Jautājumi un atbildes



Kā izaudzēt skaistas frēzijas?




Smaržu feja frēzija..
Jo gleznāka puķe, jo labāk jāprot izdabāt tās vēlmēm.
Frēzija ar brīnišķīgi smaržīgiem ziediem atalgo to dārznieku, kurš apguvis viņas valodu.







Uzskats, ka frēzijas dalās divējādi – siltumnīcu un dārza – nav pareizs. Visas var audzēt gan telpās, gan ārā.



Stādīsim tik zemē iekšā, gan jau izaugs – tā nereti rīkojas nejaušs pircējs, iegādājies frēzijas. Katram gribas dzīvot, un augam reizēm tas arī izdodas, taču ir tādi augi, kuru prasības nedrīkst neņemt vērā.
Lai frēzija skaisti ziedētu, svarīgi izprast tās bioloģiskās īpatnības un prasības, puķi audzējot.


Grib kā mājās. Frēziju izcelsmes vieta ir zemeslodes dienvidu daļa, krietni uz dienvidiem no ekvatora – Dienvidāfrika, Austrālija, Indija. Tur klimats krasi atšķiras no mūsējā – aukstās ziemas vietā ir ļoti karsts (pat +350C), bet vasaras vēsas (+10-200C). Zinot šīs atšķirības, pirms gadiem 30-40 Latvijā dārznieki uzskatīja, ka frēzijas var audzēt tikai siltumnīcās. Taču tā nav. Frēzijas var audzēt visu gadu, tās mazliet apmānot – radot atbilstošus apstākļus to augšanai un pareizi glabājot bumbuļsīpolus.


No stādīšanas brīža var rēķināt ziedēšanu. Tā sākas 75-100 dienas pēc iestādīšanas un ir atkarīga arī no šķirnes. Pavasarī, prognozējot stādīšanas laiku, sīpolus 2-3 nedēļas pirms likšanas zemē var pamodināt, novietojot 13-14 grādu temperatūrā, un frēzijas uzziedēs par 15-20 dienām agrāk.


Mēra temperatūru. Frēziju stādīšanas laiks dārzā atkarīgs no tā, kā iesilst augsne. To var vienkārši konstatēt, ievietojot termometru stādīšanas dziļumā (apmēram 12-15cm). Vakarā un no rīta nolasa rādījumus. Ja ir +50C vai vairāk, var stādīt. Protams, pavasarī vēl var būt salnas, bet tas nav nekās bīstams, jo frēzijas uzdīgst tikai pēc 3-4 nedēļām. Pat ja salna skar jau uzdīgušās frēziju lapas, apsalst tikai lapu gali, kas nekaitē augu tālākai veģetācijai. Agrāka stādīšana labvēlīgi ietekmē bumbuļsīpolu pasakņošanos (tas notiek augsnē +5-90C) un vēlāk veicina lapu strauju augšanu, kas savukārt nodrošina agrāku ziedēšanu. Ja augsne nav iesilusi līdz +50C, bumbuļsīpoli neapsakņojas. Tie var iet bojā, jo ir pakļauti zemē esošo mikroorganismu ietekmei (arī kaitīgo).



Apmazgā un stāda.. Parasti stādāmais laiks ir aprīlī, maijā, bet stādīt var arī vēlāk. Tad dīgšana notiks ātrāk, taču apsakņošanās nebūs tik spēcīga. Bumbuļsīpolus stāda 12-15cm dziļi. Veidu, kā stādīt, katrs izvēlas pēc savas patikšanas (vadziņās, bedrītēs utt). Stādīšanas bedres dibenā ieber kālija magnēziju (15-20g uz metru). Pirms stādīšanas vēlams bumbuļsīpolus izmērcēt kālija permanganāta šķīdumā ūdenī (18-24 stundas). Pēc tam lieko ūdeni notecina. Tad bumbuļsīpolus ievieto spainī, apkaisa ar trihodermīnu (bioloģisks preperāts) un apmaisa, lai sīpolu virsma būtu klāta ar šo vielu. Šādi sagatavotus sīpolus stāda augsnē. Augsnei pirms stādīšanas jābūt mitrai.


Slimības un kaitēkļi. Visizplatītākās slimības ir pelēkā puve un fuzarioze. To apkarošanai lieto preperātu Sumilex. Ar vīrusu slimos augus (sačokurojušās vārpas) izrauj no augsnes ar visiem sīpoliem un iznīcina.
Insektu (tripši, laputis) apkarošanai lieto insekticīdus (Fastac, Actara u.c.). Izsmidzina vismaz divas reizes sezonā.


Svarīga pareiza ēdienkarte. Apmēram pēc 3-4 nedēļām parādīsies pirmie asni. Kad tie sasnieguši 20-25mm garumu, augiem dod pirmo papildmēslojumu – amonija nitrātu. Tas veicinās lapu masas augšanu. Pēc 10-14 dienām nākamais papildmēslojums – kombinētais NPK 10-10-20. Der arī šķīstošais papildmēslojums, bet tas ir dārgāks. Vēl pēc divām nedēļām vēlams kālija nitrāts vai kālija sulfāts, tikai tas iedarbosies daudz lēnāk. Kad lapu rozetēs parādās ziedkāti ar pumpuriem, dod kalcija nitrātu. Mēslojuma deva 20-80g/m2 – atkarībā no augsnes sastāva. Vieglākā augsnē mēslojuma vajag vairāk, smagākā – mazāk.


Vāc vēlu. Pēc veģetācijas beigām (augšana un ziedēšana) nogaida, lai nobriest aizvietotājsīpols un vairsīpoliņi (apmēram 45 dienas), un tad novāc bumbuļsīpolus. Daudzi pieļauj kļūdu, novācot nenobriedušus bumbuļsīpolus, un tad brīnās, ka tie slikti uzglabājas vai pat iet bojā. Nevajag baidīties no rudens salnām vai neliela sala, kad zeme sasalst līdz 5-7cm dziļumam. Pareizi iestādītos sīpolus (12-15cm dziļi) sals nebojās, kaut tos noraks decembrī, toties ilgāk augušie būs daudz veselīgāki nekā agri noraktie.


Glabā siltumā. Izraktajiem bumbuļsīpoliem nolauž lapu rozetes, nokrata zemi, ievieto tos kastītēs un liek žāvēt apmēram +250C temperatūrā. Vēlamais gaisa mitrums 70-80%. Pēc 10-15 dienām, notīrot veco sīpolu atliekas, tos liek tīkla maisos vai kastītēs un novieto +25-300C temperatūrā uz visu ziemu (4-6 mēneši). Daži audzētāji sīpolus glabā ledusskapī. Ja bumbuļsīpolus tur konstantā (no +3,5 līdz 4,50 C) temperatūrā, tie nonāk tādā kā letarģiskā miega stāvoklī, un tos tā var uzglabāt pat astoņu mēnešus. Taču, ja glabāšanas laikā temperatūra būs par vienu grādu augstāka vai zemāka, sīpoli ies bojā.


Frēzijas kalendārs
Janvāris, februāris, marts – patlaban un vēl pāris mēnešu frēziju bumbuļsīpoli mierīgi dus siltā telpā
Aprīlis, maijs – frēziju sīpolus modina un stāda
Jūnijs – puķes intensīvi aug un veido lapu rozetes
Jūlijs – gatavojas ziedēšanai, agrāk stādītās mēneša beigās uzplaukst
Augusts – ziedi pašā plaukumā
Septembris – bumbuļsīpoli nobriest, sāk atmirt lapu rozete
Oktobris – jo ilgāk umbuļsīpoli zemē briest, jo labāk
Novembris – apkopj noraktos bumbuļsīpolus un sagatavo glabāšanai
Decembris – frēzijām Latvijā, tāpat kā to savvaļas radiniecēm dzimtenē, sākas ziemas miers


4 frēziju prasības. Dzirdot teicienu „Manā dārzā frēzijas neaug”, ziniet – tā nav tiesa. Jebkurā augsnē (substrātā) var izaudzēt visu ko, tikai jāzina, kā ielabot, papildus piebarot, kā izgaismot un cik daudz mitruma dot.


Augšanas laikā ārā, dārzā frēzijas vēlas +14-200C temperatūru, bet ziemā, glabāšanas laikā- +25-300C siltumu.


1.Augsne Frēzijām der jebkura augsne, kuras pH (augsnes skābums) ir no 6,7 līdz 7,2 – no ļoti maz skāba līdz nedaudz sārmainam. Skābā augsnē frēzijas augs slikti, arī slimības tās bojās daudz vairāk sēnīšu. Rudenī augsne noteikti jāuzrok vai jāuzfrēzē vismaz 30-40cm dziļi, pievienojot kombinēto mēslojumu NPK 10-10-20 (vai citu līdzīgu), deva ap 100g/m2, jo daļa no tā ar pavasara sniegu kušanu izskalosies (ieies dziļāk zemes slāņos) un nebūs augiem pieejama. Noteikti pārbauda augsnes skābumu (īpaši, ja plānots audzēt vairumā) un, ja vajadzīgs, neitralizē to ar kaļķi, dolomītu miltiem vai krītu. Kaļķi drīkst dot tikai rudenī, jo tas ļoti lēni sadalās. Pavasarī pēc iestādīšanas augsni ieteicams mulčēt ar neitralizētu kūdru apmēram 5cm biezā slānī. Tā aizkavēs augsnes izžūšanu un sakaršanu. Augsnei sakarstot virs 10-110C, tiek kavēta augu attīstība.


Ziedu griešana neietekmē bumbuļsīpolu ražu. Ziedus var griezt, bet lapu rozeti gan ne.
Ja būs vēsa un lietaina vasara – priecājieties, jo frēzijas dārzā ziedēs sevišķi skaisti!



2.GaismaFrēzijas stāda viegli noēnotā vietā. Vislabāk, ja pusdienlaikā, visintensīvākā apgaismojumā laikā, puķes atrodas ēnā. Ja apgaismojums būs visu dienu, viedosies īsāki ziedkātiņ. Ja būs par daudz noēnots, stādi izstīdzēs un var pat neturēties stāvus.


3.Mitrums Stādīšanas laikā augsnei jābūt mitrai. Arī pēc sadīgšanas jāseko, lai augsne visu laiku būtu mitra. Viegla augsne, ja nav lietus, jālaista ik pēc 10 dienām. Ja netiks ievērots pareizs mitruma režīms pumpurošanās laikā, ziedkātiņ augot var veidot līkumus, ko pēc tam nav iespējams novērst. 3-6 nedēļas pēc ziedēšanas laistīšanu samazina, lai, norokot sīpolus, augsne būtu sausāka.
Lai ziedi būtu kvalitatīvāki un tos nebojātu lietus, vēlams jumtveida plēves segums, ko izveido tad, kad pumpuri sāk iekrāsoties.



4.Temperatūra Augšanas laikā frēzijām labākā temperatūra ir +10-120C augsnei un +14-160C gaisam. Taču, audzējot laukā, to ievērot nav iespējams, tāpēc jādara viss, ko tikai var izdomāt, lai šie parametri būtu iespējami optimālāki. Jāpriecājas par vēsu un lietainu vasaru – tas būs labs frēziju gads. Ja gaisa temperatūra pumpurošanās fāzē ir augstāka par +20-250C, veidojas tā sauktās gladiolveida vārpas un ziedvārpai nav klasiskās formas. Līdz ar to pāŗējo ziedu attīstība atpaliek no pirmā un ziedvārpa iegūst kroplīgu formu. To novērst faktiski nav iespējams.
Ziemā, bumbuļsīpolu uzglabāšanas laikā, jāuzmana temperatūra. Ja tā glabātāvā nokrītas līdz +16-20 grādiem, pēc četrām dienām bumbuļšipoli pāries citā fāzē - princeses sāks mosties un sīpoli nebūs derīgi stādīšanai.


Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2008 janvāris)