Jautājumi un atbildes



Staltās KĀRŠU ROZES




Par visskaistāko stūrīti dārzā kļūs vieta, kur aug kāršrozes – izsenis populārs augs lauku sētās. Šīs graciozās ziedu vertikāles greznojas ar krāsainu ziedu piltuvēm, kuras rotā smalku mežģīņu pildījums. Tās ilgi zied un pievilina kukaiņus.




Kāršrozes ir malvu dzimtas (Malvaceae) lakstaugi – gan viengadīgi, gan daudzgadīgi - , kas savvaļā sastopami galvenokārt ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Kopumā šajā ģintī iekļautas 25 sugas, tomēr kā krāšņumaugu galvenokārt izmanto tikai sārto kāršrozi jeb rožu alceju (Alcea rosea, syn. Althaea rosea). Šīs plaši audzētās dārza puķes Eiropā pazīstamas jau kopš viduslaikiem – tiek uzskatīts, ka tās atvestas no Mazāzijas Krusta karu laikā. Savvaļā tās vēl aug arī Balkānos un Krētas salā.


Tradicionāli kāršrozes ir iecienītas dižā auguma dēļ.


Tās vairāk piemērotas stādīšanai dobju aizmugurē, pie ēkām, žogiem u.tml. Kāršrozes var arī galotņot, lai augtu zemāki un kuplāki krūmi. Ja paredzēts galotņot, augus stāda retāk, jo daudzie dzinumi aizņems vairāk vietas.


Kāršurozes, kaula rozes, kokrozes, štokrozes, stangrozes – tā šīs puķes tiek sauktas Latvijā. Tie visi ir atdarinājumi no vāciskā Stockrose. Angliskā nosaukuma Hollyhock izcelsmi skaidro kā divu vārdu salikumu – viduslaiku Anglijā kāju locītavu satūkumu ārstēšanai zirgiem un arī cilvēkiem izmantoto ārstniecības alteju (Althaea officianalis) sauca par cīpslu lapām (hock leaf), tāpēc no sirojumiem Svētajā (Holy) zemē krustnešu atvesto košo ziedu radinieci sāka saukt par hollyhock.
Interesanti, ka šo augu zinātniskajam nosaukumam tiek lietoti divi sinonīmi. Puķkopības literatūrā un katalogos kāršrozes periodiski tiek sauktas gan par altejām (Althaea), gan alcējām (Alcea).


AUG DIVUS VAI VAIRĀK GADUS


Dabiskajās augšanas vietās kāršrožu mūžs ir vairāki gadi, tomēr kultūrā tās lielākoties audzē kā divgadīgas. Pirmajā sezonā tām izveidojas spēcīga sakņu sistēma un ziemojoša lapu rozete, no kuras nākamajā pavasarī strauji attīstās stāvi, 1-2m augsti, lapaini stublāji ar ziediem. Vienkāršajām, daivainajām lapām ir pagari kātiņi, bet lieli piltuvveida ziedi pa vienam vai diviem sēž lapu žāklēs cieši pie paša stublāja, kopumā radot tik raksturīgo kāršu izskatu. Dārzos audzētājām kāršrozēm ir šķirnes gan ar vienkāršiem, gan arī ar puspildītiem un pildītiem ziediem. Ziedu krāsai nav zilo toņu, toties ir gan balti un dzelteni, gan dažādu nokrāsu rozā un sarkani. Kāršrozes pieder arī pie tiem retajiem augiem, kuri var lepoties ar gandrīz melniem ziediem.


Audzējot siltākā klimatā, kāršrozes mēdz pārziemot un bieži vien zied arī vēl trešajā un pat ceturtajā gadā, tāpēc dažkārt puķkopības literatūrā tās tiek pieteiktas arī kā īsmūža ziemcietes. Šādu priekšstatu var radīt arī tām raksturīgā pašizsēja. Lai stimulētu noziedējušo augu turpmāku augšanu, ieteicams laikus apgriezt noziedējušos stublājus, veicinot snaudošo pumpuru attīstību stublāju pamatnē. Šādi atjaunotie augi ziemā labi jāpiesedz, tomēr jārēķinās, ka nākamajā sezonā tie vairs nebūs ne tik veselīgi, ne izturīgi. Mūsu klimatā šādi eksperimenti laikam būs pārāk riskanti, jo mitrajās un atkušņiem bagātajās ziemās pat pirmā ziemošana ne vienmēr ir veiksmīga.


DAŽAS UZZIED PIRMAJĀ GADĀ


Kultūrā kāršrozēm ir izveidotas vairākas šķirņu grupas, kas atšķiras ne vien ar ziedu pildījumu un augu augstumu, bet arī ar dažādu ziedēšanas laiku. Visagrākajām šķirnēm laiks no sēšanas līdz uzziedēšanai ir pietiekami īss, lai, agri iesētas, tās pie mums paspētu uzziedēt jau pirmajā gadā. To bieži izmanto sēklu tirgotāji, šīs šķirnes piedāvājot kā revolucionāru apvērsumu ierastajam audzēšanas veidam. Lai gan viengadīgajām kāršrozēm jau agri jāsāk audzēt stādus, tomēr nepacietīgākie audzētāji iecerēto var realizēt jau pirmajā vasarā – tad atkrīt raizes par augu pārziemošanu.



Ņemot vērā kāršrožu dienvidniecisko izcelsmi, to audzēšanai jāizvēlas silta, saulaina vieta. Prātīgāk būtu meklēt arī no vējiem pasargātu dārza nostūri, jo pretējā gadījumā būs vajadzīgi balsti, īpaši jau pildīto ziedu smagajām ziedkopām.


LAISTA, MĒSLO UN PIESEDZ


Šīm lielajām, strauji augošajām puķēm nepieciešams daudz barības vielu un mitruma, taču tām nepatīk arī pārāk liels slapjums. Vispiemērotākā ir vidēji smaga, tomēr pietiekami caurlaidīga, auglīga un dziļi sastrādāta augsne. Divgadīgajām kāršrozēm nolūko sausāko vietu vai sagatavo t.s. augstās dobes, lai rudenī un ziemas atkušņos saknes neciestu no stāvoša ūdens. Šo augu salizturības robeža ir – 15-18 grādu pēc Celsija, tāpēc stādījumi ziemā labi jāpiesedz ar skujām, lai veidotos un saglabātos sniega aizsargkārta.


PAVAIRO SĒJOT VAI SPRAUŽOT


Lai gan kāršrozes var pavairot ar atvašu spraudeņiem, šo paņēmienu izmanto ļoti reti (izcilu īpatņu veģetatīvai pavairošanai). Lielākoties tās audzē tikai no sēklām. Gramā ir ap 100 sēklu, un dīdzība tām saglabājas 3-4 gadus. Plakanās un diezgan palielās sēklas labāk dīgst tumsā, tāpēc sējot tās jāpārsedz ar 5-6mm biezu augsnes kārtu. 18-20 grādu temperatūrā (pēc Celsija) dīgsti sāk parādīties apmēram pēc divām nedēļām. Sēšanas laiks viengadīgajām un divgadīgajām kāršrozēm ir atšķirīgs.


Audzējot kā divgadīgas, kāršrozes sēj maija beigās vai jūnija sākumā. Uzmanās, lai karstā laikā sējumi nepārkarst un neiekalst. Ja sēj dobē, jāizraugās ēnaina, vēsāka vieta. Pārstādīšana kāršrožu dēstiem veicina labāku sakņu sistēmas attīstību, tāpēc pēc sadīgšanas sējumus izpiķē un vēlāk izstāda lecektīs, dēstu dobēs vai podiņos. Augustā, vēlākais – septembra sākumā, kāršrozes stāda audzēšanas vietā, lai līdz salam tās paspētu kārtīgi iesakņoties. Atbildīgiem stādījumiem dēstus var pārziemināt turpat lecektīs vai dēstu dobēs, tikai tad tiem jābūt iestādītiem retāk, lai pavasarī varētu pārstādīt, iespējami mazāk traucējot saknes.


Augšanas vietā kāršrozes stāda 40-60cm citu no citas. Ziedēt tās sāk jūlija sākumā.


Audzējot kā viengadīgas, sēklas sēj februārī un diedzē siltumnīcā 18-20 grādu temperatūrā. Sējumus nedrīkst pārlaistīt, un arī piķējumus turpmāk laista ierobežoti. Dēstus tūlīt ieteicams piķēt podiņos, paaudzēt un, iepriekš norūdītus, aprīļa beigās vai maijā izstādīt dobēs. Arī šīs kāršrozes sāk ziedēt jau jūlijā.



KOPJ UN MĒSLO


Pavasarī divgadīgajām kāršrozēm laikus noņem skujas un uzirdina sablīvēto augsnes virskārtu. Tas veicinās augsnes ātrāku iesilšanu, saglabās mitrumu un nodrošinās gaisa piekļūšanu saknēm. Lai augsnē atjaunotu ūdeņu izskalotās barības vielas, agri pavasarī divgadīgos augus mēslo ar komplekso pilnmēslojumu. Ja nepieciešams, papildus mēslo arī neilgi pirms ziedēšanas. Pienācīgi sagatavotā augsnē viengadīgajām kāršrozēm papildmēslošana nav vajadzīga.


SLIMĪBAS UN KAITĒKĻI


Kāršrozēm postoša ir tikai viena nopietna slimība – malvu rūsa. Pazīmes – dzelteni vai oranži padziļināti plankumi, kas vispirms parādās uz apakšējām lapām. Stipri bojātās lapas vēlāk vīst un sažūst, bet augi sāk nīkuļot un kļūst nepievilcīgi. Slimība izplatās ar ūdens pilieniem, tāpēc kāršrozes nav ieteicams liet un rasināt pa lapām. Slimību var ierobežot, ja maina augšanas vietu, nodrošina labvēlīgus augšanas apstākļus, pareizi un pietiekami laista, kā arī laikus nogriež inficētās lapas. Sēnītes, kas izraisa šo slimību, pārziemo uz auga atliekām, tāpēc nogrieztās lapas un rudenī novāktie laksti ir jāsadedzina – tos nedrīkst likt kompostā. Sporas saglabājas arī z sēklām, tāpēc pirms sējas tās būtu jākodina, un nav ieteicams vākt sēklas no inficētiem augiem. Audzējot kāršrozes kā viengadīgās, tās pret šo slimību ir izturīgākas.


Lietainos periodos kāršrožu ziedus neizbēgami bojās pelēkā puve, bet biezos stādījumos uz stublājiem var parādīties baltās puves apsarme. Savukārt karstās vasarās kāršrozēs mēdz ieviesties tīklērces.


Ginesa rekordu grāmatā reģistrēts ka Anglijas dienvidos ir izdevies izaudzēt 6 un pat 7m garas kāršrozes.


ŠĶIRNES


Kāršrožu sēklas lielākoties tiek piedāvātas krāsainos maisījumos, retāk pa atsevišķām krāsām. Tās ļoti viegli saziedas, tīru šķirņu sēklas izaudzēt ir grūti. Arī pašu vāktās sēklas būs dažādi hibrīdi. Labu īpašību saglabāšanai svarīgi iezīmēt un vākt sēklas no visizskatīgākajiem un veselīgākajiem augiem.


Ar vienkāršiem ziediem


’Designer Colours MIxed’ - krāsains maisījums, 1.8-2.0m augstas.
’Indian Spring Mixed’ - krāsains maisījums, 1.8-2.0m augstas.
’Nigra’ - gandrīz melni ziedi, 1.5-1.8m augstas.


Ar pildītiem ziediem


’Charter’s Double Mixed’ - krāsains maisījums, 1.8-2.0m augstas.
’Powderpuffs Mixed - lieli, ļoti pildīti ziedi, 1.8-2.0m augstas.
’Peaches’n’Dreams’ - ziedi krēmīgi sārtos toņos, 1.8-2.0m augstas.
’Appleblossom’ - ābeļziedu nokrāsu ziedi, 1.8-2.0m augstas.


Agri ziedošas, noderīgas arī viengadīgai audzēšanai


’Summer Carnival Mixed’ - dažādu krāsu pildīti ziedi, 1.5-1.8m augstas.
’Majorette Mixed’ - tikai 60-90cm augstas, dažādu krāsu pildīti un puspildīti ziedi.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (05/2006)