Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Sēklas Johnsons, MrF - puķes:



Gandrene Hardy Mixed - pratense 15 sēklas 2019.gads

Geranim pratense
Pļavas gandrene

Daudzgadīga

Sēj siltumnīcās decembris - marts, sēklas nedaudz apsedzot ar augsni. Kaseti novietojiet telpā ar gaisa temperatūru 18-20 grādu pēc Celsija. Lai veicinātu ātrāku sēklu sadīgšanu, novietojiet dēstu kaseti uz 4-6 nedēļām vēsā vietā, kas pasargāta no putniem un grauzējiem. Pēcāk ienesiet kaseti atpakaļ (10 grādos pēc Celsija). Sēklas dīgst 28-84 dienas. Ja nepieciešams, dēstus pārstādiet lielākos podiņos. Izstādiet augus ārā rudenī vai nākamā gada pavasarī 50cm attālumā citu no cita.

Zied jūnijs - septembris nākošajā gadā pēc sējas, pēc ziedēšanas krūmus apgrieziet, lai veicinātu atkārtotu ziedēšanu.

Brīvi ziedošs, krūmveida augs. Ziedi maigi zili, balti, violeti. Lielisks "lauku māju" dārzos. Gandrenes aug mitrā augsnē un pusēnā. Saulainā vietā tās bieži noliecas.

Augstums 50cm

Iepakojumā 15 sēklas

Lielā ģerāniju jeb gandreņu (Geranium) ģints aptver ap 300 viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu sugu, kas izplatītas galvenokārt Ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Latvijā savvaļā sastopamas 16 vietējās un pielāgojušās sugas. Nosaukumu augi ieguvuši, pateicoties auglim, kam ir raksturīga irbuļa daļa – knābis. Tas atgādina gandra, kā tagad sauc melno stārķi, knābi. Šī iezīme ir tik raksturīga, ka līdzīgi šos augus sauc arī vairākās Eiropas tautas valodās. Gandrenes ir ne tikai dekoratīvas. Tām raksturīga pieticība un spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem.


Izskats.


Lielākā daļa daudzgadīgo gandreņu ir apakšzemes veģetatīvo vasu ziemcietes, kas veido īsāku vai garāku sakneni. Daļa sugu ir klājeniskas, ložņu un guļvasu ziemcietes, bet dažas sugas veido bumbuļus. Daudzām gandrenēm raksturīgas rozetē sakārtotas piezemētas lapas un sazarots, aplapots ziednesis. Lapas gandrenēm ir apaļīgas, lielākoties staraini dalītas vai šķeltas 5-7 daļās. Katra lapas daiva vai plūksna bieži ir ar otrās pakāpes daiviņām vai plūksniņām, kuras savukārt var būt seklāk vai dziļāk zobainas. Dažādām sugām lapas var būt blīvākas vai ažūrākas.


Ziediem ir piecas blīvas vainaglapas, kam bieži raksturīgs radiāls dzīslojums. Ziedi pa vienam vai pušķīšos vasu galā. To krāsa variē no dažādu toņu zili violetas, zilas vai purpursarkanas līdz baltai. Pēc noziedēšanas veidojas skaldauglis ar knābi. Nogatavojoties sēklas parasti tiek izsviestas. Ja tās vajadzīgs ievākt, to nedrīkst pieļaut. No lielā gandreņu sortimenta parasti tiek audzētas tikai dažas.


Gruzijas gandrene (Geranium ibericum)


Izskats un raksturs.


Ilgstoši dekoratīva, ilgmūžīga apakšzemes vasu (sakneņu) ziemciete. Gandrene veido vidēji blīvu, ap 25cm augstu piezemes lapu rozešu puduri, no kura izaug skraji izvietoti, maz aplapoti, aptuveni 40cm augsti ziedneši ar vienu vai vairākiem ziediem galā. Lapas vasarzaļas, vidēji lielas, apaļīgas, piecdaļīgas. To plūksnas savukārt ar trim zobainām plūksniņām. Ziedi vidēji lieli, lēzeni kausveidīgi, violetzili. Zied no jūnija vidus līdz jūlija vidum.


Kaimiņi.


Piemērota stādīšanai saulainā vietā līdz pusēnā caurlaidīgā, vidēji mitrā, vāji skābā līdz vidēji kaļķainā augsnē klajumā un lapu koku un krūmu blakusstādījumā. Izmantojama dažādu lielumu grupās ziemciešu stādījumu priekšplānā. Labi partneri var būt biteņu valdšteinija, agrīnākās dienziežu šķirnes, rozā vai sarkanās peoniju šķirnes, mīkstais rasaskrēsliņš u.c.


Lielsakņu gandrene (G.macrorrhizum)


Izskats un raksturs.


Viena no izplatītākajām Dienvidaustrumos un Dienvideiropas kalnos. Arī šī ilgstoši dekoratīvā ziemciete ir ilgmūžīga. Tai ir pudurveida apakšzemes sakneņi, klājeniskas ložņvasas ar lēnu sānisko augšanu. Veido blīvu lapu rozešu paklāju, kas ir ap 25-30cm augsts. No tā paceļas līdz 40cm augsti ziedneši ar vairākiem ziediem galā. Lapas vasarzaļas, daļēji ziemzaļas, 5-7cm, daivainas, zaļā krāsā, ar dziedzermatiņiem, smaržīgas. Vecākās lapas rudenī iekrāsojas sarkanas. Ziedi purpursārti vai rožaini, sakārtoti čemuros. Zied no maija beigām līdz jūnija vidum – apmēram mēnesi. Var būt pašizsēja.


Ļoti mazprasīga un pielāgoties spējīga ziemciete, kas labi jūtas gan saulē, gan pilnā ēnā sausā līdz vidēji mitrā, labi drenētā, vislabāk trūdaini smilšainā augsnē.


Kaimiņi.


Var stādīt vasarzaļo koku un krūmu pastādījumā, kur pacieš stipru sakņu konkurenci un ļoti tumšu noēnojumu. Lielsakņu gandrene spēj augt pat sausā ēnā zem kļavas. Rudenī nobirušās lapas nav jānovāc. Labi der lielākajiem augsnes sedzēju stādījumiem, kapu kopiņu apstādīšanai, kā arī jumtu stādījumos ar 10-15cm biezu substrāta kārtu. Stāda gan atsevišķi, gan kopā ar spēcīgiem kaimiņaugiem, piemēram, liela auguma papardēm, hostām u.c. Neprasa lielu kopšanu. Stādīšanas attālums 25-30cm. Audzē arī formu ‘Album’ ar baltiem ziediem. Tā labi iederas, piemēram, zem bērza kopā ar parasto efeju. Pazīstamas arī šķirnes ‘Bevan’s Variety’ un ‘Velebit’ ar rozā ziediem.


Kembridžas gandrene (G. x cantabrigiense)


Izskats un raksturs.


Pirmo reizi iegūta Kembridžas universitātes botāniskajā dārzā Anglijā, krustojot Dalmācijas gandreni (G.dalmaticum) ar lielsakņu gandreni. Vēlāk Horvātijā, kur abi vecākaugi sastopami savvaļā, atlasīta viena no vislabākajām Kembridžas gandrenes guļvasu šķirnēm ‘Biokovo’ – zema auguma pudurveida ziemciete. Tai ir klājeniskas ložņvasas ar lēnu sānisko augšanu. Veido vidēji blīvu, apmēram 20cm augstu lapu rozešu pārklāju. Tā lapu žāklēs izaug skraji izvietojušies, ļoti īsi, neaplapoti ziedneši ar mazziedainām ziedkopām galā.


To augstums 25-30cm. Lapas vasarzaļas līdz ziemzaļas, mazas, vienkāršas, dziļi piecdaļīgas, apaļīgas, zaļas, smaržīgas. Ziedi nelieli, šķīvjveida, balti ar rozā smērējumu. Zied no jūnija vidus līdz jūlija vidum.


Kaimiņi.


Piemērota audzēšanai saulē līdz pusēnā siltā vietā, mēreni sausā līdz vidēji mitrā, caurlaidīgā, trūdainā augsnē lapu krūmu blakusstādījumā, ekstensīvos jumta stādījumos, kapu kopiņu apstādīšanai, akmeņdārzā, pie ēku dienvidu sienām, konteineros, ziemciešu dobju priekšplānā nelielās vai vidēji lielās grupās. Nav vajadzīga barības vielām bagāta augsne. Robusta. Stādīšanas attālums 20-30cm. Audzē arī šķirnes ‘Karmina’ ar tumši karmīnsarkaniem ziediem un ‘Cambridge’ ar sārtiem ziediem.


Assinsarkanā gandrene (G.sanquineum)


Izskats un raksturs.


Tā ir ilgmūžīga, ilgstoši glīta ziemciete. Veido ceru, puduri, ir apakšzemes vasas. Pavasarī veido nedaudz piezemes lapu, bet vēlāk attīstās zaraini, aplapoti ziedneši, kas viedo blīvu, kupolveidīgu ziednešu ceru ar ziediem galā. Lapojuma augstums 25-30cm, ziedu 30-40cm. Lapas vasarzaļas, vidēji lielas, apaļīgas, staraini dalītas 5-7 daļās, to plūksnas šauras, tumši zaļas, rudens pusē iekrāsojas sarkanīgas. Ziedi vidēji lieli, spilgti purpursarkani , šķīvjveida, skraji sakārtoti maz sazarotu ziednešu galā. Zied no jūnija sākuma līdz augusta sākumam, apmēram 50 dienas. Piemērota audzēšanai saulainā, siltā vietā, pat saulgozī, līdz pusēnā. Vajadzīga sausa līdz vidēji mitra, smilšaina, akmeņaina, caurlaidīga, vāji skāba līdz kaļķaina augsne klajumā, lapu koku un krūmu blakusstādījumā, stāvās nogāzēs. Labi izskatās gan mazās, gan lielās grupās ziemciešu stādījumos. Aug sausā pusēnā, der augsnes nosegšanai, jumta stādījumos ar substrāta biezumu 10-15cm, kā arī pļavveidīgos stādījumos. Mazprasīga.


Kaimiņi.


Labi partneri šai gandrenei var būt ciprešu eiforbijas, purpurzilā cietsēkle, gaiļbiksīte, Olimpa deviņvīru spēks. Stādīšanas attālums 25-30cm. Audzē arī asinssarkanās gandrenes varietāti Lankšīras gandreni (G. sanquineum var. Striatum), kas ir zemāka auguma, ar bāli rozā, tumšsarkani dzīslotiem zediem, formu ‘Album’ ar baltiem ziediem, kā arī vairākas no sēklām vairojamas šķirnes, piemēram, ‘Vision Violet’ ar purpursarkaniem ziediem.


Tumšā gandrene (G.phaeum)


Izskats un raksturs.


Jaunpienācēja Latvijas florā. Cerveida ziemciete ar apakšzemes vasām. Tā veido ap 15cm augstu lapu rozešu ceru, no kura izveidojas maz aplapots, skrajš pušķveida stāvstublāju cers ar ziedkopu galā. Ziedēšanas laikā to augstums sasniedz 70cm. Lapas vasarzaļas, vidēji lielas, apaļīgas, zobainas, smalki apmatotas. Ziedi tumši violeti brūnsarkani, ar atliektām vainaglapām,sakārtoti ķekaram līdzīgā ziedkopā. Zied no maija vidus līdz jūnija beigām – apmēram 40 dienas. Stipra pašizsēja.


Kaimiņi.


Audzējamas klajumā vai koku un krūmu blakusstādījumā paēnā līdz pusēnā mēreni sausā līdz vidēji mitrā, caurlaidīgā augsnē mazas vai lielās grupās. Vislabāk stādīt kā aizpildītājaugu starp spēcīgi augošām ziemcietēm – lielajām hostām, dienziedēm u.c. Neprasa lielu kopšanu. Lai izvairītos no nevēlamas pašizsējas, ziedkopas pēc noziedēšanas ieteicams nogriezt.


Dārzā forma ‘Album’ ar baltiem ziediem, saziedoties ar pamatsugas īpatņiem, var dot dažādu nokrāsu sējeņus. Interesanta ir savvaļā atlasītā šķirne ‘Samobor’ ar tumši brūnu zīmējumu lapas vidusdaļā. Stādīšanas attālums tumšajai gandrenei 30-50cm.


Endersa gandrene (G.enderssii)


Izskatus un raksturs.


Pazema auguma, ilgstoši dekoratīva, pundurveida ziemciete ar apakšzemes vasām. Veido vidēji blīvu lapu rozešu puduri, no kura izaug ziedneši ar ziediem galā. Lapojumam augstums 30-40cm, ziedu 40-45cm. Lapas vasarzaļas, vidēji lielas, staraini šķeltas, apaļīgas, gaiši zaļas. Ziedi nelieli, šķīvjveida, gaiši rozā, izvietoti lielākoties pa diviem ziedvasu galā. Zied no jūnija vidus līdz augusta beigām. Piemērota audzēšanai siltā, saulainā vietā līdz paēnā vidēji mitrā, caurlaidīgā, vāji skābā līdz vāji kaļķainā augsnē klajumā un lapu koku un krūmu blakusstādījumā. Arī šī gandrene neprasa daudz kopšanas. Ziemas kailsalā ieteicams piesegt.


Kaimiņi.


Stāda grupās ziemciešu stādījumos nelielu laukumu nosegšanai. Audzējama kopjamos jumtu stādījumos, kur substrāta biezums ne mazāks par 25cm. Labi partneri šai gandrenei var būt delfīnijas hibrīdi, mīkstais rasaskrēsliņš, miskantes u.c. Stādīšanas attālums 30-40cm.


Kur un kā sēt sēklas?