Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Sēklas Johnsons, MrF - dārzeņi:



Baziliks Lemon HERBS 300 sēklas

Ocimum basilicum
Dārza baziliks

Viengadīgs

Sēj iekštelpās visa gada garumā ražai iekštelpās vai marts - maijs dēstiem audzēšanai ārā, sēj 0,5cm dziļumā, 15-20 grādos pēc Celsija. Sēklas dīgst 7-14 dienas. Audzēšanai ārā - izstāda ārā pēc salnām 20cm attālumā citu no cita.

Sēj ārā maijs - jūnijs 0,5cm dziļumā, sēklas dīgst 7-14 dienas. Vēlāk izretina 20cm attālumā citu no cita. Veiksmīgākai ražai, sējiet vēl ik pēc 2-3 nedēļām.

Ražas vākšana: vislabāk lapiņas plūkt tieši pirms to izmantošanas. Āra raža vācama no jūnija.

Noņemiet ziedpumpurus, lai augi neizziedētu.

Klasiskais baziliks ar citronu aromātu un garšu. Lielisks salātos, mērcēs un zivs ēdienos. Mīl saulainu vietu. Panātru dzimtas augs. Tā dzimtene ir Indija un Irāna. Baziliku plaši izmanto Rietumeiropas un Dienvideiropas tautu virtuvē. Tas ir ļoti populārs Francijā un Grieķijā, kā arī Aizkaukāzā.
Kaltēšana un glabāšana: Pareizi kaltējot, bazilika lapas un dzinumi nezaudē un pat pastiprina savu aromātu. Dzinumus un lapas vāc ziedēšanas sākumā. Žāvē ēnā. Kaltētais baziliks saules un mitruma iedarbībā zaudē aromātu. Tāpēc to glabā tumšā, hermētiski noslēgtā stikla traukā.

Augstums 30cm

Iepakojumā 300 sēklas

Bazilika dzimtene ir Dienvidāzija. Savvaļā tas aug Amerikas, Āzijas un Āfrikas subtropu un tropu apgabalos. Kā garšaugs baziliks tika lietots jau Senajā Grieķijā, 16.gs. baziliku iepazina Eiropā – tas strauji kļuva populārs kulinārijā. Krievijā baziliks zināms kopš 17.gs. Vispirms gan to izmantoja kā ārstniecības augu, kas labi derēja apetītes uzlabošanai, pret kuņģa, elpošanas ceļu un sirds kaitēm, palīdzēja ārstēt klepu, iesnas, angīnu, cistītu. Ārīgi lietots, šis augs dziedēja brūces un ekzēmas. Bazilika eļļa bieži ir galvenais komponents dažādu klepus zāļu sastāvā.


KURAS BAZILIKA DAĻAS LIETO UZTURĀ?


Baziliks ir viengadīgs panātru dzimtas svešapputes augs ar četršķautņainu, 30-60cm augstu, zarotu stublāju un zaļām vai violetām lapām. Ziedi balti, rozā vai violeti, izvietoti augšējo lapu padusītēs. Sēklas sīkas, dīdzību saglabā 4-6 gadus.


Uzturā lieto bazilika lapiņas un jaunos dzinumus – gan svaigus, gan kaltētus. Tā ir lieliska piedeva salātiem, gaļas un zivju ēdieniem, brīnišķīgi aromatizē tomāti sulu un pastu, etiķi, kokteiļus, dažādas mērces.


Sālījumos un marinējumos baziliks var aizvietot citas garšvielas, jo tam piemīt gan piparu garša, gan krustnagliņu aromāts. Pikanto garšu un aromātu bazilikam piešķir ēteriskā eļļa, kas katrai šķirnei ir atšķirīga. Ar to izskaidrojamas dažādu šķirņu baziliku smalkās smaržas nianses – ir baziliki ar anīsa, krustnagliņu, piparu, citronu, augļu aromātu, bet daži smaržo ne visai patīkami.


Svaigas bazilika lapas satur C, B, PP vitamīnus, karotīnu, kā arī fitoncīdus, kas iznīcina kaitīgos mikroorganismus un attīra gaisu, tāpēc baziliku ieteicams audzēt virtuvē uz palodzes.


KAD VĀCAMA RAŽA?


Ražu var vākt visu veģetācijas periodu, bet visaromātiskākais un garšīgākais baziliks ir pirms ziedēšanas, kad veidojas ziedpumpuri. Tieši šajā laikā baziliku vāc pārstrādei. Bazilika zariņus nogriež tā, lai uz stublāja paliktu 2-3 lapu pāri, - tad augi atkal ātri ataug, jo no katras lapu žākles izaug jauns zariņš. Nogrieztos zaļumus žāvē ēnā labi vēdināmā vietā. Sausi stublāji viegli lūst, bet lapas var labi saberzt pulverī. Izžāvētu baziliku glabā blīva materiāla maisiņos vai kārbiņās sausā vietā.


Reti kad no pavasarī stādītiem augiem kaut kas vēl ir palicis pāri arī rudenī, tāpēc jūnija beigās baziliku var iesēt atkārtoti – tas būs lietojams līdz salnām.


KĀ AUDZĒT BAZILIKU DOBĒ?


Baziliku audzē visgaišākajā, no aukstiem vējiem aizsargātā vietā. Vislabāk tas jūtas vieglās, auglīgās, viegli iesilstošās, vāji skābās augsnēs. Bazilikam ir garš veģetācijas periods (140-170dienas), bet noēnotās vietās tas ir vēl ilgāks, samazinās aplapojums un zūd aromāts. Baziliku dārzā vēlams audzēt pēc gurķiem vai pākšaugiem, kuriem dots organiskais mēslojums. Ieteicams stādīt dobēs – tajās labāk sasilst augsne. Pirms stādīšanas iestrādā kompleksos minerālmēslus, 50g/m2. Ārā, dobē baziliku var sēt tikai tad, kad augsne iesilusi līdz 15-16 grādiem pēc Celsija, bet agrāk ražu iegūst, stādot iepriekš izaudzētus stādus. Sēj vai stāda 45cm attālās rindās, vēlamais atstatums starp augiem 25-35cm.


KĀDAS PRIEKŠROCĪBAS SILTUMNĪCĀ?


Audzējot baziliku laukā, jārēķinās gan ar salnām, tāpēc drošāk ir atvēlēt tam nelielu vietu siltumnīcā. Tur baziliks aug straujāk, tāpēc nevajag daudz augu – ģimenes vajadzībām pietiks ar 5-10 stādiem. Baziliku var audzēt arī podiņos vai kasetēs ar lielām ligzdām (9cm), tikai tad rūpīgāk jādomā par mēslošanu un laistīšanu, jo podiņā augsne izžūst ātri. Ražu vāc jau dēstu stadijā, nolaužot galotnīti. Vienlaikus to var uzskatīt arī par galotņošanu, kas veicina sāndzinumu augšanu un kuplāka krūmiņa veidošanos. Kā substrātu izmanto tikai kūdru, jo augsnē mīt dažādu slimību ierosinātāji.


KĀDA KOPŠANA VAJADZĪGA?


Baziliks ļoti mīl siltumu, gaismu un mitrumu. Ja gaisa temperatūra pazeminās līdz 12-15 grādiem pēc Celsija, augšana apstājas, bet pat ļoti niecīgās salnās augi aiziet bojā. Sēklas sāk dīgt temperatūrā, kas nav zemāka par 15 grādiem pēc Celsija. Ja temperatūra ir 20-25 grādu pēc Celsija, dīgsti parādās 10-12 dienas pēc sējas, bet augs labi attīstās, ja temperatūra ir augstāka par 25 grādiem pēc Celsija.


Bazilika kopšanas darbi – ravēšana, augsnes irdināšana, laistīšana. Sausā augsnē augi ātrāk noveco, ir mazražīgi. Vairākas reizes vasarā vēlams papildmēslojums. Slāpekļa mēslojums veicina zaļās masas pieauguma, bet kālijs un fosfors ietekmē ēteriskās eļļas daudzumu.


KĀ IZAUDZĒT STĀDUS?


Sēklas sēj marta beigās dēstu kastītēs, viegli apberot ar substrātu. Lieto tikai kūdras substrātu, jo bazilika dīgsti ir ļoti ieņēmīgi pret slimībām. Dīgļlapu stadijā piķē kastītē vai kasetē, lai vienam augam būtu vismaz 25cm2 (5x5cm) barības laukuma. Stādus audzē labā apgaismojumā, lai tie neizstīdzētu. Ja pietrūkst barības vielu un lapas sāk dzeltēt (zaļajām šķirnēm), pirmās īstās lapas fāzē papildmēslojumā dod 0.15-0.2% šķidrā kompleksā mēslojuma. Laukā stāda, kad vairs nav gaidāmas salnas – jūnija pirmajā pusē. Ja kļūst vēsāks, augus apklāj ar agrotīkli vai izveido plēves lecekti.


Ja izdevies dabūt kādu retu bazilika šķirni un ir vēlēšanās iegūt sēklas, to var izdarīt tikai siltumnīcās, bet no sēklām paredzētā auga nedrīkst vākt ražu. Bazilika ziedēšanas laiks ir ļoti ilgs, tas zied un sēklas veido pakāpeniski, tāpēc pirms salnām augu pie zemes nogriež un pakar siltās telpās, lai nobriest sēklas.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (03/2006).


Kāpēc puķes un dārzeņus audzēt pašam?