad to naski apmeklē bites, kamenes un tauriņi.
IZVĒLIES SAVU LAVANDU!
POPULĀRĀKĀS
Anglijas lavanda, kurai ir atšķirīgi nosaukumi - L.officinalis, L.vera, L.delphinensis un L.Spica, bet visbiežāk to dēvē par L.angustifolia vai šaurlapu lavandu. Tā ir vispiemērotākā mūsu apstākļiem un arī visbiežāk audzētā.
Spānijas lavanda L.latifolia. To audzē komerciāliem nolūkiem ēteriskās eļļas ieguvei. Gan Anglijas, gan Spānijas lavandas un to hibrīdus izmanto arī rūpnieciskajā ražošanā.
Ko darīt, ja lavanda pāraugusi un kļuvusi neglīta, saglabājot lapojumu vien dzinumu galos? Krūmam uzber irdenas augsnes kaudzīti – kā kurmja rakumu, atstājot ārā zaļos cekuliņus. Ja laiks sauss, laista. Drīz vien dzinumi apsakņojas, un nākamajā pavasarī tos var pārstādīt vai atstāt augam kā sudrabainu pauguriņu.
PIEMĒROTĀKĀS AUDZĒŠANAI.
• L.angustifolia ’Alba’ – balti ziedi.
• L.angustifolia ‘Dwarf Blue’ – lavandas zili ziedi.
• L.angustifolia ’Grapenhall’ – tumši zili ziedi, augs kompakts.
• L.angustifolia ’Hidcote Blue’ – tumši zili ziedi.
• L.angustifolia ’Munstead’ – zili ziedi.
• L.angustifolia ’Vera’- violeti rozā ziedi.
• L.angustifolia ’Nana’ – pundurauguma, kompakta, piemērota audzēšanai traukos.
• L.angustifolia ’Rosea’ – rozā ziedi.
• L.angustifolia ’Triphylla’ – interesanti veidoti ziedi ar mazām pielapiņām pamatā.
• L.dentata - ļoti dekoratīva, ar lavandai neparastas formas paparžveia lapām.
• L.stoechas - dekoratīvi ziedi, ziediņš ietverts purpura maciņā.
Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (4/2006)