Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Kurzemes sēklas dārzeņi:



Salāti rukolas Pronto 2g sēklas KS

Rukolu sēj no aprīļa līdz vasaras vidum, audzēšanai izvēloties auglīgu, irdenu augsni un saules apspīdētu vietu. Rukola ir aukstumizturīga, mitrumprasīga kultūra, kas labi jūtas agri pavasarī un arī rudenī, pacieš pat nelielas salnas. Pēc sadīgšanas retina, atstājot 15-25 cm strap augiem rindā.

Gan sējas pazvērīte, gan šaurlapu divsēkle ir seni kultūraugi, kas iecienīti dārzeņu ēdienos, salātos, kā garšaugi un ārstniecības augi.


SĒJAS PAZVĒRĪTE UN ŠAURLAPU DIVSĒKLE


Garšaugu dārziņā ieteicams iestādīt arī tādus mazpazīstamus augus kā sējas pazvērīte (Eruca sativa) un šaurlapu divsēkle (Diplotaxis tenuifolia). Tie ir atšķirīgu sugu augi, taču pieder krustziežu dzimtai un arī garšo līdzīgi. Tāpēc sējas pazvērīti un šaurlapu divsēkli bieži mēdz jaukt un saukt vienā vārdā - par eruku, rukolu.


Iesācēji dārzkopībā un balkona augu mīļotāji ātri vien sadraudzējas ar maigāko sugu – viengadīgo sējas pazvērīti. Daudzgadīgā šaurlapu divsēkle augot aizņem ļoti daudz vietas, tāpēc vairāk piemērota stādīšanai dārzā.


Abos radniecīgajos augos ir krustziežu dzimtai raksturīgās vielas, sinepju eļļa. Salātos biežāk izmantotajai sējas pazvērītei ir diezgan lielas, nedaudz robainas lapas un maigāka garša nekā šaurlapu divsēklei, kuras lapas ir stipri iešķeltas, bet garša – krietni pikantāka. Kuru no šiem augiem izvēlēties ēdiena gatavošanai, tā ir gaumes lieta.


Tiklīdz augiem parādījušās trīs lapiņas un tās izstiepušās 5-10cm garas, var vākt ražu. Ja augsne ir vienmērīgi mitra, regulāra apgriešana aizkavē ziedēšanu.
Sēklām ir asa garša, tās lietojamas līdzīgi pipariem. No sēklām var gatavot etiķa vai piena uzlējumu.


SĒJ UN ĒD VISU GADU


Tā sauktā eruka ir nektāraugs, zied no maija līdz septembrim. Šajā stadijā sējas pazvērīte izaug 60-70cm gara, bet šaurlapu divsēkles augums ir 100-120cm. Ziedi pievilina kukaiņus. Viengadīgās sējas pazvērītes ziedi ir balti un dzeltenbalti, uz ziedlapiņām ir violeti ietonētas dzīsliņas. Savvaļā augošās salcietīgās šaurlapu divsēkles ziedi ir sēra dzelteni. Arī sēklas tai ir mazākas un, kā apgalvo dārznieki, sliktāk dīgst. Lai uzlabotu dīgšanu, sēšanai nav ieteicams izmantot svaigi vāktas sēklas, turklāt tās nevajag ierušināt pārāk dziļi augsnē. Lai iegūtu iespējami agrāku ražu, vispirms telpās var izaudzēt dēstus. Dārzā augus sāk sēt aprīļa beigās, bet pēdējo reizi sēj septembrī. Ja augus iesēj vēlu rudenī, tad raža būs vācama, agrākais, nākamā gada pavasarī (jaunie augi labi pacieš salu).


CITU SARGĀTĀJA PATI JĀSARGĀ


Šaurlapu divsēklas un sējas pazvērītes var sēt kopā ar citiem dārzeņiem un salātiem, lai izvairītos no slimībām un kaitēkļiem, piemēram, burkānu mušas. Zinātnieki atklājuši, ka šo augu sēklas satur vielas, kas iznīcina nematodes.


Tā kā eruka pieder krustziežu dzimtai, šiem augiem ir bīstami šai dzimtai raksturīgie kaitēkļi un slimības. No lielākajiem zaudējumiem pasargā īsais audzēšanas laiks. Šos garšaugus nav ieteicams stādīt blakus kāpostiem un citiem krustziežu dzimtas augiem. Vienā un tajā pašā vietā atkārtoti eruku var sēt ne agrāk kā pēc četriem gadiem. No Chortophila brassicae Baouche var izvairīties, sējumiem pārvelkot dārzeņu aizsargtīklu. Pret spradžiem (Halticinae) palīdz regulāra zemes virskārtas irdināšana un laistīšana (šie kaitēkļi augu jaunajās, maigajās lapiņās izgrauž caurumus).


PIEDEVA ĒDIENIEM


Mūsdienās eruku visvairāk audzē Vidusjūras zemēs. Senos laikos šie augi tika lietoti salātos un kā garšaugi. Augstu tika vērtēta to urīndzenošā un apetīti rosinošā iedarbība. Līdz 19.gadsimtam arī Rietumeiropā, piemēram, Vācijā, šos augus plaši audzēja dārzos. Sevišķi iecienīti tie bija viduslaikos, tomēr 20.gadsimtā tika nepelnīti piemirsti.


Eruka ir ēdama jebkurā augšanas stadijā – sēklas, dīgsti, jaunās lapas, pumpuri un ziedi. Patīkami pikanti garšo 4-5 dienas veci dīgsti, kā arī lapu salātiem piejauktie jaunie pumpuri un ziedi. Lapu vākšanas ilgums atkarīgs no tā, cik asa garša katram patīk. Kad parādās ziedkopas, kā arī karstā un sausā laikā pastiprinās lapām piemītošā pipariem līdzīgā kressalātu garša. Tikai īpaši asas garšas cienītāji ēd šo sīvo zaļumu salātos, tomēr smalki sagrieztas lapas noder kā garšviela pie zupas, gaļas pankūkām, sautējumiem. Kamēr pākstis vēl jaunas un maigas, pat asie, pikantie ziedkopu dzinumi dažās zemēs tiek izmantoti ēdienu pagatavošanā. Jaunos augus var novilkt ar visām saknēm, nomazgāt un, smalki sagrieztus, likt zupā, salātos vai jogurtā.


Vidusjūras zemēs šie augi ir neatņemama, raksturīga salātu sastāvdaļa, ko pazīst ar nosaukumu rukola. Franči tos vāra kopā ar zirņiem vai gatavo ar tomātiem. Smalki sakapātas lapas var piemaisīt kartupeļu biezenim, salātiem, makaroniem, lietot dažādiem mīklas pildījumiem, zivīm.


LIETO AR MĒRU!


Apsildāmā siltumnīcā eruku var sēt visu gadu, tomēr šiem augiem līdzīgi citiem lapu salātiem un dārzeņiem ir tieksme uzkrāt nitrātus, tāpēc ziemā:
• augus nemēslo;
• izvēlas saulainu vietu;
• starp augiem ievēro pietiekami lielu attālumu;
• ražu vāc saulainā dienā no rīta;
• salātus gatavo ar citronu sulu;
• ziemā neēd pārāk lielas salātu opcijas.


Lai izvairītos no kancerogēnu slāpekļa savienojumu veidošanās organismā, salātus ieteicams ēst kopā ar C vitamīnu saturošiem augļiem – citroniem, apelsīniem, smiltsērkšķiem.


ĪSAS ZIŅAS PAR ERUKU
• Viengadīgs augs ir sējas pazvērīte (Eruca sativa).
• Daudzgadīgs augs (aug savvaļā) ir šaurlapu divsēkle (Diplotaxis tenufolia).
• Pieder krustziežu (Brassicaeae) dzimtai.
• Augšanas vieta vēlama saulaina, vējaina.
• Sēj no marta līdz septembra sākumam ik pēc divām nedēļām uzreiz augsnē dobēs vai rindās. Var audzēt arī no dēstiem. Sējas pazvērīti sēj apmēram 1cm dziļumā, divsēkli – 3mm dziļi.
• Dīgtspēja svaigām sēklām ir vāja. Sēj, kad pagājušas apmēram 8 nedēļas. Vislabāk dīgst sēklas, kas ir vecākas par pusgadu. Sēklas dīgst, kad augsnes temperatūra ir virs 5 grādiem pēc Celsija, bet optimālākā temperatūra ir 20-30 grādu pēc Celsija. Sējas pazvērīte uzdīgst apmeŗam pēc 2 nedēļām, divsēkle – pat pēc piecām nedēļām. Savvaļas augi paši iesējas dārzā. Apsegšana ar agroplēvi veicina gan dīgšanu, gan ziedu veidošanos.
• Atstatumi starp rinām vēlami 15-25cm, starp augiem – 15cm. Daudzgadīgā divsēkle ar laiku var krietni izplesties. Ģimenei pietiek ar 2-4 augiem. Tos stāda pa vienam, arī starp augļu kokiem.
• Mēslojums gandrīz nav vajadzīgs, lai izvairītos no liela nitrātu daudzuma uzkrāšanās. Divsēklei pietiks ar vienu komposta devu pavasarī, bet sējas pazvērītei tas vajadzīgs tikai smilšainā zemē.
• Kopjot pārāk tuvu augošos augus izretina, zemi irdina, ravē, sausā laikā laista.
• Ražu vāc no jūnija līdz septembra beigām, griežot jaunās lapas (5-10cm garas). Ja pazvērītei tās nogriež pie paša sakņu kakliņa, tad iespējama tikai viena raža, ja 2-3cm augstāk, tad augi atjaunojas. Pirmā raža vācama 4-6 nedēļas pēc sēšanas. Divsēklei mēdz plūkt atsevišķas jaunās lapiņas.
• Ēd svaigas lapas salātos, mērcēs, uz sviestmaizes, pie rīsiem un makaroniem, vāra kā dārzeņus, liek pildījumā, uz picas utt.
• Uzglabāšanai visu augu izrauj no zemes, saknes ievieto ūdenī. Sagatavotas lapas uz vienu dienu var iemērkt remdenā ūdenī ar cukura piedevu (uz 1l ūdens 1 tējkarote cukura). Pēc tam ūdeni notecina, lapas ietin mitrā papīra dvielī, ieliek slēgtā plastmasas traukā, kuru ievieto ledusskapī dārzeņiem paredzētajā nodalījumā.
• Sastāvā ir sinepju eļļa, C vitamīns, karotīni, minerālvielas (kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs u.c.), balastvielas.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (7/8/2005)


Kur un kā sēt sēklas?