Jautājumi un atbildes




Nepārspējamā skaistule HORTENZIJA




Zied kā kupena – tā patiesi var teikt par hortenziju. Gan par skaraino, gan kokveida, gan vīteņhortenziju un pārējām. Vasaras sākumā skaistas ir lielās lapas, tad – gaišās ziedu pikas, kas pamazām kļūst maigi zaļas. Nenogrieztie ziedu ķekari augu padara neparastu pat ziemā. Hortenzija dārzā – šo izvēli nekad nevajadzēs nožēlot.





Hortenzijas(Hydrangea) ir vasarzaļi krūmi, retāk – koki vai vīteņaugi. Augiem ir balta, mīksta serde. Mizas ārējais slānis, augam attīstoties, drīz nolobās. Lapas sakārtotas pretēji, tām ir 5-8cm gari kāti, plātnes malā asi zobiņi. Ziedi sakopoti gala vairogos vai skarās, to krāsa var būt balta, rožaina, zilgana.


SKARAINĀ


Viena no vispopulārākajām un skaistākajām ir skarainā hortenzija (H. paniculata). Šis 2-3m augstais krūms savvaļā aug Kuriļu salās, Sahalīnā, Japānā un Ķīnas austrumu daļā mitrās, kūdrainās kalnu nogāzēs netālu no jūras.


Dzinumi ir sarkanbrūni, klāti retiem matiņiem. Lapas iegarenas, 7-15cm garas. Lapas virsma tumši zaļa, apakšpuse gaišāka, klāta ar matiņiem. Ziedkopas lielas, 15-25cm garas. Gan auglīgie, gan arī neauglīgie (sterilie) ziedi ir balti. Auglīgo ziedu vainaglapas ātri nobirst. Zied augustā un septembrī. Pēc noziedēšanas ziedi kļūst rožaini, vēlāk sarkanīgi. Suga ir pietiekami ziemcietīga Latvijas apstākļiem.


Visbiežāk audzē krāšņāko skarainās hortenzijas šķirni H. Paniculata ‘Grandiflora’, kuru 1862.gadā ieveda no Japānas. Šai šķirnei ir tikai sterilie ziedi, skaru garums sasniedz 30cm. Zied no jūlija līdz septembrim. Noziedējušie ziedi saglabājas līdz ziemai.


’Tardiva’ ir šķirne, kas atrasta Čikāgā (ASV). Tai ir šaurākas un garākas lapas, ziedēt sāk septembrī, zied līdz pat salam.

Skarainā hortenzija


OZOLLAPU


Ļoti jauka ir ozollapu hortenzija, kas savvaļā aug ASV. Tā zied jūlijā, ziedi sakārtoti garenās skarās. Interesantas ir auga lapas, kas pēc formas atgādina sarkano ozolu. Rudenī lapas krāsojas skaisti sarkanas. Šī hortenziju suga ir sausumizturīgāka nekā citas.

Ozollapu hortenzija


Hortenzijas pieder akmeņlauzīšu dzimtai, bet daži autori atsevišķi izdala hortenziju dzimtu. Eiropā hortenzijas audzē kopš 18.gs. beigām.
Latvijā hortenzijas audzētas, sākot ar 1824.gadu, un pirmā suga bija ozollapu hortenzija (H.quercifolia).


KOKVEIDA


Ne mazāk populāras ir kokveida hortenzijas (H.arborescens). Savvaļā tās aug Ziemeļamerikā, Atlantijas okeāna piekrastē – no Ņujorkas un Aiovas štata līdz Floridai. Sastopamas kalnu rajonos mitrās, kūdrainās augsnēs. Kokveida hortenzija var izaugt kā 1-2m augsts, stāvs krūms. Zied jūnijā, jūlijā. Šīs sugas baltie ziedi ir sakārtoti platos vairogos pavasarī izaugušo dzinumu galos.


Latvijā iecienītākā ir H.arborescens ‘Grandiflora’ ar lieliem, steriliem, krēmbaltiem ziediem, kas pēc noziedēšanas kļūst zaļgani. Izliektie ziedkopu vairogi ir 12-20cm plati. Lielo un apaļo ziedu galvu dēļ tās iecienītas kapsētu apstādījumos. Zied no jūlija līdz septembrim. Bargākās ziemās var apsalt.

Kokveida hortenzija


Krūmu katru pavasari ieteicams apgriezt, atstājot 2-3 pumpurus no zemes, lai krūms nebūtu pārāk augsts, citādi lietus un vējš piesit ziedkopas zemei un tās sabojā.


LIELLAPU


Liellapu hortenziju (H.macrophylla) Latvijā audzē kā podu puķi. Pasaulē ir izveidots ļoti daudz šķirņu, kas atšķiras pēc krāsas un ziedu formas. Diemžēl mūsu apstākļos bez segšanas to saglabāt neizdosies. Latvijas rietumu rajonos, ziemā piesedzot, var audzēt robaino hortenziju (H.serrata) un tās šķirnes. Šai hortenzijai atkarībā no augsnes reakcijas (pH) ziedu krāsa var būt gan rozā, gan zila. Ziedkopas, salīdzinot ar liellapu hortenziju, ir krietni mazākas. Šī šķirne aug piejūras klimatā, tai ir spēcīgs augums un sulīgāks lapojums.


Latvijā sastopama šķirne ‘Bluebird’- nelieli, līdz 1.5m augsti krūmi. Ziedkopas – 15-25cm plati vairogi, kas skābās augsnēs ir gaiši zilā krāsā, bet kaļķainās – purpursarkani.


Šķirnei ‘Preziosa’ ir sarkanīgi dzinumi, un arī lapas plaukstot ir sarkanīgas. Rozā ziedu galvas rudenī kļūst purpursarkanas.

Liellapu hortenzija


ASLAPU


Latvijas apstākļiem piemērota ir aslapu hortenzija (H.aspera), kas izaug 2-2.5m augsta. Sugai raksturīgas lielas vairogveida ziedkopas, sterilie ziedi ir gaiši violetā krāsā. Savvaļā tā sastopama Himalajos, Ķīnas rietumu un centrālajā daļā.

Aslapu hortenzija


VĪTEŅHORTENZIJA


Arvien populārāka kļūst kārtainā vīteņhortenzija (H.anomala subsp. Petiolaris). Šis vītenis atceļojis no Krievijas Tālajiem Austrumiem, bet to var sastapt arī Japānā, Austrumķīnā un Kuriļu salās. Vīteņhortenzija, izmantojot piesūcekņus, kāpelē pa atbalstu līdz pat 20m augstumam. Lapas tai ir plati olveida, ar smailu galu un sirdsveida pamatu, 5-10cm garas, ar 2-8cm gariem kātiem. Krēmbaltie ziedi sakārtoti plakanās vairogveida skarās, 15-25cm diametrā. Hortenzija labi aug ēnā. Sagatavojot augsni, ieteicams tai pievienot trupējušus skuju koksnes gabalus.

Vīteņhortenzija


KĀ IZAUDZĒT HORTENZIJU?


Hortenzijas var pavairot ar sēklām, noliektņiem, krūmu dalīšanu un spraudeņiem.


Sēklas sēj agri pavasarī siltumnīcā, lapu zemes un kūdras maisījumā attiecībā 1:1, 18-20 grādu temperatūrā pēc Celsija. Sadīgst 20-30 dienās. Visu vasaru stādiņus audzē kastītē, dobē izstāda tikai nākamā gada pavasarī.


Hortenzijas ļoti labi apsakņojas ar noliektņiem – vajadzīga tikai mitra augsne, siltums un apēnojums. Noliektņus gatavo pavasarī, kamēr nav lapu. Pieliec viengadīgos zarus, jo tie labāk sakņojas. Dzinumu mezglu vietās tos piestiprina pie zemes, uzrauš apmēram 1cm biezu valnīti. Aptuveni pēc 10 dienām atveras zaru pumpuri, no tiem sāk augt dzinumi. Kad tie izauguši 15-20cm gari, tos atkal aprauš ar 8-10cm biezu zemes kārtu. Sausā laikā noliektņi jāaplej, turklāt ūdens jālej mātes krūma centrā, lai netiktu bojāts aprausums. Jūlija beigās noliektie dzinumi būs apsakņojušies, bet tos izrok tikai nākamā gada pavasarī.


Visvienkāršākā pavairošanas metode ir krūmu dalīšana pavasarī, pirms lapu plaukšanas. Mātes krūmu ar asu lāpstu sadala tā, lai katram jaunajam stādam būtu vismaz viena sakņu atvase. Šādi vislabāk var pavairot H.arborescens ‘Grandiflora’.

Hortenzijām raksturīgi divu veidu ziedi. Vidējie ziedi – divdzinumu, tiem ir 4-5 sīkas vainaglapas un kauslapas, ap 10 putekšlapu. Sēklotnei ir irbuļi. Auglis – pogaļa, kas galotnē ieplīst, un izbirst daudz sīku sēklu. Ārmalā – lieli, sterili ziedi apputeksnētāju pievilināšanai.


Izplatītākais hortenziju pavairošanas veids – ar zālainajiem spraudeņiem. Tos iegūst, sagriežot daļās daļēji pārkoksnētu šā gada dzinumu. Hortenziju spraudeņus gatavo jūlija sākumā. Griež slīpi tieši zem lapu mezgla, apakšējās lapas nogriežot pavisam, augšējās – līdz pusei. Sprauž podiņos vai plēves siltumnīcās. Galvenais – nodrošināt lielu gaisa mitrumu, siltumu un noēnojumu.

Liellapu hortenzijas pavairo auga ziedēšanas laikā, jo tad ir nobrieduši dzinumi. Spraudeņus ņem no tiem zariem, kuriem nav aizmetušies ziedpumpuri. Augs apsakņojas mēneša laikā. Hortenzijas apsakņo sfagnu kūdrā, kas nedaudz bagātināta ar minerālmēsliem un kurai atbilstošs pH līmenis. Kad augi sāk intensīvi augt, tos galotņo un podo.


VIETAS IZVĒLE UN AUGSNE


Hortenzijas labi aug gan saulē, gan daļēji noēnotās vietās. Tām nepieciešama irdena, barības vielām bagāta, mazliet skāba (pH 5.5-6) augsne.


Liellapu vai robainās hortenzijas šķirnēm atkarībā no augsnes skābuma mainās ziedu krāsa. Ja augsne ir skāba, tad ziedi būs zili, ja augsne kaļķaina – rozīgi sarkani. Jāraugās, lai netrūkst mitruma – tad augi labi augs. Pavasarī hortenzijas mēslo ar minerālmēsliem, kas paredzēti rododendriem vai citiem skābumu mīlošiem augiem.


Hortenzijas ir brīnumaini augi arī tāpēc, ka tās nebojā kaitēkļi un slimības.


ĪPAŠI LOLOJAMA HORTENZIJA


Kā audzēt liellapu hortenziju (H.macrophylla), kas stādīta podiņā un nopirkta veikalā?


Šīs hortenzijas ir daudzgadīgi augi, kurus pārziemina telpā, 1-6 grādu temperatūrā, pēc Celsija. Ienestas 18-20 grādu siltumā, tās uzzied apmēram pēc trim mēnešiem. Krūms zied ilgi, pat divus mēnešus. Pavasarī pēc salnām hortenzijas var izstādīt dārzā.


Hortenzijas ir ļoti prasīgas pēc ūdens, tās bieži jālaista un jāmēslo bagātīgāk nekā citi telpaugi. Substrātam, kurā stāda liellapu hortenziju, jābūt skābam – pH 4.5-5.5. Tāpēc laistīšanai neder kaļķains ūdens. Visvienkāršāk to paskābināt, pieberot 3-4 gramus citronskābes uz 10l ūdens. Ja hortenzija ir novītusi, tā labi atdzersies, ka augu uz pusstundu ar visu podiņu iemērks traukā ar ūdeni.


Lai saglabātu hortenziju nākamajam gadam, noziedējušos dzinumus nogriež apmēram 10-15cm virs zemes. No snaudošiem pumpuriem attīstīsies sānu dzinumi, kas veidos nākamā gada vainagu. Galotņot nav ieteicams vēlāk par maiju, jo tad var nepagūt ierasties nākamā gada ziedaizmetņi.

Hortenziju ziedi ir iecienīti floristikā. Tos izmanto gan ziedu laikā, gan nogrieztus un izkaltētus sauso augu kompozīcijām.


Hortenziju katru pavasari pārstāda lielākā podā. Pāris nedēļu pēc pārpodošanas augu līdz jūlija beigām regulāri – 3 reizes mēnesī – mēslo. Augusta vidū pārtrauc laistīt, sākot pakāpeniski iekaltēt. Tad augs pamazām nometīs lapas – tas notiek apmēram divos mēnešos. Šajā laikā augs pārtrauc augt un nobriest nākamajai sezonai. Hortenziju iekaltēšana nenozīmē, ka tās ir jāizžāvē pavisam. Dārzniecībā tās noliek vēsā, bet gaišā vietā, kur viegli kontrolēt, lai sakņu kamols saglabātos mazliet valgs. Nokritušās lapas regulāri savāc, lai neattīstītos puves.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (5/2005)