Jautājumi un atbildes



Fifīgā FUKSIJA




Viegli audzējama, neprasa kopšanu, labi aug katrā mājā – ja vēlaties šādu augu, tad tā nav daiļava fuksija. Fiksija apzinās savu skaistumu un vērtību, tāpēc vēlas, lai cilvēks to pienācīgi aprūpē un ik rītu apbrīno katru uzplaukušo ziedu. Pat ja pirmais sadraudzēšanās mēģinājums cieš neveiksmi, ir vērts pūlēties atkal. Jo tas, kam reiz izdevies saprasties ar fuksiju, gan vasarā dārzā, gan istabā būs ieguvis pašu izcilāko rotu.





Fuksijas audzēt nav viegli, taču dārzu mīļotājus tas nez vai nobaidīs. Skaistās puķes audzēšana ir arī fiziski grūts darbs, jo fuksiju podi ar katru gadu kļūst arvien smagāki un augi arvien lielāki. Daudzi pērk fuksijas kā viengadīgu kultūru un pirmajā ziemā tās vienkārši izmet, jo nesaprot, ko ar tām darīt. Tāpēc arī audzētavas pārdod šo ātro variantu – pasūta apsakņotus nokareno šķirņu spraudeņus, paaudzē un pārdod. Var rīkoties arī tā, jo skaistumā fuksija pat pārspēj tradicionālo vasaras puķi petūniju, taču cenas ziņā abas ir līdzīgas. Bet varbūt tomēr rodas vēlme kādu fuksiju pārziemināt. Un kāpēc lai neizdotos?


Lai izaudzētu raženu fuksijkoku cilvēka augumā, paiet vismaz 5-7 gadi. Tāpēc fuksiju mīlestībai vajag īpašu aizrautību, lai prieks sirdij un acīm.


Fuksiju var izaudzēt arī uz augstcelma. Tad gan jābruņojas ar pacietību, jo, lai izaudzētu augstcelma stumbru, paies vismaz 2-3 gadi. Veidošanas princips ir diezgan vienkāršs – audzējot regulāri nokniebj visus sāndzinumus, ļaujot augt tikai centrālajam dzinumam. Šādi var panākt interesantas formas – izveidot augu kā kociņu, apaļu bumbu, vai nedaudz nokarenu.


FUKSIJU VĒLMES VASARĀ


Ko fuksijas vēlas vasarā? Zinot, ka šī auga pirmsākumi meklējami kalnu mežos, ir skaidrs, ka fuksijas grib koku lapotni vai ko citu, kas pasargātu no karstās pusdienas saules. Ja fuksijas visu dienu atradīsies tiešos saules staros, to lapojums zaudēs spilgti zaļo toni un arī mitrumu. Bet šķirne ‘Dolar Princess’ tiešām ir izturīga gan tiešā saulē, gan sausumizturīga.


MITRUMA PORCIJAS UN REŽĪMS


īpaši jāievēro mitruma režīms. Tā kā fuksijas stāda salīdzinoši mazos podos, jo šo puķu sakņu sistēma ir smalka, mitruma nodrošinājumam ir liela nozīme. Karstā laikā fuksijas dzer ne pa jokam. Var sarīt tā – iecelt podus vannā ar ūdeni, lai sadzeras, cik vēlas. Ļoti pateicīgi augi uzņem lapu smidzināšanu. Karstā, vējainā laikā to dara vairākas reizes dienā. Vislabāk izmantot mīksto dīķa vai lietus ūdeni, vai cieto ūdeni no ūdensvada, paskābināt ar citronskābi, jo arī fuksijas pieder pie tiem augiem, kuriem tīk viegli skāba vide. 2g citronskābes ber 10l ūdens un laista pēc vajadzības.



Fuksija ‘Cecile’


ĪSTĀ TRAUKA IZVĒLE


Fuksijām svarīgi izvēlēties piemērotu podu. Ieteicams stādīt plastmasas podos, jo tie ir vieglāki, ērtāk pārvietojami, arī augsni tajos vieglāk uzturēt mitru, jo māla pods iesūc mitrumu. Slikti, ka plastmasas podi parasti ir tumšās krāsās – tie saulē stipri sasilst, bet auga saknēm tas nepatīk. Šos podus var ievietot dekoratīvos kašpo traukos vai arī meklēt gaišus plastmasas podus.


AUGSNI GATAVO ĪPAŠU


Īpaši svarīga lieta – augsne. Ja ir viens augs, var nopirkt veikalā jau gatavu augsni, kas paredzēta ziedošiem augiem. Ja augi vairāki, augsni gatavo pats. Pamatā ņem neitralizētu kūdru, pievienojot:
• vismaz 1/3 sijātas komposta zemes;
• satrūdējušu mēslu zemi;
• rupju smilti;
• nedaudz mālu granulas;
• ideāli, ja var pievienot lēnas iedarbības minerālmēslus.


Var mēģināt fuksijas stādīt dobē bez poda, taču tad ziedēšana no sākuma pasliktinās, jo augs veido zaļo masu. Turklāt rudenī to atkal grūtāk dabūt podā atpakaļ. Šādi ziedoši augi pie mums tomēr ir labāk audzējami nekā konteineraugi.



Fuksija ‘Peachy’


RUDENĪ ATGRIEŽAS MĀJĀS


Rudenī svarīgi augus pēc iespējas ilgāk noturēt ārā (gan nesagaidot salnas). Ienesot fuksijas siltumnīcā, tās turpina ziedēt. Tad arī jāsamazina laistīšana, lai augs sāktu pamazām nomest lapas. Pirms ienešanas telpā zarus apgriež par 2/3 (izgriež arī sīkos zarus, kas nevajadzīgi sabiezina vainagu).


SKAISTULES ZIEMAS GUĻĀ


Ziemā fuksijas glabā neapkurināmā telpā, kurā temperatūra nenoslīd zemāk par +7-9 grādiem pēc Celsija.


Svarīgi ir augu nesaliet par daudz vai neiekaltēt. Jālaista minimāli, jo augs guļ un arī izskatās, it kā būtu nokaltis. Var jau arī šādi neriskēt un vienu podu izglabāt tāpat uz vēsākas palodzes, tomēr tad fuksijas divas reizes vasarā tik krāšņi neziedēs.


KAD PRINCESE MOSTAS


Martā sāk augt dzinumi, tad aplaista biežāk. Sākoties sezonai, ļoti svarīga ir augu pārstādīšana divas reizes. Pirmo reizi pārstāda pat mazākā podā (notīra veco augsni un bojātās saknes), nekā augs bijis. Otro reizi pārstāda vēlāk, neilgi pirms jau redzami pumpuri. Tad stāda jau sagatavotā augsnes maisījumā mazliet lielākā podā.


Jau diezgan agri vēlams augus novietot laukā. Protams, salnu gadījumā tie jānes atpakaļ siltumnīcā vai istabā.


VAINAGS SKAISTAM AUGUMAM


Ne mazāk svarīga ir divreizēja galotņošana. Pirmo reizi galotņo, kad dzinumi ir pietiekami izauguši, lai atstātu divus īsto lapu pārus, otro reizi – kad krūms atkal sakuplojis./


Dažreiz to pat vairs nespēj, jo augam jau redzami ziedpumpuri. Ja augus neatstātu bez galotņošanas, tie nebūtu kompakti un ziedi veidotos zaru galos.



Fuksija ‘Quasar’


IRDIAN AUGSNI UN BARO


Lai augsne podos nesablīvētos, var uzbērt mulču, satrūdējušus mēslus (vēlāk vasarā) vai keramzītu. Ja augsnei pievieno ilgas iedarbības minerālmēslojumu, ar augu papildu piebarošanu vairs nav problēmu. Citos gadījumos sezonas laikā piebaro, ar mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Vēlams augsts fosfora saturs, lai veicinātu ziedēšanu.


Lai fuksija bagātāk ziedētu, vecos ziedus nolasa.



Fuksija ‘Blacky’


FUKSIJU KAITES UN TO IEMESLI



• Dzinumi stīdz, lapas kļūst sīkas, bālas, neveidojas ziedpumpuri – trūkst gaismas.
• Lapu apakšpusē parādās rūsas plankumi – likvidē slimās lapas un lieto fungicīdus.
• Lapu malas ierullējas, uz jaunajiem dzinumiem parādās melni, zaļi u.c. krāsu sīki kukaiņi – laputis. Tās nomazgā ar ūdeni vai lieto insekticīdus.
• Lapu žāklēs vai apakšpusē uz galvenās dzīslas parādās baltas vates piciņas - pūkainās bruņutis. Tās nomazgā ar 40% spirta šķīdumā samērcētu otiņu.
• Labā apgaismojumā dzinumi kļūst vārgi, zari tievi, neieriešas ziedpumpuri – nabadzīga augsne.
• Lapas dzeltē un nokrīt - vainīgas var būt tīklērces vai sauss gaiss, auga sakņu iekaltēšana vai pārliešana.
• Ap augu lido baltas mušiņas, lapas kļūst lipīgas un dzeltē, nav vairs jauno dzinumu pieauguma – tās ir baltblusiņas, kuras apkaro ar insekticīdiem.
• Uz lapām parādās kvēpsarma (pēc bruņutu, laputu, baltblusiņu postījumiem) – mehāniski bremzējot, to nomazgā. Ja neizdodas, tad lieto fungicīdu vai lapas likvidē.
• Jauno dzinumu galotnītes vīst – tās nogriež. Ja tas ir spraudeņiem, tad slimos izrauj, veselos atstāj.
• Lapas un dzinumi, to atsevišķas daļas pārklājas ar pelēcīgu sarmu – tā ir pelēkā puve. Bojātās lapas nolasa, bojātos dzinumus izgriež, apstrādā ar fungicīdiem, augu novieto labi vēdināmā vietā.
• Ziedēšanas laikā sāk birt ziedpumpuri – trūkst kālija.



Fuksija ‘Voodoo’



Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārzā (02/2008) un Dārza Pasaule (01/2006)