Jautājumi un atbildes




Eremūri - tuksneša astes




Iestādiet savā dārzā eremūru un visi citi augi izliksies sīki! Auga varenās ziedu vāles vilināt vilina kukaiņus. Šis augs ir tik lielisks, ka tam noteikti vajadzētu sarīkot ziedēšanas svētkus, uzaicinot kaimiņus un draugus. Citādi viņiem būs aplam jānopūlas, brīnumu aplūkojot paslepen, caur sētu.





Eremūri (Eremurus) ir daudzgadīgi liliju dzimtas augi. Eremūru ģintī ir līdz 60 sugu, daudz selekcionāru izveidotu šķirņu un hibrīdu


Ģints nosaukums radiem no sengrieķu vārdiem eremos (tuksnesis) un ura (aste), tātad – tuksneša aste. Tas droši vien skaisto, garo ziedkātu dēļ.


DAUDZU VALSTU PILSONIS


Savvaļā eremūru izplatība ir plaša – tie aug Vidusāzijas kalnainajos apgabalos un pustuksnešos, Vidusjūras apgabalā, Ziemeļaustrumu Altajā, Piekaspijas zemienē, Ukrainas dienvidos, Krimā un Himalajos. Eremūri aug vietās, kur ir sausas, karstas vasaras un vēsas ziemas bez atkušņiem.


LIELS, BET MIEGAINS


Augs ir efemeroīds – agri sāk veģetāciju, pavasarī vai vasaras sākumā uzzied, ātri nogatavina sēklas, un vasarā jau pēc mēneša visas auga virszemes daļas nokalst, bet saknenis zem zemes ieslīgst miera periodā līdz nākamajam pavasarim.


Augs veido garu, šauru lancetveida lapu rozeti, no kuras paceļas ziedkāts, kas dažādām sugām un šķirnēm var būt no 50cm līdz 3m augsts. Ziedkāta galā vārpas veidā izkārtoti vairāki simti ziedu. Sugām un šķirnēm tie var atšķirties – būt zvaniņu veida vai plaši atvērti, balti, sārti, sarkani, dzelteni, vienkrāsas vai ar tīklojumu, arī brūnganos toņos. Augs ir ļoti dekoratīvs, tāpēc gandrīz visas sugas un šķirnes tiek audzētas kā krāšņumaugi dārzos. Pēc noziedēšanas veidojas apaļas sēklu kārbiņas ar ligzdām, kurās atrodas trīsšķautņainas sēklas ar tumšu, cietu apvalku. Saknes ir gaļīgas.


Augs zem zemes veido konusveida, muciņveida vai čiekuram līdzīgu sakneni 3-4cm diametrā, kura virspuse ir klāta ar iepriekšējo gadu lapu kātu zobiņveida paliekām, bet apakšā veidojas slānis ar gaļīgām virvjveida saknēm, kas no centra kā vēdeklis izkārtotas uz visām pusēm un vēl pārklātas ar sīkām saknītēm. Daļa sakņu katru gadu atmirst, lai pavasarī veidotos jaunas.



IECEĻOTĀJS AR PIEKRIŠANU


Eremūri pirmo reizi dārzos sākti audzēt 1869.gadā, kad Vidusāzijas floras pētniece Olga Fedženko tos atveda uz Pēterburgu un savā dārzā izaudzēja 10 sugu. Tie tika nodoti Krievijas botāniskajiem dārziem, no kurienes pakāpeniski izplatījās uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, sasniedzot arī Ameriku.


Nopietni selekcijas darbu ar eremūriem sāka Holandē un Anglijā, un visi drīz jau tika izveidotas pirmās Eiropas apstākļiem piemērotākas, izturīgākas hibrīdās šķirnes.


Eremūru ziedi noder buķetēm, daudzas sugas – arī sauso ziedu kompozīcijām. Sakombinējot dažādas sugas un šķirnes, dārzā var panākt, ka eremūru ziedēšana turpinās no 2,5 līdz 4 mēnešiem.


PAREIZA AUDZĒŠANA DĀRZĀ


Lai gan daudzi eremūrus uzskata par kaprīzu un grūti audzējamu kultūru, ievērojot pareizu agrotehniku un nodrošinot piemērotus apstākļus, eremūri atlīdzinās ar labu augšanu un krāšņu ziedēšanu.


Tos stāda sausās, saulainās, no vējiem aizsargātās vietās. Eremūri labi augs un ziedēs, ja tos audzēs neitrālās vai viegli kaļķainās, auglīgās, labi drenētās augsnēs.


PAVAIROT GRŪTI


Vecāki augi necieš pārstādīšanu. Ja eremūri jāpavairo veģetatīvi, to dara augustā, dalot cerus. Sākt dalīt cerus var 5.-7.gadā, kad saknenis sadalījies vairākos augšanas punktos (veido ceru). To nedrīkst darīt, atgriežot ar lāpstu, - augs ir ļoti jutīgs, sāksies puve, ies bojā gan vecais augs, gan arī atdalītais jaunais.



Eremūru sakneņi

Eremūra ceru uzmanīgi atrok, tikpat uzmanīgi izceļ no zemes, nobirdina lieko substrātu, cenšoties nenolauzt gaļīgās sānsaknes. Tad ar rokām uzmanīgi atlauž sakneņa daļu ar vismaz vienu augšanas pumpuru. Vaļējās, bojātās lauzuma brūces apkaisa ar kokogles pulveri. Profilaksei var apsmidzināt ar kādu fungicīdu. Augus pēc apžāvēšanas stāda īpaši sagatavotajā bedrē.


STĀDĪŠANAS SECĪBA
• Izrok līdz 20cm dziļu bedri.
• Bedres apakšā ieber ar satrūdējušiem mēsliem bagātu ūdenscaurlaidīgu substrātu.
• Virs tā uzber konusveida kaudzīti no rupjas skalotas grants vai grants un smalka keramzīta maisījuma attiecībā 1:1.
• Kaudzītes virsotnē izvieto eremūra sakneni, bet sulīgās, gaļīgās saknes izvieto vēdekļveidā pa konusa nogāzēm.
• Virsū uzber tādu pašu substrātu kā apakšā, lai sakneņa augšanas punkts paliktu 5cm zem augsnes virskārtas.


No sēklām eremūri vairojas ne pārāk labi, daudzu sugu sēklas slikti dīgst. No uzdīgšanas līdz uzziedēšanai paiet 5-7 gadi.


Sēklas parasti sēj podiņos tūlīt pēc to nogatavošanās rudenī – irdenā, netrālā vai viegli kaļķainā substrātā, vai arī pavasarī, 3 nedēļas stratificētas. Tās dīgst 15 grādu pēc Celsija temperatūrā.


NEMĪL LIEKU MITRUMU


Eremūri vasarā nemīl lieku mitrumu – tos laista tikai ilgstošā sausumā. Valstīs, kurām raksturīgas lietainas un vēsas vasaras – Holandē, Anglijā – eremūrus audzē, virs stādījumiem pat izvietojot caurspīdīgus plēves lietussargus.


Pēc veģetācijas beigām – augustā, kad auga virszemes daļas nokaltušas – stādījumus noklāj ar polietilēna plēvi, kuru noņem tikai pavasarī pēc sniega nokušanas, šādi pasargājot augus no pārmērīga mitruma.


Pavasarī vēlās salnas, līdz -5 grādiem pēc Celsija, eremūri pacieš apmierinoši – tās ziedēšanu netraucē un neaizkavē.


Eremūrus mēslo ar labi satrūdējušu organisko mēslu kompostu, kuru uzmanīgi iestrādā augsnē, cenšoties nesabojāt sakneņa augšanas punktu.


IZTURĪGĀKĀS EREMŪRU SUGAS UN ŠĶIRNES


Ečisona (Eremurus aitchisoni)
Nosaukts angļu botāniķa F.E.T.Ečisona vārdā. Augi izaug 1,2-2,5m gari. Ziedkāta galā vārpveidā sakārtoti līdz 500 spilgti rozīgu ziedu. Uzzied aprīlī, jūnijā jau nogatavojas sēklas. Vasaras vidū beidz veģetāciju. No sēklām pavairots, uzzied 6.-7.gadā. Veģetatīvi vairojas slikti.
Savvaļā aug Tjanšana, Pamira kalnu grēdā un Afganistānā.


Alberta (Eremurus alberti)
Augi 90-120cm augsti. Ziedkāts ar zilganu apsarmi, tā galā vārpveida izkārtoti asinssarkani ziedi (tik spilgta ziedu krāsa nav nevienai citai eremūru sugai). Suga savvaļā aug Pamira kalnu grēdā, Ferganas ielejā, Afganistānā un Turcijā, kalnos līdz pat 2000m augstumā. Ļoti skaista, agri ziedoša suga. Sējeņi uzzied 4.gadā.


Altaja (Eremurus altaicus)
Viena no izturīgākajām eremūru sugām. Augi 90-150cm augsti. Ziedi uz ziedkāta sakārtoti vārpveidā, dzelteni. No sēklām pavairots, uzzied 4.gadā. Savvaļā aug Tjanšana, Altaja kalnu grēdā, līdz Kazahstānai.


Himalaju (Eremurus himalaicus)
Augi 1,2-2,0m augsti. Ziedvārpā līdz 100 ziedu, tie ir līdz 4cm diametrā, balti ar brūnganām dzīsliņām un dzelteniem ziedlapu galiņiem. Savvaļā aug Himalajos, Afganistānā. Uzzied jūnijā, jūlijā. Viens no skaistākajiem un vieglāk audzējamiem eremūriem. No sēklas pavairots, uzzied 4.gadā.


Spēcīgais (Eremurus robustus)
Skaista milzīga auguma eremūru suga, diemžēl ne pārāk viegli audzējama. Var izaugt līdz 3m gari. Uz ziedkāta var veidoties pat līdz 800 ziedu, kas uzziedot ir balti, vēlāk iegūst rozīgu toni. Veģetatīvi vairojas slikti, no sēklām pavairoti, uzzied 6.-7.gadā. Vasarā cieš no lieka mitruma. Savvaļā aug Tjanšana un Pamira kalnu grēdā, pat 200m virs jūras līmeņa.



Spēcīgais eremūrs

Cienījamais (Eremurus spectabilis)
Izturīga suga. Augi sasniedz 80-200cm augstumu. Lapas ar viegli zilganu apsarmi. Ziedi lieli, 2cm diametrā, sērdzeltenā krāsā. Labi vairojas no sēklām (uzzied 4.gadā) un veģetatīvi. Savvaļā aug Kaukāzā, Krimā, Turcijā, līdz Irākai.


Šaurlapu (Eremurus stenophyllus)
Augi 70-170cm augsti. Ziedvārpa ļoti kompakta, cilindriska, sastāv no 400-700 spilgti dzelteniem ziediem.
Grieztie ziedi ilgi saglabājas, vāzē uzzied arī neuzplaukušie.
Der sauso ziedu kompozīcijām, jo izžūstot nenobirst. Ziedi ļoti smaržīgi. Uzzied maijā, bet vasaras vidū jau beidz veģetāciju. Sējeņi uzzied 3.-4.gadā. Labi vairojas veģetatīvi.
Suga savvaļā aug Pamira kalnos, Vidusāzijā, Irānā un Pakistānā.


Šaurlapu ar Olgas eremūru (Eremurus olgae) veido Eremurus x isabellinus hibrīdās šķirnes:
Cleopatra – spilgti oranži ziedi;
Fauerfakel – oranžīgi sarkani ziedi;
Isobel – rozā ziedi ar oranžu tīklojumu;
Rosalind – spilgti rozā ziedi;
Schneelanze – zaļganbalti ziedi.



Eremūrs ‘Cleopatra’

JAUNI HIBRĪDI


Ārzemēs pārdošanā parādījušies hibrīdie eremūri ar ļoti spilgtas krāsas ziediem:
Shelford hybrid’s ziedi var būt oranžsarkani, rozīgi oranži, gaiši dzelteni, zaļganbalti vai tīri balti.
Ruiters hybrid’s - spilgti dzelteni, oranži sarkani, krēmbalti un balti.
Jaunie hibrīdi ir krietni izturīgāki un teicami vairojas gan ar sēklām, gan veģetatīvi.


Eremūri ir izcili medusaugi. Vidusāzijā vietējie iedzīvotāji vārītas lapas un saknes lieto uzturā kā garšīgu un sātīgu ēdienu. Eremūri Vidusāzijas valstīs tiek lietoti arī tautas medicīnā dažādu slimību ārstēšanai. No sakneņiem izspiesta svaiga sula līdzot pret čūsku kodumiem. No saknēm iegūst ļoti stipru līmi, kuru lieto apavu labošanā – ne velti tadžiku valodā eremūrs saucas širjaš (līme).


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (10/2005)