Jautājumi un atbildes



Saldā un citas mīlas jeb par SAUSSERŽIEM




Kad man jautā, kāds ir romantisks dārzs, es tūliņ iztēlojos kaimiņu vecās ābeles, pujenes, lielās liepas un „saldās mīlas” smaržu.
Kaut ko mazliet noslēpumainu un aizliegtu. Un „mīlas” lapiņu sudrabaino vēsumu, kas atvēsina sīko ziediņu samulsināto prātu. Tāpēc man ilgi negribējās ticēt, ka šo mazliet vāciski saldeno puķi pēc visiem likumiem sauc pavisam neromantiski – par sausserdi. Turklāt tai ir milzums dīvainu radinieku.



Sausseržu ģints ir ārkārtīgi plaša un daudzveidīga, tajā ir ap 200 sugu pārstāvju. Tie ir gan krūmi, gan liānas, paretam arī koki; gan vasarzaļi, gan mūžzaļi augi. Ziedi ir dažādu krāsu un formu, vēlāk ienākas dekoratīvi augļi. Dažām sugām augļi ir ēdami.


Sausserži savu zinātnisko nosaukumu - Lonicera - ieguvuši no vācu fiziķa Ādama Lonicera (Adam Lonitzer), kurš dzīvojis 16.gs. un uzrakstījis grāmatu par augiem.


VĪTEŅSAUSSERŽI – LIĀNAS


Dārza sausserdis(Lonicera caprifolium), ko tautā sauc par saldo mīlu, ir viens no populārākajiem. Savu nosaukumu tas izpelnījies reibinoši patīkamās smaržas dēļ.


Šī liāna izaug līdz pat 8m augsta, tai ir kokveidīgi, kaili dzinumi un plati eliptiskas, tumši zaļas lapas ar iezilganu apakšpusi. Lapas sakārtotas pretēji – viena pretī otrai, 2-3 augšējie lapu pāri ir saauguši un veido eliptiskus diskus, kas aptver liānas kātu. Šo saaugušo lapu žāklēs veidojas 6 sēdoši krēmkrāsas ziedi ar nedaudz iesarkanu ārpusi. Ziedi ir ļoti smaržīgi, divlūpaini, zied jūnijā, jūlijā. Augustā, septembrī aizmetas koraļsarkanas ogas, kas ir dekoratīvas, taču nav ēdamas. Ziemo viduvēji, labāk augs Latvijas vidus un rietumu daļā. Ieteicams stādīt pie ēku sienām.

Dārza sausserdis Foto: http://davesgarden.com/members/kniphofia/


Vācijas vīteņsausserdis (L.periclymenum) izaug līdz 4m garš, tas ir līdzīgs dārza sausserdim, taču augšējie lapu pāri nesaaug, visas lapas ir brīvas. Ziedi ir dzeltenīgi balti, ar sarkanīgu ārpusi, zied jūnijā. Augļi – tumši sarkanas, indīgas ogas.


Īpaši dekoratīva ir Vācijas vīteņsausserža šķirne ‘Serotina’ – tai lapas ir nedaudz šaurākas, ziedi dzeltenīgi, ārpusē tumši purpurkrāsā, vēlāk tie izbalo gaišāki. Zied augustā, septembrī.

Vācijas vīteņsausserdis ‘Serotina’


Tēlmaņa sausserdis (L.tellmanniana) ir līdz 6m augsta liāna ar izliektiem dzinumiem, kas ir jābalsta. Augs gada laikā var izaugt pat 1.5m. Tumši zaļās, eliptiskās lapas augšējos lapu pāros veido saaugušus diskus, rudenī lapojums krāsojas dzeltens. Ziedi ir līdzīgi pēc formas kā iepriekšminētajām sugām – tie atrodas dzinumu galos, ir divlūpaini, līdz 6cm gari, dzelteni oranži no ārpuses, bez smaržas, zied jūnijā. Augļi – oranžas zirņa lieluma ogas.

Tēlmaņa sausserdis


Brauna vīteņsausserža (L. X brownii) šķirne ‘Dropmore Scarlet’ sasniedz 2-3m augstumu. Šis augs pirmajos gados nav īpaši ātraudzīgs un nasks uz vīšanos. Veido saaugušus augšējo lapu pārus, kas atgādina ieapaļus diskus, kas aptver dzinumu. Ziedi parādās no jūlija līdz oktobrim, tie ir sarkani līdz oranžzsarkani, zvanveida, sakārtoti bagātīgos pušķos. Auglenīca un putekšņlapas, kas parādās virs ziedlapām, piešķir augam papildu dekoratīvu akcentu. Oktobrī aizmetas neēdamas ogas. Ziemo vidēji, ieteicams Latvijas vidus un rietumu zonām.

Brauna vīteņsausserdis ‘Dropmore Scarlet’


Japānas sausserža (L.japonica) šķirne ‘Aureoreticulata’ ir košs, vijīgs augs, bez balsta tas veido ložņājošu formu. Gadā izaug ap 50-60cm. Audzē kā podu kultūru, jo ārā nepārziemo. Lielākais skaistums ir auga lapojums – līdz 8cm garas, ieapaļas lapiņas tumši zaļā krāsā ar dzelteni baltu dzīslojumu. Ziedi dzeltenīgi un balti ar sārtu piesitienu, smaržīgi. Augļi – mazas, melnas ogas. Stāda podos, kurus vēlams izvietot saulainā vietā, bagātīgās, pietiekami mitrās augsnēs.


Visiem vīteņsausseržiem nepieciešama saturīga, barības vielām bagāta dārza augsne ar normālu mitruma daudzumu un saulaina augšanas vieta. Sakņu zonu vēlams pasargāt no tiešiem saules stariem.


KRŪMVEIDA SUGAS


Parastais sausserdis L.xylosteum) ir Latvijas mežos sastopams līdz 3m augsts krūms ar plašu, sazarotu vainagu. Lapas tumši pelēkzaļas, izklaidu matainas, ziedi ir izvietoti pa divi, divlūpaini, gaiši dzelteni, zied jūnijā. Ogas pa divām, tumši sarkanas, ienākas augustā, nav ēdamas, indīgas. Aug gan saulē, gan noēnojumā drenētās augsnēs, mazprasīgs. Dārzos retums, jo nav īpaši dekoratīvs.

Parastais sausserdis Foto: www.boga.ruhr-uni-bochum.de


Tatārijas sausserdis L.tatarica ir līdz 4m augsts krūms, kuram atlobās miza. Lapojums ir koši zaļš, līdz 6cm garas olveida lapas, ziedi pa divi, divlūpaini. Ziedu krāsa – balta vai rozā, zied jūnijā. Augustā ienākas ogas – sarkanas, dzeltenas vai oranžas. Ir vairākas šķirnes, kurām īpaši skaisti ziedi: ‘Alba’ ar baltiem, vidēji lieliem ziediem, ‘Hack’s Red’ ar tumši purpurrozā ziediem, ‘Rosea’ ar lieliem, 2cm platiem gaiši rozā ziediem, augļi ir tumši sarkani, ‘Sibirica’ – sīklapaina šķirne, ziedi tumši sarkani ar baltu apmali, lieli. Diemžēl gan pamatsugu, gan šķirnes bojā slimības un kaitēkļi. Stāda nelielās grupās, apmēram 2m attālumā augu no auga, vai lielos masīvos, vai brīvi audzējamos dzīvžogos. Stāda saulainās vietās vai vieglā noēnojumā, mīl drenētas augsnes, mazprasīgs.

Tatārijas sausserdis


Ledebūra sausserdis (L.ledebourii) ir krūms ar četršķautņainiem dzinumiem, izaug līdz 1.5m augsts. Lapas tumši zaļas, apakšpusē mīksti matainas. Ziedi veidojas jūnijā, tie ir pa diviem lapu žāklēs uz stāviem, 2-4cm gariem kātiem, stobriņveida līdz piltuvveida, ar stāvām daivām. Krāsa – dzeltena vai ar oranžu līdz sarkanīgu nokrāsu. Augļi ienākas jūlijā, tie ir ieapaļi, spīdīgi melni, tos ietver sarkanas pieziedlapiņas, nav ēdami. Labi ziemo tikai Latvijas vidus un austrumu zonās. Stādīšanai izvēlas saulainas vietas vai pusēnu. Mitrumizturīgs.

Ledebūra sausserdis


Cepurīšu sausserdis (L.pileata) interesants ar to, ka veido klājenisku augumu un plešas līdz 0.8m augstumā un 2m platumā. Lapojums ir sīks, mūžzaļš, tumši zaļš, spīdīgs. Ziedi krēmkrāsā, pa diviem uz īsiem kātiem, smaržīgi, zied maijā. Pavāja ziemcietība, bet labi atjaunojas pēc apsalšanas. Stādīšanai izvēlas saulainas vietas, aizvēju, dārza augsnes. Visumā mazprasīgs.

Cepurīšu sausserdis


AR ĒDAMĀM OGĀM


Zilais sausserdis(L.caerulea) izaug līdz 1.5m augsts, tam ir tumši zaļš lapojums un dzeltenbalti ziedi pa diviem lapu žāklēs, ziedi piltuvveida līdz zvanveida. Augļi ienākas jūnijā, tie ir zilimelni, ar apsarmi. Var stādīt brīvi augošiem dzīvžogiem (stādīšanas attālums 0.6-0.8m) un cirptiem dzīvžogiem (līdz 0.5m augu no auga), arī grupās (1.5-2m attālumā citu no cita).

Zilais sausserdis Foto: www.agroatlas.ru


Ēdamais sausserdis (L.edulis) ir blīvi zarots krūms, līdz 1.5m augsts, ar pelēkzaļu lapojumu un dzeltenīgiem ziediem, zied maijā. Augļi – tumši zilas ogas, ienākas jūnijā. Stāda līdzīgi kā iepriekšējo sugu – brīvi augošiem un cirptiem dzīvžogiem, arī grupās.

Ēdamais sausserdis Foto: www.activeclub.com


Visvienkāršāk sausseržus pavairot ar zālainajiem spraudeņiem vasaras sākumā, kad dzinumi tikko sāk pārkoksnēties. Derīga ir dzinuma vidusdaļa. Ar asu nazi vai žileti sagatavo spraudeņus ar 1 lapu pāri, lapas virsmu nedaudz samazina, nogriežot galiņu.
Spraudeņus sprauž līdz 1cm dziļi irdenā substrātā – podiņos, kastītēs, gruntī – un rasina, nodrošinot maksimālu gaisa mitrumu. Sprauž siltumnīcās, lecektīs, var arī noēnotā dārza stūrī, regulāri apsmidzina. Sausserži sakņojas visai labi – mēneša laikā. Pēc tam tos galotņo, lai iegūtu kuplāku krūmiņu.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (07/2004)