Jautājumi un atbildes



Kas jauns BURKĀNU pasaulē?




Pēdējos gados Latvijas dārzkopji ir pieraduši, ka burkāni vairs nav tikai oranžā krāsā. Tie mēdz būt gan dažādu formu, gan dažādu krāsu. Lai arī cik atšķirīgs būtu izskats, tie visi cilvēka veselībai ir labvēlīgi.








Oranži burkāni ir tie, ko ierasts ēst ir parasti. Oranžā bieži tiek dēvēta arī par burkānu krāsu, taču šādas krāsas burkāni parādījās tikai ap 16.gadsimtu. Holandieši, krustojot līdz tam izplatītos sarkanos un dzeltenos burkānus, izveidoja un uzlaboja vienu no mūsdienu izplatītākajiem dārzeņiem. Oranžo krāsu burkāniem dod pigmenti beta karotīns un alfa karotīns. Karotīns cilvēka organismā pārvēršas par A vitamīnu, kas nepieciešams normālai redzei, labam ādas un gļotādu stāvoklim. Burkānus ieteicams iekļaut uzturā arī skaista iedeguma tīkotājiem, jo tajos esošais beta karotīns pastiprina organisma izturību pret ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi, āda kļūst gludāka un iegūst veselīgu krāsu. Oranžie burkāni ir cēlušies no Eiropas un Vidējiem Austrumiem.
Oranžo burkānu šķirņu ir vairāki simti. Tās tiek iedalītas dažādos tipos pēc lieluma un formas. Latvijā visiecienītākie ir Nantes tipa burkāni ar cilindriskas formas vidēja lieluma saknēm, mazu serdīti un ar apaļu galiņu. Turpretī Krievijā vairāk izplatīti Šantanē tipa burkāni – lielāki, resnāki, ar spicu galu, ļoti labi uzglabājami.

Par apaļajiem Parīzes tipa vai slaidajiem Imperatora tipa burkāniem lielāka interese ir valstīs ar attīstītu pārstrādes rūpniecību.



Dzeltenie burkāni satur ksantofilu un lutēnu – pigmentus, kas ir līdzīgi beta karotīnam un arī nodrošina acu veselību, palīdz novērst saslimšanu ar plaušu un citu orgānu audzējiem, samazina aterosklerozes risku, jo stiprina artēriju sieniņas. Šie burkāni nāk no Vidējiem Austrumiem.



Sarkanos burkānus iekrāso likopēns (cits karotinoīds) – pigments, kurš ir tomātos un arbūzos. Tie, protams, satur arī alfa un beta karotīnus. Likopēds palīdz novērst sirds slimības, tam piemīt pretvēža aktivitāte, tostarp arī pret prostatas vēzi. Likopēnu cilvēka organisms labāk uzņem no termiski apstrādātiem produktiem. Piemēram, šķirnes ‘Atomic Red’ burkāni visaromātiskākie un garšīgākie ir vārīti, kad tie iegūst smalku struktūru un maigu, saldu garšu. Sarkanos burkānus likopēna satura ziņā varētu lietot kā alternatīvu tomātu pastai. Sarkanie burkāni cēlušies Indijā un Ķīnā.


Purpura (violetas) krāsas burkāniem parasti tikai miziņa ir violeta, bet iekšpuse oranža. Tie satur pat vairāk beta karotīna nekā viņu oranžie radinieki. Violetas krāsas dārzeņi satur pigmentus – antociānus, kas ir spēcīgi antioksidanti. Tie saista organismam kaitīgos brīvos radikāļus. Antociāni arī palīdz novērst sirds slimības, jo palēnina asins sarecēšanu, un tiem ir arī izteikts pretiekaisuma efekts. Violeto burkānu dzimtene ir Turcija, Vidējie un Tālie Austrumi. Violetie burkāni ir ne vien interesanti un pievilcīgi ar savu krāsojumu, bet arī ļoti saldi un sulīgi. Šos burkānus vislabāk ēst svaigus, jo vārot tie zaudē krāsu – violetie pigmenti šķīst ūdenī. Pēdējos gados arī Latvijas dārzos sākts audzēt šādas krāsas burkānus.


Baltie burkāni nesatur pigmentus, bet gan citas veselību veicinošas dabiskas, bioaktīvas vielas, piemēram, diētiskās šķiedrvielas. Šie burkāni ir cēlušies Afganistānā, Irānā, Pakistānā. Krāsas dēļ šādi burkāni cilvēkiem parasti asociējas ar lopbarības vai savvaļas burkāniem. Sākotnēji balto burkānu saknēm piemītošais sīvus un šķiedrainums selekcijas darba rezultātā ir novēsts. Piemēram, šķirnei ‘White Satin’ F1 ir pievilcīgs, interesants izskats un arī laba garša.


Melnie jeb tumši violetie burkāni bagātīgi satur antociānus un flavonīdus, kas arī darbojas kā antioksidanti. Tiem piemīt arī antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība. Arī šis krāsas burkānu dzimtene ir Turcija, Vidējie un Tālie Austrumi. Mūsdienās tumšie burkāni atgriežas, bet jau citā kvalitātē – vairs ne tik daudz kā dārzeņi, bet kā dabisku pārtikas krāsvielu izejviela.


Veselības var būt arī par daudz


Vīrusi uzbrūk, vitamīnu trūkst, tāpēc viesiem iesaka organisma stiprināšanai lietot arī burkānus un dzert to sulu. Taču retais zina, ka burkāni var būt bīstami.
Burkāni gan ir ļoti veselīgi un ieteicami pārtikā, tomēr tos var arī pārdozēt. Ja ar pārtiku tiek uzņemts pārāk daudz karotīna un organisms to visu nespēj pārveidot uz A vitamīnu, uz dažādām ķermeņa daļām var parādīties dzelteni oranži plankumi. Pārāk liels karotīna saturs asinīs un tā lēnā pārveidošanās izraisa ādas dzeltēšanu, sevišķi uz plaukstām, pēdām un aiz ausīm.


Ēdīsim lapas


Uzturā ir lietojamas ne tikai burkānu saknes, bet arī lapas. Afganistānā un Indijā no burkānu lapām gatavo raudzētus alkoholiskos dzērienus, jaunos lakstus vāra arī zupās un gatavo sautējumus. No kaltētiem burkāniem gatavo miltus, kurus izmanto kā iebiezinātāju, apgrauzdētus burkānus lieto kā kafijas aizvietotāju. Savukārt sēklu tinktūra tiek pievienota franču liķieriem.


Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2008 februāris)