Jautājumi un atbildes



Herbicīdu lietošana un īsi par nezālēm




Lai herbicīdu lietošana būtu efektīvāka, ir virkne nosacījumu, kuri ietekmē to darbību.




Smidzinātājam jābūt darba kārtībā, ar piemērotām sprauslām.


Jābūt piemērotiem laika apstākļiem (temperatūra, vējš, lai 3-4 stundas pēc smidzināšanas nebūtu nokrišņi).


Pēc instrukcijas jāgatavo darba šķidrums, lai neizmainītu preparāta iedarbību.


Katrai nezāļu grupai ir savi herbicīdi, to nosaka katras nezāļu sugas izturība pret attiecīgo preparātu, te svarīgs faktors ir attiecīgās auga attīstības stadijas atšķirības herbicīda lietošanas brīdī.


Nezāles ļoti jutīgas ir dīgšanas laikā, tādēļ herbicīdus lieto pirms sējas, sējas laikā vai īsi pirms kultūraugu sadīgšanas, te svarīgi ievērot darba šķidruma tilpumu, lai nodrošinātu kvalitatīvu augsnes virskārtas samitrināšanu.


Augsnes herbicīdu iedarbību ietekmē augsnes granumetriskais sastāvs, trūdvielu daudzums augsnē, jo augsne ir ar smagāku granumetrisko sastāvu un trūdvielām bagātāka, jo lielāks ir augsnes absorbcijas komplekss (AAK), kas uz savas virsmas saista ne tikai barības elementus, bet arī herbicīdus; šādi herbicīdi kļūst mazāk aktīvi.


Vieglākās augsnēs, kur augsnes absorbcijas kapacitāte ir zemāka, līdz ar to saistīšanas spējas vājākas, palielinātas herbicīdu devas var izsaukt kultūraugu bojājumus.


Trūdvielām bagātās smaga mehāniskā sastāva augsnēs pēc atsevišķu herbicīdu lietošanas nedrīkst audzēt kultūraugus, kuri ir jutīgi pret šiem herbicīdiem, jāņem vērā herbicīdu pēcietekmes periods.


Strādājot ar augsnes herbicīdiem, svarīgi faktori ir augsnes mitrums, augsnes un gaisa temperatūra, sausā, arī pārāk mitrā augsnē herbicīda iedarbība var būt vāja.


Augsnes herbicīdu lietošanas efektivitāti ietekmē augsnes mikroreljefs: ieplakās var rasties kultūraugu bojājumi, jo te uzkrājas mitrums, līdz ar to ir lielāka herbicīda koncentrācija, bet pauguros herbicīdu koncentrācija var būt pazemināta.


Laika apstākļi ietekmē augsnes herbicīdu efektivitāti: sausā augsnē herbicīdu efektivitāte ir zema, tie ilgstoši var nesadalīties, mitrās augsnēs, sevišķi smilts augsnēs, pastāv vides piesārņošanas iespējas.


Laba apgaismojumā herbicīdu iedarbība ir efektīvāka.


Labi augošs augs straujāk uzņem herbicīdus un ātrāk aiziet bojā, novārdzināts augs sliktāk reaģē.


Mikroorganismi, kuri sadala herbicīdus, labi darbojas aerētās, siltās augsnēs; skābās augsnēs tie herbicīdus sadala ātrā, bet bāziskās augsnēs tas noris lēnāk, te ilgāk saglabājas herbicīdu aktivitāte.


ĪSI PAR NEZĀLĒM


Nezāles samazina kultūraugu ražu, pazemina tās kvalitāti. Latvijā ir ap 400 nezāļu sugu, bet izplatītākās – ap 50.


Nezāles ir konkurenti kultūraugiem barības elementu, mitruma patēriņā.


Veicina slimību un kaitēkļu izplatību, jo kaitēkļi bieži mājo uz nezālēm, kā arī nezāles ir starpsaimnieki kultūraugu slimībām.


Nezāļainos tīrumos samazinās kultūraugu augšana, tie izstīdzē, augsne lēnāk iesilst, līdz ar to aizkavējas nitrifikācijas norise, kā arī citi mikrobioloģiskie procesi.


Nezāles augšanas laikā izdala vielas, kas traucē kultūraugiem augt un attīstīties, ar laiku tas var radīt augsnes nogurumu.


NEZĀĻU BIOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS


Ļoti augsta sēklu ražotspēja.


Nezāles vairojas gan ģeneratīvi, gan veģetatīvi (ar sakneņiem, sakneņu dzinumiem u.c.).


Augsnē ir lieli nezāļu sēklu krājumi, nezāļu sēklas savu dīgtspēju var saglabāt ilgstoši.


Nezāļu sēklas dīgst nevienmērīgi, daļai nezāļu sēklu dīgšanas spējas uzlabojas pēc 4-6 gadiem, dažāda ir nezāļu dīgšanas temperatūra, ja nav labvēlīgu apstākļu sēklu dīgšanai (temperatūra, mitrums, gaisma, gaiss), sēklas pāriet miera periodā, tās nezaudē dīgtspēju, saglabājas augsnē.


Nezāļu sēklas spēj izplatīties lielos attālumos, tās izplatās dažādi: ar lidpūkām (pienenes), īpašiem āķīšiem, dzeloņiem (madara), ar cilvēku, dzīvnieki, putnu palīdzību u.c.



NEZĀĻU KLASIFIKĀCIJA






















Iedalījums Raksturojums
Pēc barošanās veida
NeparazītiskāsZaļie augi
PusparazītiskāsVar baroties uz citu augu rēķina, vāji attīstās saknes, lapas zaļas.
ParazītiskāsNav zaļu lapu, barojas ar citu augu sulu, ar īpašiem piesūcekņiem piesūcas zaļo augu stumbriem un saknēm.
Pēc attīstības rakstura
Īsmūža (viendīgļlapju un divdīgļlapju)Pilns attīstības cikls nepārsniedz divus gadus. Sēklas ražo vienu reizi.
Viengadīgās – efemērās jeb īslaicīgāsZied un sēklas dod vienā veģetācijas periodā. Īss veģetācijas periods, vienā vasarā var būt vairākas paaudzes.
Viengadīgās – vasaras jeb neziemojošāsSēklu nezāles. Ir agrīnās un vēlīnās. Viens veģetācijas periods.
Viengadīgās - ziemojošāsJa sadīgst pavasarī – attīstās kā vasaras nezāles, ja sadīgst rudenī – pārziemo rozetes stāvoklī.
Viengadīgās - ziemasDīgst vasaras otrā pusē, rudenī. Lai ienāktos sēklas, nepieciešama ziemošana.
DivgadīgāsPirmajā gadā attīstās sakņu sistēma un rozete, otrajā – zied un ražo sēklas. Rudenī sadīgušās nezāles ziemo divreiz.
Daudzgadīgās nezālesAttīstības cikls ilgāks par diviem gadiem. Sēklas ražo daudzas reizes.
Daudzgadīgās – mietsakņu, bārkšsakņuVairojas ar sēklām, bet var arī vairoties veģetatīvi.
Daudzgadīgās – sakneņu, sakņu dzinumuVairojas galvenokārt veģetatīvi, bet var vairoties ar sēklām.
Daudzgadīgās - bumbuļuVairojas ar bumbuļiem un sēklām.
Daudzgadīgās - stīgojošāsVairojas stīgojot un ar sēklām.
Pēc morfoloģiskajām īpašībām
Viendīgļlapji
Divdīgļlapji