Jautājumi un atbildes



Saldā dienvidniece PAPRIKA




Saldo piparu vai paprikas (Capsicum annuum) dzimtene ir Dienvidamerika. Uz Eiropu to atveda jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs 1493.gadā. 16.gadsimtā Balkānu pussalā papriku sāka audzēt kā kultūraugu. Mūsdienās saldo papriku audzē daudzās pasaules valstīs, kur vien ir piemēroti klimatiskie apstākļi – no 55 grādiem dienvidu līdz 55 grādiem ziemeļu platuma.









Klimats pie mums kļūst siltāks. Arī dārzā jauni laiki un sortiments – pat saldie pipari vairs nav uzskatāmi par kaut ko īpašu. Vajag tikai mazliet rūpības, zināšanu, piemērotu šķirni, un – raža nav sliktāka kā dienvidu zemēs.
Pipari pieder nakteņu dzimtai. To augļi ir ogas ar gludu vai rievotu virsmu un dažādās krāsās – atkarībā no šķirnes. Tie ir sauli, siltumu un gaismu mīloši augi ar plaši sazarotu sakņu sistēmu, kas galvenokārt izvietojusies augsnes virsējā slānī.



Paprika Ingrid

Atklātā dobē audzējot, piemeklē siltu, saulainu no stipriem vējiem pasargātu vietu. Vasaras sākuma vēsajās naktīs piparus piesedz.
Siltumnīcās vai lecektīs audzējot, jāievēro, ka pipari necieš caurvēju. Īpaši sargājama auga „kājas” (kāti pie saknēm). Augot caurvējā, stāds nīkuļo, neveidojas šķirnei atbilstošs augstums, ziedpumpuri nobirst neuzziedējuši, dzeltē lapas. Laista tikai ar siltu ūdeni. Vasarā laistāmajam ūdenim jābūt tikpat siltam, kāds ir apkārtējais gaiss. Pipariem patīk, ja ik pa laikam tiem sagādā siltu dušu, kas atbrīvo lapas no putekļiem. Ja aplaista ar aukstu ūdeni (temperatūra 150C un zemāka), stresa dēļ pipara attīstība aizkavējas. Tikai pēc 7-10 dienām pipariņš atgūstas un atsāk augt.


Papildmēslošana vajadzīga, piparus audzējot gan siltumnīcās, gan uz lauka. Ja sākumā augsne sagatavota barības vielām bagāta, ja dārznieks nav skopojies ar kompostu un kūtsmēsliem, piebarot jāsāk tikai mēnesi vai pusotru pēc iestādīšanas. Ja augsne nabadzīgāka, papildmēslojums vajadzīgs jau divas nedēļas pēc iestādīšanas. Ērti ir apvienot mēslošanu un laistīšanu. Papildmēslošanu veic katrā vai katrā otrajā laistīšanas reizē; tas atkarīgs no augsnes sastāva.
Lietojiet organiskos mēslus, laistāmajam ūdenim tos pievieno raudzētus (1:5 vai 1:10 – atkarībā no koncentrācijas). Var izmantot zaļo kokteili (1:5 vai 1:10), kas gatavots, 10-12 dienas raudzējot svaigi pļautas nātres un zāli.
Minerālmēslus piebarošanai izvēlas tādus, kas šķīst ūdenī. Tajos jābūt mikroelementiem – kālijam, kalcijam, fosforam, magnijam, mangānam, boram, cinkam u.c. Slāpekli lieto uzmanīgi. Ja slāpekļa trūkst, stāds atpaliek augšanā, lapas kļūst bāli zaļas vai dzeltē, neattīstās ziedpumpuri, birst augļaizmetņi. Savukārt slāpekļa pārbagātībā stādi aug pārāk strauji, kāti kļūst resni un trausli, lapas tumšas, biezas, aizkavējas ziednešu veidošanās. Abos gadījumos raža ir niecīga. Augļus vāc, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību – izauguši, bet vēl nav nokrāsojušies. Bioloģisko gatavību – šķirnei atbilstošo augļu krāsu (sarkanu, dzeltenu, oranžu vai citu) – tie iegūst apmēram 20 dienās pēc novākšanas.



Silta ligzdiņa pipariņam


Pipariem, ja tos audzē lecektīs vai uz lauka, ieteicams sagatavot silto dobi. Vispirms izrok 50-60cm dziļu grāvi. Apakšējo daļu piepilda ar pērnajām lapām, kūlu, svaigi pļautu zāli un citiem dārza atkritumiem, salaista ar siltu ūdeni. Virsū 25-30cm biezā kārtā ber kompostzemi, kas attiecībā 2:1 samaisīta ar satrūdējušiem kūtsmēsliem. Kad augsnes augšējais slānis iesilis līdz 12-140C temperatūrai, stāda piparus. Apakšējais dobes pildījums sadaloties sils un piparu saknēm radīs tīkamus augšanas apstākļus. Šādā dobē piparu dzīvību mazāk apdraudēs pavasara nakts salnas; arī vēsākās dienās saknes saņems siltumu un pipariņi turpinās augt.


Piparus sējot:
• piemērotas augļu dienas – Auna, Lauvas vai Strēlnieka zvaigznājā;
• vajadzīga mitra, barības vielām bagāta augsne; sēklas izkaisa uz nolīdzinātas augsnes vai parupjas grants izklaidus 0,5cm citu no citas;
• ja sēklas iepriekš nav mērcētas, pēc sējas tās apsmidzina ar kādu stimulējošu šķidrumu (Vitmīnu, Germīnu vai citu);
• sēklas pārber ar irdenu augsni vai mitru kodinātu granti apmēram 2cm biezā slānī;
• pēc sējas kastīti uz 3-4 dienām novieto 14-160C temperatūrā, lai sēklas vienmērīgāk atmostas;
• kastītei pārklāj plēvi, lai uzturētu vienmērīgu mitrumu; vēlamā dīgšanas temperatūra 27-290C; atbilstošā temperatūrā pipari sadīgst 12-16 dienās.
Piparu sēklas dīgtspēju saglabā 4-6 gadus.


Piparus stādot:
• pirms izņemt piparus no kastītes vai podiņiem, kur tie auguši, stādus aplaista un 20-30 minūtes ļauj tiem padzerties;
• augsnei jābūt 12-130C siltai, mēreni mitrai, irdenai; piparus stāda līdz dīgļlapiņām, ne dziļāk, citādi stāds grūti ieaugsies, dzeltēs, var pat aiziet bojā; pēc iestādīšanas laista nedaudz – lai nesablīvētu augsni, lai saknītēm piekļūtu skābeklis, lai augs ātrāk iedzīvotos jaunajos apstākļos;
• stādīšanas attālumi – stāds no stāda 40cm, rinda no rindas 40-50cm.


Ražu vāc pakāpeniski, lai:
• saudzētu stādu;
• rosinātu jaunu ziedpumpuru veidošanos;
• ātrāk un pilnvērtīgāk attīstītos jau aizmetušies augļi;
• palielinātu kopējo ražu no stāda.


Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā 2007 janvāris