Jautājumi un atbildes



Kur un kā sēt sēklas?




Stādu audzēšana no sēklām rada lielu prieku cilvēkam. Parasti tas arī ir izdevīgāk, kā pirkt stādus tirgū, kā arī dod lielāku iespēju izvēlēties sev vēlamās šķirnes. Dažus augus audzēt no sēklām ir vieglāk, citus grūtāk, bet citus labāk pavairot apsakņojot spraudeņus un tml.
Visam ir vajadzīgas savas zināšanas un rūpes. Nevar vienkārši iebērt sēklas zemē jebkurā gada laikā un gaidīt, ka tās pašas izdīgs. Bet izaudzēt stādus no sēklām var katrs, arī iesācējs, ja vien viņš zina un saprot augu vajadzības. Ar šīm pūlēm Jūs tiksiet iepazīstināts.







Kas ir sēkla?

Sēkla ir auga embrijs, kuram pievienotas barības rezerves, kas aizsargāts ar apvalku no ārējās vides. Sausumā sēkla ir miera stāvoklī, saglabājot dzīvību un augšanas iespējas vienam vai vairākiem gadiem. Tās parasti uzglabā vēsumā. Sēklai nokļūstot labvēlīgos apstākļos – mitrumā un siltumā, tā sāk uzsūkt ūdeni. Sēkla uzbriest un tās apvalks parasti pārplīst, ļaujot embrijam sākt augt. To sauc par dīgšanu.



Dīgšanai labvēlīgi apstākļi

Atsevišķām šķirnēm ir speciālas prasības, bet pamatā tās ir:

ŪDENS. Tiklīdz, kā sēkla ir dabūjusi mitrumu, tā vairs nedrīkst iekalst. Ja Jūs neuzturēsiet sēklās mitrumu, tas būs drošs iemesls neveiksmei sēklu diedzēšanā. Tai pašā laikā augsne vai komposts nedrīkst slīkt ūdenī.


PAREIZA TEMPERATŪRA. Dažādām sēklām ir dažāda temperatūra dīgšanai. Ja temperatūra būs zemāka par nepieciešamo, tad sēkla dīgs ļoti lēni vai pat sapūs. Ja temperatūra būs par augstu, visbiežāk sēkla neuzdīgs, bet saglabās dīgtspēju. Par spīti tam, vairums sēklu uzdīgst ļoti labi istabas temperatūrā, ar noteikumu, ka tā naktīs ir līdzīga dienas temperatūrai.


AUGSNE vai SUBSTRĀTS. Tam labi jādrenējas, jābūt irdenam (lai piekļūst gaiss) un ne pārāk bagātam ar mēslojumu. Parasti lieto universālo substrātu dēstiem. Dārza augsne nav piemērota sēklu dīgšanai, var izmantot tikai svaigu kompostu. Dārzā sējot, augsne ir jāuzirdina un tā nedrīkst būt slapja – jābūt mitrai.


PAREIZS SĒŠANAS DZIĻUMS. Augsne, kas atrodas virs sēklas, pasargā to no izžūšanas. Smalkas sēklas, kurām nav lielas barības krātuves, jāatstāj ļoti tuvu virspusei vai pat gandrīz virspusē.


APGAISMOJUMS. Vairumam sēklu nav nepieciešamības pēc gaismas, lai dīgtu un tās var apklāt līdz parādās augs. Dažām puķēm, kā balzamīnēm un daļai prīmulu, ir nepieciešama gaisma - tās sēj tuvu augsnes virskārtai un pēc sēšanas neapklāj.





Sēšanas laiks

Ir samērā sarežģīti noteikt universālu sēšanas laiku, kas būtu derīgs visiem. Ir augi, kas ļoti ātri izaug, piemēram redīsi, un tos var sēt vairākas reizes vienas sezonas ietvaros. Sēšanas laiku ietekmē arī klimata īpatnības, kamdēļ ir jāpielāgo dažu viengadīgo augu un dārzeņu sēšanas laiki, lai gūtu vēlamo rezultātu. Tādēļ ir svarīgi sekot sēšanas laikam, kas ir norādīts uz sēklu paciņas. Sēšana nelaikā var izraisīt ne tikai sliktu dīgšanu, zemu ražīgumu vai vēlu ziedēšanu, bet arī var būt par iemeslu dažādu slimību uzņēmībai.
Iesēšana par agru var būt tik pat slikta, kā iesēšana par vēlu – tādēļ pārāk nesteidzaties ar sēšanas darbiem, ja Jums nav ideālu apstākļu, lai audzētu iekštelpās vai ārā laiks ir pārāk auksts un slapjš. Uz iepakojuma norādītie agrākie sēšanas datumi parasti ir norādīti ņemot vērā mērenus apstākļus un vidēji pieņemamākos laikus. Sēšanai ārā parasti sagaida, kad ir „gaisā pavasaris” un zeme sākusi žūt un kļuvusi irdena. Parasti vēlāk iesētās sēklas „panāk” agrāk iesētās, ja vien tās nav iesētas par vēlu. Telpās stādiņi retāk izstīdzē vai izžūst un ir noturīgāki pret slimībām. Ārā iesētām sēklām parasti ir augstāka dīdzība.



Sēšana telpās

Daudzi augi, kas aug mūsu dārzos visu vasaru, nav tik salcietīgi un tiem nepieciešams garāks augšanas un nobriešanas periods, kā tas ir iespējams mūsu klimatiskajos apstākļos. Šī iemesla dēļ tos sēj iekštelpās uz palodzes, siltumnīcās vai ziemas dārzos. Šādos apstākļos sēj arī augus, kas vienmēr ir siltumnīcu vai telpaugi.
Tā kā tikko izdīgušie augi ir ļoti jūtīgi un trausli, tad ir svarīga tīrība. Visi otrreiz lietošanai paredzētie podiņi, diedzētavas, iezīmītes un tml., ir jānomazgā, jādezinficē ar dārza dezinfektantu un rūpīgi jānoskalo.

Substrāts un trauks (podiņš). Praktiski visām sēklām ir ieteicams kūdras substrāts, ja tās nesēj tieši dārzā. Substrātam, kas ir universālai pielietošanai, vajadzētu atsijāt lielākos gabalus. Vēsākā laikā no āra ienestam substrātam vajadzētu ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai.
Parasti sēj sēšanas trauciņos, kas ir nelieli plastmasas podiņi, bet var lietot arī citus traukus, ja vien tiem apakšā ir drenāžas caurums. Lielus podus nevajadzētu izmantot, jo stāda saknēm tā dziļums ir par daudz.
Kūdras tabletes ir ideāla vieta sēklu sēšanai, jo pēc izdīgšanas dēstu ar visu tableti var pārstādīt, netraumējot auga saknes.
Piepildiet sēšanai paredzēto trauku ar kūdru līdz malai, noraušot pāri malām esošo kūdras atlikumu ar roku vai kādu citu piemērotu darbarīku, kā lineāls, liela plastmasas iezīme un tml. Tad trauku viegli pasitiet pret galda (vai citu) virsmu, ļaujot kūdrai nosēsties un ar tāda paša podiņa dibenu nedaudz piespiediet kūdru. Ir svarīgi nesaspiest par daudz kūdru podiņā, jo blīvā kūdrā būs grūti dzīt saknes.



Sēšana. Pēc podiņa piepildīšanas ar kūdru, tas ir labi jāsalaista ar ūdeni. Vislabākā metode ir ielikt podu traukā ar ūdeni tā, lai ūdens ir apmēram 2-3 cm dziļš. Pēc kāda laika būs redzams, ka podiņā substrāts ir mitrs augšpusē. Tad podiņu izņemiet no ūdens vannas un atstājiet notecēt uz 30 – 60 minūtēm. Tagad var uzbērt sēklas virspusē (lielākas sēklas liek pa vienai katrā kasetes trauciņā vai atsevišķi mazos podiņos). Ja sēklas sabērsiet pārāk cieši, stāds izaugs nespēcīgs, jo tam būs jākonkurē ar blakus iesēto stādiņu. Cieši sasētus augus ir grūti atdalīt un tie cieš vairāk no slimībām. Lielākas sēklas var sēt ar pirkstiem, mazākām var izmantot speciālas sēšanas kastītes, bet, ja nav šādas ierīces un sasējas par biežu, tad sēklas var izretināt izmantojot koka irbulīti.
Ļoti smalkas (sīkas) sēklas var sēt, izmantojot salocītu, stingru papīru. Salocījuma vietā sēklas birs ārā nelielā skaitā, tādejādi Jūs izvairīsieties no pārāk biezas sasēšanas. Smalkas sēklas mēdz arī sajaukt ar sausām, smalkām smiltīm un tādejādi regulēt izsēšanu.
Tiklīdz Jūs esat uzbēruši sēklu uz kūdras, smalkākās sēklas var viegli piespiest, atstājot tās virspusē. Sēklas, kurām dīgšanai nepieciešama gaisma, var sēt šāda veidā, vai uzbērt vermikulītu tā, lai cauri tiek gaisma.

Sējot pārējās sēklas ir jāseko instrukcijai uz iepakojuma – parasti ar sieta palīdzību uzsijā kompostu biezumā, kas ir apmēram 3 sēklu diametri. Lietojiet smalku (kā miltu sijāšanai) sietu, lai apbērtu mazas un vidēja izmēra sēklas ar atbilstošo komposta kārtiņu.
Kā alternatīvu kompostam var izmantot vermikulītu, kas vairāk kā komposts saglabā mitrumu un tam ir laba gaisa caurlaidība. Tas ir sterils un neveido kārtiņu, kas sēkliņai dīgstot būtu jāpaceļ. Vienīgi lielajām sēklām (pupu, kabaču un krešu) vajadzīgas citādākas sēšanas metodes, parasti tās ieliek augsnē izveidotajā caurumiņā (ievērojot dziļuma attiecību) un aizber.
Ja Jums nav speciālās diedzēšanas kastītes (speciālas apsildāmas neliela izmēra kastītes - siltumnīcas), sīkāku sēklu sēšanas gadījumā pāri kasetei ir jāuzklāj plēves gabals, stikls vai plastikas loksne. Tas samazinās mitruma iztvaikošanu un pasargās no virspusē esošo sīko sēklu izžūšanas.

Pēc sēšanas, kastīte vai podiņš ir jānovieto atbilstošā vietā. Vairumā gadījumu ir nepieciešama temperatūra 18-24ºC (dienas laikā), lai dīgšana noritētu sekmīgi. Šī temperatūra nakts laikā var nedaudz kristies, bet vislabāk ir to turēt līdzīgu arī nakts laikā. Ja to nevar nodrošināt, tad vislabāk ir iegādāties diedzēšanas kastītes ar apsildīšanas funkciju. Sēklas, ko diedzē uz palodzes, ir jāpārvieto uz siltāku vietu nakts laikā.
Siltumnīcu gurķi un pelargonijas, kam nepieciešamas augstākas temperatūras, var diedzēt drēbju žāvēšanas skapja dibenā, bet, tiklīdz parādās asni, tie ir no skapja jāizņem. Ja Jums ir šaubas par to, kāda temperatūra ir bijusi naktī, tad to var kontrolēt ar maksimuma-minimuma termometru.
Tām sēklām, kurām nepieciešama gan gaisma, gan siltums, sēšanas kastīti var novietot gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Pārējām sīkajām seklām, kuras sēj virspusē, bet, kurām gaisma nav tik vēlama, uzklāj avīzes papīru, lai novērstu pārlieku gaismas piekļuvi dīgšanas laikā.
Ir jāuzmanās, lai neatstātu kastīti vietā, kur dienas laikā ir pārāk daudz saules un temperatūra var pacelties īpaši strauji un augstu (nenoēnotā siltumnīcā, uz palodzes). Tas ir svarīgi laikā, kad dienas kļūst garākas un saule spēcīgāka.





Kopšana pēc iesēšanas

Kad sēklas ir iesētas, apskatiet tās vismaz reizi dienā!
Vairumā gadījumu papildus laistīšana nav vajadzīga līdz izdīgšanai, bet, ja komposts sāk izžūt un, ja sēklas ir sētas tuvu virspusei, tad jālaista no apakšas ar remdenu krāna ūdeni. Ievietojiet kastīti vai podiņu ūdens vannā apmēram 2 cm dziļumā līdz redzat, ka virsma sāk rasot (vizēt). Lielākas sēklas var laistīt ar smalku smidzinātāju.

Tiklīdz ieraugāt pirmās dīgšanas pazīmes, noņemiet avīzes, pārklāju vai pārceliet to no tumšās vietas uz gaišāku un siltu (bet ne tiešos saules staros). Drīz arī jānoņem stikla vai plastikāta vāks, ļaujot gaisam piekļūt dīgstam. Ir jāatceras, ka visas sēklas neizdīgst vienādā laikā. Kad ir izdīdzis vairums sēklu, temperatūru var pazemināt, pakāpeniski pārvietojot tās uz vēsāku vietu vai izslēdzot diedzēšanas kastītes apsildi. Kastītes uz palodzes ir jāpagroza, lai augi neaug vienā virzienā (uz sauli), bet aug taisni.
Tālākā augšanas laikā ir jāseko līdzi, lai ir pietiekošs mitruma līmenis, bet nevajag pārlaistīt. Labāk ir pagaidīt, kad augsne kļūst sausa un tad laistīt. Šajā laikā mēslot nav nepieciešams, jo barības vielu ir pietiekoši daudz pašai sēklai un kompostā.



Augšana

Tiklīdz dēsts ir izaudzis tik liels, ka to var pārstādīt mazā podiņā, dēstu kastītē vai citā trauciņā, tas jāpārstāda, lai dotu vietu saknēm augšanai. To sauc par piķēšanu. Jaunie trauki tāpat ir jāpiepilda ar kompostu vai substrātu. Pareizais laiks piķēšanai ir tad, kad ir attīstījies pirmais īsto lapu pāris, bet dažiem augiem (petūnijām), kas ir ļoti sīki, var sagaidīt vairāku pirmo lapu pārus, pirms piķēt. Ir svarīgi nenokavēt piķēšanas brīdi, jo pēc tam strauji sāk augt sakņu sistēma, un pārlikšana citā podiņā jau traumē sakņu sistēmas attīstību.

Izceliet dēstu no podiņa uzmanīgi, lietojot kādu speciālu palīgierīci vai virtuves dakšiņu (ko vairs nelietosiet pēc tiešas nozīmes). Ja augi ir sasējušies tik biezi, ka tos nevar katru atsevišķi izcelt, tad izņemiet to grupiņu, kas nāk kopā, bet pēc tam saudzīgi tos sadaliet ar rokām. Dažas (lobēlijas) var arī atstāt vairākas kopā nesadalot. Vienmēr turiet tos aiz lapiņām, nevis aiz kātiņa, jo kātiņam lūstot augs ies bojā.

Ielieciet katru izcelto stādiņu atbilstošā bedrītē jaunajā podiņā un viegli pierausiet klāt kūdru. Ap katru dēstiņu atstājiet apmēram 3 cm brīvu vietu. Apberiet nedaudz kūdras ap stādiņu, jo laistot kūdra sakritīsies. Tas ir normāli, ja stādiņš atradīsies nedaudz dziļāk kūdrā, nekā tas bija iepriekš. Tas ir ļoti raksturīgi tomātiem, ka tie izstiepjas gari pirms parādās pirmās dīgļlapas, bet vienmēr zemākajām lapiņām ir jābūt tieši virs zemes.

Parastā sēšanas kasetē ietilpst apmēram 24-40 stādiņi un, kad piķēšana ir pabeigta, tie ir jālaista no apakšas vai jāsmidzina ar smalku smidzinātāju. Nekad nelaistiet ar aukstu ūdeni, nostādiniet to, lai tas iegūst istabas temperatūru.

Ja sēklas ir krāsu sajaukums, tad nekad nedariet tā, ka pārpiķējiet tikai lielākos un pārējos dēstus likvidējat. Tādā veidā Jūs varat neiegūt citu krāsu dēstus, jo to dīgšana un augšana var būt lēnāka. Jebkurā gadījumā dodot vienādas iespējas visiem dēstiem, Jums nebūs jāaprobežojas ar vienu vai divām ziedu krāsām.

Lai turpinātu augšanu, augus jānovieto vietā, kur temperatūra un apgaismojums ir līdzīgi kā iepriekšējā vietā. Turpiniet laistīšanu. Ja komposts bija labs, tad mēslošana nav nepieciešama. Mēslot sāk tad, kad augi jau ir iesakņojušies. Tad būs nepieciešams sabalansēts šķidrais mēslojums atbilstošās devās. Ja augi izaug tik lieli, ka trūkst vietas, tad nevajag baidīties vēlreiz pārstādīt lielākā podiņā, pirms izstādīšanas dārzā. Vairumu sēklu var uzreiz sēt individuālos podiņos un pārlikt lielākos tad, kad pāraug esošo podiņu.

Pirms Jūs pārstādiet augus dārzā, jāļauj tiem nedaudz pierast pie āra apstākļiem. Augi, kas pieraduši pie siltumnīcas apstākļiem var ciest, ja tos uzreiz pārstāda dārzā. Tādēļ, izlieciet podiņus ar augiem ārā uz dienu un pa nakti ienesiet telpā. Tā dariet apmēram divas nedēļas pirms pēdējo salnu paredzamā laika.

Šis process ir norūdīšana. Alternatīva šādai rūdīšanai nesot iekšā un ārā, ir izvietošana lecektī, kuru pa nakti apklāj ar plēvi.



Izstādīšana dārzā

Kad visas salnu briesmas ir garām (parasti maija beigās, jūnija sākumā), ir uzreiz jāveic izstādīšana ārā. Galvenais, neiekrist kārdinājumā, to darīt ļoti agri. Vairums augu ir nepieciešama sagatavota augsne – mēslota un bez nezālēm. Ideāli ir, ja var to sajaukt ar kompostu vai līdzīgu materiālu. Mēslošanas līdzekļi var būt gan dabiskie, gan kompleksie, gan arī ilgstošas iedarbības.

Pirms izstādīšanas augus labi salaistiet un, ja nepieciešams, atdaliet tos. Izstādiet tos ārā atbilstošos attālumos un pareizā vietā (tas parasti ir norādīts uz sēklu paciņas). Piespiediet augsni tiem apkārt un salaistiet. Viengadīgos augus, kas ir pārāk izstīdzējuši, šajā brīdī var apgriezt, lai tie augtu kuplāki.



Sēšana tieši dārzā

Daudzus dārzeņus, viengadīgās un divgadīgās puķes var sēt tieši dārzā. Daži sakņaugi un viengadīgās puķes izaug tikai tad, ja izsētas uzreiz paliekošā vietā. Bet var arī vispirms izsēt vagā, no kuras vēlāk, kad ir pietiekoši izauguši, pārstāda īstajā vietā. Vispārējs likums ir - nesākt sēšanu ārā, kamēr enerģiski aug nezāles un zeme līp pie apaviem.

Augsnes sagatavošana. Tikai dažas sēklas augs, ja augsne būs smaga, slapja un saspiesta. Ļoti viegla augsne arī nedos labus rezultātus, jo tā ātri izkalst. Dārza augsnei jābūt mitrai un labi jādrenējas, un jābūt gaisa caurlaidīgai, tāpat kā kompostam sēšanas periodā. Tikai dažās vietās augsne pati jau ir ideāla sēšanai un augšanai. Parasti augsne ir jāsagatavo, lai tā būtu laba, sēklu dīgšanai un augu augšanai.

Vislabāk ir augsni uzrakt un iestrādāt tajā kompostu vai citu ātri sadalošos materiālu. Organiskās vielas uzlabo smagas augsnes, kā arī palielina mitruma saglabāšanos vieglajās augsnēs, un abos gadījumos sekmē barības vielu nodrošināšanu.

Parasti smagas augsnes uzrok rudenī pavasara sēšanai, jo sals palīdz to salauzt. Šādos gadījumos palīdz arī grants pievienošana. Vairums sēklu uzdīgst vidē, kas nav nedz ļoti skāba, nedz ļoti sārmaina. Ja augsne ir skāba, tad to uzlabo ar kaļķošanu, lai augsnes reakciju tuvinātu neitrālai. Augsnes mēslošana ar universālu mēslojumu nedēļu pirms sēšanas arī ir labs darbs.

Tieši pirms sēšanas, kad augsne ir mitra, bet ne slapja, to viegli ar dakšu pacilā, izravējot nezāles un aizvācot akmeņus. Salauž kukuržņus un ar grābekli nolīdzina virsmu. Pēc šī darba augsnei jābūt līdzenai un smalkai. Tikai šādā augsnē var sēt.


Sēšanas dobe. Sēšanas dobe ir neliels laukumiņš (1,2 - 1,5m) dārzā, kuru norobežo stādiņu audzēšanai. Tai izvēlas aizsargātu, bet ne noēnotu vietu, kurai viegli piekļūt. Šādā dobē iespējams vairāk rūpēties par trausliem augiem un pielāgot to laika apstākļiem. Šajā laikā, kad stādiņi aug sēšanas dobē, tie neaizņem vietu dārzā, kurā savukārt esošie augi paspēj aizņemt tiem nepieciešamo platību. Šādi sēj daudzgadīgos un divgadīgos augus, kā arī dārzeņus, kurus viegli pārstādīt.

Sēšanas dobes konstrukcija un augsnes sagatavošana ir tāda pati, kā jebkurā citā vietā dārzā. Dobi var nodalīt ar koka apmali. Tai var sagādāt speciālu un kvalitatīvu augsni. Rindiņas neveido tuvu, apmēram ar 15 cm attālumu vienu no otras.



Izmantojiet plēvi un agroplēvi. Vairumam dārzeņu un puķu sēšanas datumu var par 2 nedēļām paātrināt, ja izmanto plēvi vai agroplēvi, aizsardzībai no aukstuma. Šie pārsegmateriāli ir daļēji caurspīdīgi un to pārklāšana līdzinās mazām siltumnīcām vai tuneļiem (lecektīm). Mūsdienās ir pieejami visdažādākie materiāli un izmēri šādam nolūkam. Šādas lecektis ne tikai silda zemi un pasargā augus no salnām, bet arī pasargā tos no dzīvniekiem, putniem, vēja, krusas un intensīva lietus.

Lai iegūtu maksimālo labumu no šādas lecekts, tā jāuzstāda un jāsagatavo vismaz 2 nedēļas pirms sēšanas darbiem. Jāatceras, ka gaisa temperatūra lecektī naktī ir tikai pāris grādus siltāka, nekā ārā. Tas arī ietekmē laiku, kad sēt, paredzot šāda veida aizsardzību augiem.

Lecektis nevajag atstāt, kad tās vairs nav nepieciešamas augu aizsardzībai no ārējās vides apstākļiem. Ja lecekti laikā nenovāc, tad augi var sākt slimot, tie saaugs pārāk bieži un var ciest no kontakta ar plēvi, agroplēvi, stiklu, polikarbonātu vai citu materiālu, no kā lecekts būvēta. Lecekts novākšana jāveic pakāpeniski. Augi jāpieradina pie apstākļiem bez aizsarga. Ir vēlams pakāpeniski palielināt ventilācijas laiku un apjomu 1-2 nedēļu laikā un pāris dienas, noņemot plēvi dienas laikā.

Agroplēve ir pārklājs, ko izmanto sējeņu aizsardzībai, tāpat kā plēvi, bet tā papildus atļauj piekļūt gaisam un mitrumam. Aizsardzība no vēja un dzīvniekiem ir vienāda, ļoti aukstās naktīs var uzsegt vēl vienu agroplēves kārtu. Līdzīgi kā plēvi, to ir viegli aizpūst un tamdēļ ir svarīgi agroplēves malas labi nostiprināt ar fiksatoriem, ķieģeļiem, atbilstoša garuma dēļiem vai citiem priekšmetiem. Šis materiāls ir labs arī ar to, ka ir vairākkārt izmantojams. To var izmantot gan pārstādīto stādiņu aizsardzībai, gan agro kartupeļu un zemeņu ziedu aizsardzībai no vēlām salnām. Tāpat to var uzklāt rudenī, lai aizsargātu augus no sala ziemā.


Sēšanas tehnika. Daudzu viengadīgo augu un savvaļas ziedu sēklas var vienkārši izkaisīt un ar grābekli ierušināt augsnē. Problēma šāda veida sēšanai var būt tajā, ka daudzi dekoratīvie augi, izdīgstot līdzinās nezālēm un ir grūti tos atšķirt.

Lielākas sēklas kā, piemēram, pupas, var iebakstīt zemē ar pirkstiem. Vairumu citu sēklu var iesēt seklā vadziņā rindā. Rindu sēšanai var iezīmēt ar aukliņu un izveidot ar kaplīti vai nūjiņu. Rindas apļos vai ovālos parasti veido viengadīgajiem ziediem, bet taisnās rindās – dārzeņiem un sēšanas dobē. Zirņu sēšanai atstarpe starp rindām ir apmēram lāpstas platums. Ja augsne nav mitra, tad pēc rindu izveidošanas un pirms sēšanas, to salaista. Sēt pareti. Kā alternatīva vienmērīgai sēklu sadalei visas rindas garumā, ir vienas vai divu sēklu sēšana vietā, kurā augu vēlas redzēt. Šo metodi vairāk izmanto dārzeņiem ar lielākām sēklām kā cukurbietes, pupas un pastinaki. Pēc iesēšanas aizrušina rindu ar augsni. Segtā platībā augsnes kārtiņa var būt 3 sēklu diametru biezumā.



Rūpes pēc sēšanas. Kur iespējams, regulāri jākaplē ar kapli, lai neļautu nezālēm saaugt. Starp rindiņām jāravē ar rokām. Ja nevar atšķirt nezāli no kultūrauga, labāk neizravēt to, bet atstāt līdz laikam, kad droši varēs zināt, kas tas ir. Ja līdz uzdīgšanai ir sauss laiks, tad vagas jālaista kamēr sēklas uzdīgst. Ir svarīgi atcerēties, ka sēklas, kas ir tuvu virsmai var izžūt daudz ātrāk nekā tās, kas atrodas dziļāk augsnē.
Pat tādos gadījumos, kad sēklas ir reti iesētas, labas dīdzības gadījumā stādiņi var saaugt par biezu un kavēt to attīstību. Ja tie ir redīsi vai salāti, kurus drīz var sākt lietot, problēma nav liela. Pārējos gadījumos ir nepieciešama retināšana, tiklīdz tas ir iespējams. Tādā gadījumā atstāj tikai spēcīgākos augus, kurus retināšanas laikā pietur ar otras rokas pirkstu, lai tas neizraujas līdzi. Ja ir sēts ar metodi, kad vienā bedrītē iesēj divas sēklas, tad, jāatstāj viens stādiņš. Ja tie ir burkāni vai salāti, tad var raušanu veikt laiku pa laikam, kad viens no augiem jau ir izaudzis pietiekoši liels, lai to varētu lietot pārtikā. Tādā gadījumā retināšanas darbi netiek veikti uzreiz, bet gan pakāpeniski.

Ja ir sasējies pārāk bieži sēšanas dobītē, tad arī tur veic retināšanu, lai ļautu spēcīgākajam augam vaļu augt pilnvērtīgi. Izrautos augus var pārstādīt citā vietā, kur tie varētu augt, ziedēt un ražot. To varētu nosaukt arī par pārstādīšanu. Tas norit veiksmīgi, ja retināšanas laikā augs izņemts rūpīgi ar visu sakņu sistēmu.