Jautājumi un atbildes

Gladiolas labi aug dažādās augsnēs, piedod audzētājiem mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan pārāk lielu augsnes mitrumu. Latvijas dārzos var atrast ap 1000 gladiolu šķirņu. Izstādēs, kolekcijās un ziedu veikalos arvien vairāk redzamas vietējās selekcijas šķirnes. Selekcionāri savā darbā sasnieguši atzīstamu līmeni, veidojot mūsu apstākļos labi augošas šķirnes, kuru ziedu krāsa un forma patīk gan audzētājiem, gan vienkārši interesentiem. Gladiolu audzētāji augstu novērtējuši daudzas V. Viņķeļa, A. Muhlinka, J. Dipāna, L. Zaķa un citu Latvijas selekcionāru radītās šķirnes. Skatienus piesaista iecienītās, krāsu bagātās, kruzuļotās čehu selekcionāru Kinočeka, Kovaržika, Vaclavika izveidotās šķirnes. Stabilu vietu mūsu gladiolu stādījumos ieguvušas Krievijas selekcionāru Dibova, Gromova, Kuzņecova, Vasiļjeva u.c. radītās labi augošās lielziedu un milzu ziedu gladiolas.

VISAS AUGSNES LABAS

Vislabāk gladiolu bumbuļsīpoliem patīk atklāta vieta ar netraucētu gaisa apmaiņu, pilns saules apgaismojums no rīta līdz vakaram, iestrādāta, organiskām vielām bagāta, vidēji smaga smilšmāla vai mālsmilts augsne ar stabilu mitruma režīmu.

IEVĒRO!
Lai izvairītos no slimībām, gladiolas jāstāda vietā, kur tās agrāk nav augušas.
Aizvējā vairāk uzmanības jāpievērš slimību profilaksei, laikus veicot miglojumus. Šādā vietā gladiolas vairāk apdraud pelēkā puve. Tā ir bīstama arī daļēji noēnotās vietās, sevišķi, ja puķes nesaņem rīta sauli.
Jāstāda tikai pilnīgi veseli bumbuļsīpoli.

Gladiolas var labi augt gan smagā māla augsnē, gan vieglā smiltī. Smagā augsnē lēnāk izskalojas nepieciešamās barības vielas, tāpēc daļu pamatmēslojuma (P un K) var iedot rudenī, bet papildmēslojumu var dot retāk un lielākās devās nekā smilts augsnē. Gladiolu stādīšana un sīpolu novākšana smagā mālā prasīs vairāk laika un pūļu – vieglā smilts augsnē šie darbi veiksies raitāk. Gladiolas stāda agri pavasarī, pirms augsne zaudējusi mitrumu. Vasarā papildmēslojumu vajadzēs dot biežāk un mazākās devās, pievēršot uzmanību tiem mikroelementiem, kuri viegli izskalojas. Lai iegūtu stabilu sīpolu ražu, greznās puķes noteikti vajadzēs laistīt. Ieteicams laikus uzlabot augsnes struktūru, izmantojot neitralizētu kūdru vai kūtsmēslus priekšaugiem.

STĀDA RINDĀS

Gladiolas stāda aprīļa beigās, maija sākumā, kad augsne iesilusi līdz +9 grādiem pēc Celsija.

Lai gladiolas atklātā, vējiem pakļautā laukā ziedēšanas laikā neizgāztos, tās jāstāda dziļāk – 15cm. Jaunais bumbuļsīpols izaug vis vecā, seklos stādījumos izlienot pat augsnes virspusē. Arī vairsīpoliņus nevajadzētu sēt seklāk par 5cm – tie lieliski uzdīgst pat no daudz lielāka dziļuma, kur ir stabilāks mitruma režīms.

Visērtāk augus apkopt un norakt bumbuļsīpolus, ja gladiolas stādītas vienrindas vai divrindu slejās. Ja vagas veidotas ziemeļu – dienvidu virzienā, stādi saņems vairāk saules gaismas. Divrindu slejās var iegūt pietiekami labu bumbuļsīpolu ražu un ieekonomēt platību. Ja vēlaties priecāties par skaistiem ziediem pat no nelieliem sīpoliem, tad gladiolas ieteicams stādīt 70cm attālās rindās. Arī tad, ja stādāmi tikai daži desmiti bumbuļsīpolu, labāk neveidot dobi, bet iestādīt tos reti vienā rindā vai vadziņā starp burkānu un sīpolu dobēm. Tad ar skaistiem ziediem iepriecinās pat vismazākie bumbuļsīpoliņi. Ja vagā ap sīpoliem apber smiltis, tos mazāk apdraud slimības, rudenī ir vieglāk novākt, bumbuļsīpoli ir tīri, tiek zaudēts mazāk vairsīpoliņu.

Mūsdienīgai lielziedu gladiolu šķirnei ziedvārpā jābūt vismaz 20 pumpuriem, vienlaikus atvērtiem 8 ziediem un 6 iekrāsotiem pumpuriem.

LAI ZIEDĒTU, JĀBARO

Rudenī, sagatavojot augsni gladiolu stādīšanai, iestrādā pamatmēslojumu – sadalījušos kūtsmēslus un minerālmēslus. Arī svaigos kūtsmēslos gladiolas augs labi, ja vien var nodrošināt, ka bumbuļsīpoli nesaskaras ar mēslojumu. Pamatmēslojumā fosforu (P) un kāliju (K) smagākās augsnēs var dot rudenī, vieglā smilts augsnē – labāk pavasarī, citādi tie izskalosies. Slāpekli (N) vienmēr dod pavasarī.

Augšanas sākumā, kad strauji aug lapas, vairāk nepieciešams slāpeklis. Veidojoties ziedpumpuriem, jādod pilns N-P-K komplekss, samazinot N daudzumu. Pirms ziedēšanas slāpekli ieteicams dot kalcija nitrāta formā, jo kalcijs nostiprina ziednešus. Pēc ziedēšanas gladiolām vajadzīgs kālijs, kas veicina sīpolu nobriešanu. Iekoptās, ar kūtsmēsliem regulāri mēslotās augsnēs mikroelementu parasti pietiek.

RUDENĪ UZ MĀJĀM!

Gladiolu bumbuļsīpolu ražu vāc septembra otrajā pusē, oktobra sākumā. Lai sīpols nobriestu, tam jāatrodas augsnē vēl vismaz 30 dienas pēc noziedēšanas vai zieda nogriešanas. Ziedvārpas, kas parādās tikai septembrī, labāk izkniebt, rūpējoties par bumbuļsīpola lielumu un ziedētsparu nākamajā gadā.

Ja gladiolu stādījumi jānovāc vienā dienā, var gaidīt līdz pirmajām kārtīgajām salnām – protams, ja stādījumu veselības stāvoklis to atļauj. Vērtīgākajām šķirnēm, kurām jāsavāc visi vairsīpoliņi, arī vairsīpoliņu sējumus jācenšas norakt, pirms sāk salt rokas.

Norokot gladiolas, ieteicams uzreiz nogriezt vai izlauzt stublāju līdz ar sīpolu, neatstājot nekādus celmiņus. Ja nav jāsteidzas, turpat uz lauka var apgriezt (saīsināt) saknes, atdalīt vecos, lielos sīpolus – tad sīpoli labāk nožūs. Bumbuļsīpolus mazgāt var tikai tad, ja iespējama apžāvēšana saule un vējā vai arī paaugstinātā temperatūrā ar mākslīgo ventilāciju.

ŽĀVĒ SILTUMĀ, GLABĀ VĒSUMĀ

Norakšanas dienā bumbuļsīpolus izvieto kastītēs un apžāvē saulē un vējā, tad novieto žāvēšanas telpā un 7-10 dienas žāvē paaugstinātā temperatūrā (ap +30, bet ne augstākā par 35 grādiem pēc Celsija ), nodrošinot aktīvu gaisa apmaiņu. Pēc intensīvās žāvēšanas bumbuļsīpolus vēl 2-3 nedēļas žāvē istabas temperatūrā (18-20 grādus pēc Celsija). Žāvējot dzīvojamajās telpās vai pilsētas dzīvoklī, var izmantot nelielu elektrosildītāju kombinācijā ar ventilatoru, virs kuriem novieto kastītes ar sieta dibenu. Veseli un laikus norakti bumbuļsīpoli var normāli nožūt arī istabas temperatūrā; ja sīpoli inficēti, slimības progresēs un radīsies lieli zudumi, sevišķi pelēkās puves dēļ.

Gladiolām žāvēšanas laikā ir neilgs periods – aptuveni nedēļu līdz divas no žāvēšanas sākuma, - kad no jaunā bumbuļsīpola viegli atdalās saknes un vecā sīpola paliekas. Vēlāk vecā sīpola paliekas tā piekalst, ka attīrīšana prasa daudz vairāk laika un darba, turklāt ļoti jāuzmanās, lai nesabojātu bumbuļsīpolu. Rudenī vajadzētu attīrīt lielos bumbuļsīpolus, bet no vairsīpoliņiem izaugušos labāk neattīrīt – tad būs mazāks risks, ka tie ziemā varētu izkalst. Nekādā gadījumā rudenī nevajag attīrīt bumbuļsīpolus no segzvīņām.

Ieteicamā glabāšanas temperatūra +4 grādi pēc Celsija. Tā varētu būt no +2 līdz +6, bet ne augstāka par +10 grādiem pēc Celsija. Ja temperatūra augstāka, lielas problēmas var radīt gladiolu tripsis. Lielas temperatūras svārstības ir kaitīgākas par glabāšanu nepiemeŗotā temperatūrā – tādā gadījumā beidzas gladiolu miera periods.

ja bumbuļsīpolu nav daudz, tos var glabāt ledusskapja apakšējā daļā. Apmēram mēnesi pirms stādīšanas gladiolas ienes siltumā, lai pamodinātu no ziemas miega.

KĀ SATIKT SAVU GLADIOLU?

Dārznieks, kurš vēlas savā dārzā ieraudzīt ziedam kādu jaunu gladiolu, augu izvēlas pēc iekšējās sajūtas man šo šķirni vajag! , nevērtējot, vai ziedvārpa atbilst selekcionāru un kolekcionāru pieņemtajām minimālajām prasībām. Visprātīgāk sev tīkamo puķi meklēt kādā gladiolu izstādē, tomēr ne visas šķirnes zied vienlaikus. Pat plašākajā izstādē pareizs priekšstats radīsies tikai par šķirnēm, kuras tajā brīdī zied no lielā bumbuļsīpola, savukārt daudzas agrīnās šķirnes var būt jau pārziedējušas un apskatāmie eksemplāri, iespējams, iegūti no maziem bumbuļsīpoliem, neatklājot visas šķirnes iespējas. Vislabāko priekšstatu par šķirnes potencēm var gūt, apskatot ziedvārpas, kuras ieguvušas žūrijas atzinību, tikai jāatceras, ka tas nav šķirnes, bet konkrētās ziedvārpas vērtējums.

Vienmēr topā ir baltās gladiolas, bet liels pieprasījums ir arī pēc neparastākām krāsām un to salikumiem – zaļās, zilās, dažādu toņu dūmakainās un brūnās. Vairāk sāk audzēt dzeltenas krāsas ziedus, dārzos atgriežas sarkano gladiolu šķirnes. Floristiem patīk sīkziedu gladiolas.

Arī profesionāli ziedu audzētāji novērtē jaunumus izstādēs, interesējošos iegādājas nelielos daudzumos, pārbauda un novērtē savos dārzos, pēc tam izlemj, vai šķirne ir noderīga viņu mērķiem. Viņiem ir svarīgi, lai varētu iegūt maksimālo ziedu daudzumu, kā arī šķirnes veselība, audzelība, ziedēšana ik gadus un izturība transportējot. Visu laiku jāseko arī tirgus pieprasījumam pēc noteiktu krāsu un lieluma ziediem.

Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (9/2006)