Jautājumi un atbildes



Uzticīgā puķe - Peonija




Krāšņa un klusa, peonija gadsimtiem mitusi dārzos. Tā cienīgi pārdzīvojusi gan slavas, gan aizmiršanas laikus. Nu tā atkal godā celta un par modes puķi saucama.







Augi – labākie kompanjoni Ziemciešu stādījumos peonijas vislabāk kombinēt ar Sibīrijas īrisiem, dienziedēm, hostām, skaraino floksi un citām saderīgām ziemcietēm, piemēram, divmāju kazbārdi stāda tumšziedu peoniju fonā. Peoniju pacerē līdz to sakuplošanai var paspēt uzziedēt dažādas agrās pavasara sīpolpuķes, piemēram, sniedzītes, zilsniedzītes, puškīnijas, muskares. Starp peonijām iederas arī tulpes un narcises, bet vasarā uz peoniju fona labi izceļas lilijas.



Gan ārstniecības, gan pienziedu peonijas ir ilgmūžīgas cerveida ziemcietes, kuras ilgi saglabā dekorativitāti. Tām ir gumsaknes ar dziļu, plaši sazarotu sakņu sistēmu. Peonijas ir glītas ne tikai ziedot – izskatīgu lapojumu tās saglabā līdz rudenim. Vienīgā vājā vieta daudzām līdz šim Latvijā izplatītām šķirnēm ar lieliem un pildītiem ziediem ir to nenoturība – kāti nespēj noturēt skaistās, smagās ziedu galvas. Jo īpaši tas puķes skaistumu bojā lietainā vasarā. Tāpēc selekcionāri cenšas izaudzēt šķirnes, kas būtu noturīgas bez balsta (vienkāršās un Japānas tipa), kā arī zemāka auguma (līdz 50cm) šķirnes.


Agrā skaistule, kas ārstē Jau Senajā Grieķijā un Romā šīs ģints pārstāvi – Dienvideiropā savvaļā augošo ārstniecības peoniju (Paeonia officinalis), kas savu nosaukumu aizguvusi no sengrieķu leģendās minētā dieva ārsta Peona vārda – izmantoja dažādu slimību ārstēšanai. Savukārt Ķīnā mūsu ēras 1.gadsimtā kā ārstniecības un pārtikas augu lietoja pienziedu peoniju (Paeonia lacitiflora), kuras dzimtene ir Austrumāzija.
Arī tagad dārzos sastopamas dažādas ārstniecības jeb tā sauktās agrās peonijas šķirnes ar pildītiem sarkaniem (‘Rubra Plena’), rozā (‘Rosea Plena’) vai baltiem (‘Alba Plena’) ziediem. Tās ir apmēram 40-60cm augstas un zied jūnija sākumā.


Latviešu tautasdziesmās minētās pujenes ir ārstniecības peonijas dažādās šķirnes. Domājams, 16.gadsimtā Latvijā tās ieveduši vācu mūki. Dokumentāli pierādīts, ka peonijas stādītas 1721.gadā, kad pēc Krievijas cara Pētera I pavēles Rīgā ierīkoja Ķeizara dārzu (tagadējo Viesturdārzu).


Daudzveidīgā pienziedu peonija Vispopulārākās mūsdienās ir pienziedu peonijas šķirnes. Par to audzēšanas sākumu uzskata 19.gadsmitu, kad peoniju šķirnes Rietumeiropā ieveda no Ķīnas. Šeit par peoniju otro dzimteni kļuva Francija un daļēji arī Anglija. Taču jāuzsver, ka, sākot ar 20.gadsimtu, īpaši ar laiku pēc Pirmā pasaules kara, par peoniju selekcijas centru kļuva ASV. Te izveidotas arī tā sauktās hibrīdās peonijas, kas iegūtas, krustojot pienziedu peoniju ar citām sugām. Pēc pēdējām ziņām, no 6000 oficiāli reģistrēto peoniju šķirņu ap 70% ir pienziedu peonijas vai to hibrīdi.



Peonija Bridal Icing

Iedala pēc ziedu izskata Mūsdienās peoniju šķirņu klasifikācija ir visai sarežģīta. To aprakstos uzrāda cilmi, augstumu, ziedu lielumu un ziedēšanas laiku. Ļoti svarīga ir ziedu forma. Te izdala peonijas ar vienkāršiem, Japānas tipa, pildītiem un puspildītiem ziediem. Var minēt arī dažas pildīto peoniju apakšgrupas, piemēram, vainagziedu un bumbziedu peonijas. Kā šādu ziedu aprakstu piemērus var minēt: no šķirnēm ar baltiem ziediem – ‘Enchantress’ (pildīta), ‘Festiva Maxima’ (pildīta), ‘Isani Gidu’ (Japānas tipa), ‘Duchesse de Nemours’ (pildīta); no šķirnēm ar sarkaniem ziediem – ‘Kameno’ – Kegoromo’ (Japānas tipa), ‘Charm’ (Japānas tipa), ‘Ruth Clay’ (vienkārša); no šķirnēm ar dažādu nokrāsu sārtiem ziediem – ‘Neon’ (Japānas tipa), ‘Do Tell’ (Japānas tipa).


Kāpēc nezied peonija?
• Pārāk dziļi iestādīta
• Izvēlēta nepiemērota vieta – liels noēnojums, nabadzīga, pārāk sausa augsne, īpaši lielu koku vai krūmu tuvumā
• Pārāk mitra un skāba (pH<5)augsne
• Sausums ziedpumpuru veidošanās laikā iepriekšējā gada augustā vai pavasarī pirms ziedēšanas. Tāpēc nokrišņiem nabadzīgās vasarās peonijas laista. Ieteicama arī komposta vai kūdras mulča (ne pārāk bieza uz auga centra).


Piemērotākā vieta audzēšanai Peonijas vislabāk padodas saulainā vietā. Dziļās sakņu sistēmas dēļ to optimālai augšanai un attīstībai nepieciešama auglīga, vāji skāba līdz neitrāla augsne. Tai jābūt labi drenētai, taču augšanas laikā vidēji mitrai. Stādīšanai augsni sastrādā 50-60cm dziļi, uzirdinot bedres dibenu un iepildot tajā labu kompostu.
Atkarībā no šķirnes un augsnes īpašībām peonijas stāda 60-100cm citu no citas. Vislabāk stādīt augusta otrajā pusē vai septembra sākumā. Aizvietojošie pumpuri augsnē atrodas sekli, tāpēc, pārstādot peonijas, jāraugās, lai tie būtu ne dziļāk par 5cm (smilšainās augsnēs), bet smagās – pašā augsnes virskārtā.


Pavairo, dalot ceru Vienkāršākais pavairošanas veids ir ceru dalīšana. Peonijas ceru uzmanīgi izrok, nopurina augsni un sadala ar nazi. Jāraugās, lai atdaleņiem būtu vismaz viens pumpurs (labāk 2-3). Garāssaknes saīsinia līdz 20cm. Laikus pārstādot (vasaras beigās) atdaleņus ar pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, jaunais cers var ziedēt jau nākamajā gadā, taču bagātīga ziedēšana pat labvēlīgos apstākļos sagaidāma tikai trešajā ceturtajā gadā peč pāŗstādīšanas. Vislabākos atdaleņus iespējams iegūt no trīs četrus gadus veciem augiem.
Vecus augus var dalīt daļēji. Ceru atrok no vienas puses un ar nazi nogriež daļu sakneņa, kuru pēc tam var sadalīt sīkāk.



Peonija Karl Rosenfield

Griež pusi. Peonijas lieliski der grieztajiem ziediem. Lai, ik gadu griežot ziedus, nenovājinātu augus, nedrīkst nogriezt vairāk par pusi dzinumu, turklāt katram ziednesim jāatstāj nenogrieztas divas apakšējās lapas. Ja ir vēlēšanās iegūt lielākus ziedus, pavasarī izlauž visus sānu ziedpumpurus.



Liek vāzē. peonijas var griezt, kad pumpuri iekrāsojušies, vislabāk agri no rīta vai vakarā. Grieztie ziedi saglabājas 5-7 dienas. Uz 24 stundām iemērcot 20% cukura šķīdumā, ziedi vāzē var saglabāties līdz 10 dienām.


Postīgākā slimība


Peonijas visbiežāk bojā pelēkā puve – asni un dzinumi pēkšņi iet bojā.Uz stublājiem augsnes virskārtā parādās brūni puves plankumi, stublāji vīst un iet bojā. Slimības izplatīšanos sekmē sabiezināti stādījumi, kā arī peoniju audzēšana zemās, mitrās vietās. No šīs slimības visvairāk cieš agri ziedošās šķirnes, īpaši ārstniecības peonijas cilmes šķirnes, kā arī hibrīdās peonijas. Cīņai pret šo slimību ieteicams rudenī nogrieztās vasas sadedzināt.
Var izmantot arī fungicīdus – 1% Bordo šķīdumu vai profilaktiski vairakkārt apmiglot ar preperātu Svičs (10g uz 10l ūdens). Profilaksei noder arī Trihodermīna iestrāde augsnē.


Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 jūnijs)