Jautājumi un atbildes



Kādas ir minerālvielu trūkuma un pārbagātības pazīmes?


Minerālvielu trūkuma un pārbagātības pazīmes

Slāpeklis (N)

Trūkuma pazīmes
Veģetatīvā daļa aug lēnām, veidojas tievi stumbri, sīkas bālas lapas, dzeltenīgi zaļas; dzeltēt sāk apakšējās, vecākās lapas. Dzeltējums izplatās no lapas vidus dzīslām uz malām. Lapu kāti ir sīki, dzinumi cieti un pārkoksnējušies. Piemēram: Tomāti – sīki, ātri nogatavojas, pēc garšas skābi; Gurķi – īsāki, gaišāki, nedaudz deformēti, pēc garšas rūgti. Augi ātri attīstās un nogatavojās.

Pārbagātības pazīmes
Liela veģetatīvā masa, tumši zaļa, ātri veldrējas, lēni nogatavojas. Tomātiem daudz žākļu dzinumu. Aizkavējas augļa aizmešanās, graudaugiem vairāk salmu. Kartupeļiem ir spēcīgi laksti, bet maz bumbuļu.

Stipri prasīgi pēc N - Salāti, puravi, ķirbji, selerijas, agrie kāposti
Vidēji prasīgi pēc N - Ziedkāposti, gurķi, vēlie kāposti, tomāti, sīpoli
Maz prasīgi pēc N - Redīsi, pupiņas, zirņi

Fosfors (P)

Trūkuma pazīmes
Vāja sakņu sistēma. Augs ir sīks, lapas sīkas un stīvas ar tendenci noliekties uz leju. Lapas ir ar tumši zaļi violetu nokrāsu. Piemēram: Tomāti – augļu apakšpuse krāsojas intensīvi tumšāka. Gurķi – nepareizas formas, nav raksturīgais svītrojums.

Pārbagātības pazīmes
Lapas veidojas šauras, vadaudi izspiedušies uz āru. Parādās cinka trūkums.

Stipri prasīgi pēc P - Gurķi, ziedkāposti, kāposti, selerijas, ķirbji, vēlie burkāni
Vidēji prasīgi pēc P - Pētersīļi, galda bietes, tomāti, zirņi, pupiņas, salāti

Kālijs (K)

Trūkuma pazīmes
Traucēta ogļhidrātu sintēze. Uz lapu plātnes brūngani plankumi, kas atgādina apdegumus. Plātņu malas sākumā dzeltē, vēlāk kļūst tumši brūnas un sakalst. Atsevišķām lapām ir bronzas krāsa. Piemēram: Tomāti – lapas sākumā tumši zaļas, pēc tam malas paliek dzeltenbrūnas un iekalst, lapas plātnes sačokurojas; augļi plankumaini, nevienmērīgi krāsoti, kroplas formas, tukšumi augļos, pazemināts augļu skābums un aromātiskums; tumšā laikā pārmērīga augu veģetatīvā attīstība. Gurķi – bumbierveida forma.

Pārbagātības pazīmes
Var veidoties sakņu apdegumi. Ziedi ir tumši, gausi plaukst. Bieži bojājas.

Kalcijs (Ca)

Trūkuma pazīmes
Augā ir traucēta lapu un sakņu augšana, notiek sakņu, vēlāk arī virszemes daļu atmiršana. Uz augļiem attīstās neparazitārā galotņu puve. Grieztie ziedi ilgi nestāv vāzē, ziedi plaukst lēni vai arī vispār neuzplaukst, sažūst pumpurā. Piemēram: Kartupeļi – veidojas ļoti daudz mazu vai lielu bumbuļu, tie ir ‘izroboti’. Gurķi – nobirst aizmetņi. Tomāti - galvenokārt uz augļiem parādās augļa galotnes nekroze (sausā puve). Agrā pavasarī atmirst augu galotnes un jaunās lapas. Vispirms lapiņas saritinās ar malām uz augšu un kļūst pelēki zaļas. Bojājumi vispirms sākas sakņu sistēmā, saknes kļūst stiklainas, sakņu galiņi viegli nolūst. Lapu un galotņu atmiršanu veicina augsts gaisa mitrums apmākušā tumšā laikā. Augļu bojājumus veicina augsta sāļu koncentrācija substrātā un ūdens trūkums saknēm saulainā laikā, kad transpirācija ir intensīva, kā arī pārāk liels amonija slāpekļa un kālija daudzums substrātā.

Pārbagātības pazīmes
Izsauc augu priekšlaicīgu novecošanos, ir mikroelementu trūkums – cinks, mangāns, dzelzs.

Stipri prasīgi pēc Ca - Burkāni, pākšaugi, gurķi, bietes, tomāti, kvieši, kāposti, augļkoki

Magnijs (Mg)

Trūkuma pazīmes
Ja augam trūkst fosfors, trūkst arī magnijs. Lapu vidū parādās brūni plankumi, lapas atmirst, augs kļūst dzeltens, ziedi nobirst, augļi sīki, ienākas priekšlaicīgi. Magnija trūkumu ietekmē spēcīga gaisma un bagātīgs slāpekļa mēslojums. Tomāti - lapas plātne dzeltē starp dzīslām (dzīslas paliek zaļas), sākot ar apakšējām lapām. Magnija trūkumu pastiprina augsts kālija vai amonija slāpekļa līmenis, gaisa trūkums substrātā (pārlaistīšana), augsta sāļu koncentrācija, liela augļu raža uz auga.

Pārbagātības pazīmes
Izsauc sakņu bojājumus. Jaunās lapiņas samazinās apjomos un krokojas.

Stipri prasīgi pēc Mg - Kāposti, salāti, bietes, burkāni, gurķi, tomāti, sīpoli

Sērs (S)

Augi sēru uzņem ar kalciju, magniju, kālija sulfātiem.
Trūkuma pazīmes
Lapas bālganas, apstājas augšana, stipra trūkuma gadījumā, lapas kļūst pilnīgi baltas.

Pārbagātības pazīmes
Ja augiem regulāri lieto mēslojumus, kas satur sēru, tie ātri noveco, pārkoksnējas, augšējās lapas saritinās.

Stipri prasīgi pēc S - Kvieši, tauriņzieži, krustzieži, sīpoli, ķiploki

Dzelzs (Fe)

Trūkuma pazīmes
Uz jaunākajām lapām pat vissīkākās dzīslas saglabā zaļo dzīslu zīmējumu uz dzeltenas lapu plātnes. Stipra trūkuma gadījumā arī dzīsla zaudē zaļo krāsu. Dzelzs trūkums vērojams mitrās, sablīvētās augsnēs. Tomāti - jaunās lapas dzeltē, pēc tam kļūst gandrīz baltas, lapu dzīslas, arī sīkās, paliek zaļas. Vēlāk trūkuma pazīmes parādās arī zemākās lapās. Līdzīgas pazīmes var būt arī vīrusslimībām. Trūkumu veicina blīvs substrāts ar mazu gaisa daudzumu, pārlaistīts substrāts, kalcija, arī cinka un vara pārbagātība.

Pārbagātības pazīmes
Izraisa mikroelementu, fosfora, mangāna, vara trūkumu.

Stipri prasīgi pēc Fe - ziedkāposti, selerijas, spināti, zemenes

Bors (B)

Trūkuma pazīmes
Atmirst stumbra galvenais augšanas punkts un galotņu pumpuri. Ziedi nobriest, augļi neaizmetas. Piemēram: Tomāti - vecākās lapas sāk dzeltēt kopā ar galveno dzīslu (tā var kļūt arī sarkanīga), vēlāk dzeltē arī lapu gali, lapas un vasas kļūst trauslas. Bietes – veidojas serdes puve.

Pārbagātības pazīmes
Lapu ārējā mala kļūst robaina un citrondzeltena, jo bors uzkrājas lapu ārmalā. Bora pārbagātība ir siltumnīcās un istabas augiem.

Stipri prasīgi pēc B - ziedkāposti, kāposti, selerijas, bietes, kāļi, tauriņziežu sēklaugi

Varš (Cu)

Palielina auga izturību pret sēņu un baktēriju slimībām.

Trūkuma pazīmes
Augā pazeminās ūdens noturība, lapas paliek zilganzaļas, dzeltē, ritinās uz augšu ap galveno dzīslu cauruļveidā. Rozēm neveidojas ziedlapiņas, tās noliecas un novīst.

Pārbagātības pazīmes
Jo smagāka augsne, jo vairāk varš. Varš veicina dzelzs trūkumu.
Stipri prasīgi pēc Cu - Graudaugi, kartupeļi

Mangāns (Mn)

Trūkuma pazīmes
Lapas kļūst bāli zaļas, uz tām veidojas rūtains zīmējums ar zaļām dzīslām un dzeltenām joslām starp dzīslām. Ja trūkums stipri izteikts, augi saslimst ar pelēkplankumainību. Plankumi saplūst, lapas saritinās uz augšu un nobirst. Piemēram, tomāti - vecākās lapas sāk dzeltēt starp dzīslām. Trūkumu veicina liels kalcija daudzums ūdenī vai substrātā, kā arī skābu augšņu tvaicēšana.

Pārbagātības pazīmes
Parādās MnO nosēdumi, mangāna pārbagātība parasti novērojama skābās augsnēs.
Stipri prasīgi pēc Mn - Pākšaugi, gurķi, salāti, redīsi, bietes, sīpoli, kartupeļi

Cinks (Zn)

Trūkuma pazīmes
Augšējās lapas ir ļoti sīkas un šauras. Uz lapām parādās brūni plankumi, tās tinas spirālē. Augos uzkrājas nitrāti. Cinks izsauc fosfora pārbagātību.

Pārbagātības pazīmes
Izsauc dzelzs trūkumu. Ar cinku ir bagātas smagas augsnes.

Stipri prasīgi pēc Zn - Sīpoli, ķiploki, kukurūza