Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Kurzemes sēklas puķes:

Kreses krūmu Jewel mix 3g sēklas KS

Krese ir puķe, kas kļuvusi par latviska dārza neatņemamu iemītnieci. Tā pati prot čakli augt, māk vīties ap balstu un lodāt pa zemi. Turklāt graciozi gleznajā kātā izplaukušais ziedu kausiņš pārvēršas glītā un brangā sēklā, kas der arī ēdienu gatavošanai un veselības uzlabošanai.


Kreses vislabāk aug saulainā vietā vai viegli noēnotā vietā. Tās labi pacieš gan īslaicīgu sausumu, gan mitrumu. Kreses nav ieteicams stādīt ar slāpekli bagātīgi samēslotā augsnē – tad tās augs kuplas, bet negribēs ziedēt.


Pieticības un kuplā auguma dēļ šīs puķes labi var audzēt balkonkastēs un dekoratīvajos podos. Karstās vasarās podus gan labāk novietot pusēnā, lai augiem nekarst saknes. Podos augošās kreses vēlams aplaistīt, pat vairakkārt dienā.


Vasaras karstumā krešu ziedēšanas spars var mazināties. Pavasara salnas mazajiem krešu stādiņiem var kaitēt, bet pirmās rudens salnas lielajiem un spēcīgajiem ceriem tāds nieks vien ir – ārējās lapas apsalst, bet, laikam atkal kļūstot siltākam, kreses turpina plaukt un ziedēt.


PARASTA UN NEPARASTA IZAUDZĒŠANA


Kreses sēj maija beigās pēc salnām uzreiz dārzā. Ja dārzā grib stādīt jau lielākus augus, lai ātrāk sagaidītu ziedus, sēklas sēj kūdras podiņos un pēc tam ar visu podiņu stāda dobē, jo kreses slikti pacieš pārstādīšanu. Sēklas dīgst 1-2 nedēļas. Kreses stāda vai sēj 25-30cm citu no citas.


Kreses (Tropaeolum) savvaļā aug Dienvidamerikas Andu kalnos no Bolīvijas līdz Kolumbijai. Tur tās apputeksnē kolibri. Meklējot nektāru, tie savu garo knābi un pat visu galviņu iebāž ziedā un aplīp ar putekšņiem, ko lidojot pārnes no zieda uz ziedu. Šo augu ceļš apkārt pasaulei sākas 16.gadsimtā, kad kreses Peru un Meksikas džungļos atradās spāņu konkistadori.


Īpaši skaistas pildītās kreses parasti ir hibrīdi – sējot no tām ievāktās sēklas, jaunie augi var nelīdzināties mātesaugiem. Šādus eksemplārus var pavairot ar spraudeņiem, tos apsakņojot ūdenī, kūdrā vai sfagnu sūnās.


Kreses viegli var pavairot arī ar noliektņiem. Kādu sprīdi (10-15cm) no galotnes dzinumam no apakšas izgriež nelielu, slīpu griezumu. Dzinumu iegulda seklā bedrītē un ar kāsīti piespiež pie augsnes. Bedrīti aizber. Pēc pāris nedēļām dzinumam veidojas jaunas saknītes, pēc mēneša jau ir jauns augs, ko pārstādīt citur dobē. Nevajag nogriezt aizlūzušu dzinumu - to ierušina augsnē, un drīz tas apsakņosies.


Kreses ir daudzgadīgi augi, bet pie mums nepārziemo. Ja vēlas saglabāt kresi, vasaras vidū apsakņo spraudeni. Izaudzēto jauno stādu pārziemina gaišās, vēsās telpās (10-15 grādu temperatūrā pēc Celsija). Pavasarī kresi pārstāda, apgriež dzinumus, lai tā sāk zaroties. Dzinumus apber ar augsni, ali krūms veidojas kuplāks. Šādi izlolota, krese uzziedēs daudz agrāk.


AUGUMA UZ ZIEDU ĪPATNĪBAS


Dārzos parasti audzē lielās kreses Tropaeolum majus) un n otām izveidotās šķirnes un hibrīdus. Tās var būt gan 25cm augstas un veidot glītu, kuplu krūmiņu, gan augt kā vītenis un izstiepties pat 3m augstu.


Kresēm ir apaļas riteņveida lapas. Atkarībā no šķirnes lapu krāsa var būt tumši zilganzaļa, gaiši zaļa vai pat raiba – ar baltiem vai dzeltenīgiem lāsumiem. Lapām var būt viļņota apmale.


Ziedi veidoti kā piltuvīte no piecām ziedlapām, viena ziedlapa veido pagaru piesi. Ziedi ir aptuveni 2.5-5cm diametrā, tie var būt pildīti ar divkāršotu ziedlapu skaitu vai puspildīti. Ziedu krāsa – rozā, rūsgana, oranža, koši dzeltena, bāli dzeltena, sarkana un tumšsārta. 19.gadsimtā ticis izveidots hibrīds ar baltiem ziediem, bet tas līdz mūsdienām nav saglabājies.


Krešu auglis ir trīsdaļīgs skaldauglis, sēklas dīgtspēju saglabā četrus gadus.


Zemu krūmu veidotājas – šīs kreses ir kompaktas, tāpēc piemērotas audzēšanai traukos un balkonkastēs.


Naskās kāpelētājas – noderēs mūrīšu, žogu apaudzēšanai, lieliem dekoratīviem traukiem kā nokarens vai kāpelējošs augs, Viena krese spēj pieaudzēt veselu dobi.


Latvijā dārziņos iedzīvojusies arī otra krešu suga – svešzemju krese (Tropaeolum peregrinum). Tai ziedi ir sīki, citrondzelteni, divas augšējās ziedlapas ir lielākas un izskatās pēc austiņām. Lapas staraini šķeltas, gaiši zaļas. Ātri augoša kāpelētājkrese. Pie balsta stiprinās, stingri apķeroties tam ar lapu kātiņiem. Zied bagātīgi līdz salnām. Augstums 3m.


Kreses ļoti garšo laputīm un kāpostu balteņa kāpuriem. Viens no dabiskajiem laputu apkarošanas paņēmieniem – netālu no kresēm iestāda zemās samtenes (Tagetes patula), kas pievilina mārītes, kurām savukārt ļoti garšo laputis.


DĪVAIŅI UN RETUMI


Mazāk pazīstamas, veikalos reti nopērkamas, bet dažādu firmu sēklu katalogos minētas un pasūtāmas ir:
• Krāšņā krese (Tropaeolum speciosum). Ziedi koši sarkani, plati atvērti, zied septembrī. Lapas dalītas, ar 5-6 stariem. Augstums 2.4-3m (pat 5m). Saknes paresninātas, bet ļoti trauslas.
• Trejkrāsu krese (Tropaeolum tricolorum). Sīki, uzpūsti, laternām līdzīgi sarkani ziediņi ar melnu un dzeltenu apmalīti. 1.5m augsta.
• Daudzlapu krese (Tropaeolum polyphyllum). Ziedi dzelteni, lapas dalītas. 0.9-1.2m augsta.
• Bumbuļu krese (Tropaeolum tuberosum). Interesanta ar to, ka tās pazemes bumbuļus Dienvidamerikas iedzīvotāji audzē pārtikai – tas ir tikpat iecienīts ēdiens kā kartupeļi un kukurūza. Šos bumbuļus žāvē, vāra un cep. Tiek izmantots arī kā ārstniecības augs. Ziedi ir nelieli, nokareni, dzeltenoranži. Siltākos apvidos puķu dobēs iecienīta ir šķirne ‘Ken Aslet’. Ziedi ar oranžsārtu piesi un viduci. Ziedlapu maliņas koši dzeltenas. Lapas daivainas. Augs 2m augsts. Īsās dienas augs. Ziedēšanas laiks – septembris, oktobris, novembris.


Vēl ir daudz sugu, kas nav tik plaši izplatītas, bet siltākos apvidos piemērotos apstākļos tiek audzētas dārzos: T.azureum, T.brachyceras, T.deckerianum, T.pentaphyllum u.c. Latvijas apstākļos šo krešu audzēšana uzskatāma par eksperimentu.


Augiem, kuru nosaukumos ietverts vārds krese – kressalātiem (Lepidivum sativum) un avotu kresēm ( Nasturtium officinale) – ar kresēm kopīga ir tikai pikanta garša, jo pēc būtības tie ir diezgan atšķirīgi.


Kreses ne tikai stāda dobē un lieto pārtikā – tās der arī kā ārstniecības augi. Lieto avitaminozes, mazasinības, ādas izsitumu, nierakmeņu, bronhītu un citu slimību ārstēšanai, veicina arī matu augšanu. C vitamīna saturs kresēs sasniedz 500mg% un pat vairāk (tas ir pat 10 reižu vairāk nekā parastajos salātos).
Lielāka uzmanība kresēm tika veltīta, kad atklājās, ka no tām gatavotiem ēdieniem piemīt diētiskas un ārstnieciskas īpašības, kas ir sevišķi nozīmīgas aterosklerozes un vielmaiņas traucējumu gadījumā.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (1/2004)



Kur un kā sēt sēklas?