Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Sēklas Sekluva - dārzeņi:

Bietes Detroit Dark Red 3grupa

Sēj ārā aprīlī - jūnijā. Ieteicamais attālums starp augiem 30x10cm.

Ražas vākšana: jūlijs - septembris.

Viena no labākajām agrīnajām šķirnēm. Nogatavojas 80-100 dienās. Saknes apaļas ar labu garšu, tumši bordo sarkanas, vidēja izmēra. Labi uzglabājas. Lieliskas svaigam patēriņam, pārstrādei.

Iepakojumā 10g sēklas

Pēc biešu ēšanas cilvēkus var iedalīt divās grupās – tādos, kuriem tās garšo un kuri novērtē šo sakņu labās īpašības, un tādos, kuriem netīk ne bietes garša, ne traki krāsojošā sula. Lai nu kā, bietes tomēr ir jāaudzē, jo latviešu virtuve bez tām nav iedomājama.


KĀPĒC VAJADZĒTU AUDZĒT BIETES?


Bietes ir ļoti vērtīgi un arī ārstnieciski dārzeņi – kā jau visi koši krāsainie. Vitamīnu bietēs nav īpaši daudz, bet pēdējos gados ir atklāts, ka tās nelielā daudzumā satur U vitamīnu. Agrāk uzskatīja, ka tas ir tikai kāpostos. Bietēs gan šā vitamīna ir mazāk, bet tas labi saglabājas pat pēc termiskas apstrādes.


Galda biešu vērtību palielina organiskās skābes – ābolskābe, citronskābe, vīnskābe un skābeņskābe. Ārstnieciskos nolūkos bietes lieto, lai normalizētu kuņģa, aknu un zarnu trakta darbību, kā arī pret mazasinību un paaugstinātu asinsspiedienu. Uzskata, ka bietēm piemīt arī pretvēža iedarbība.


Sarkanās bietes izmanto kā dabisku pārtikas krāsvielu.


KĀDA VIETA BIETĒM VISPIEMĒROTĀKĀ?


Bietes nav ļoti prasīgas audzēšanas apstākļu ziņā, tomēr vislabāk aug atklātās, saulainās vietās smilšmāla vai mālsmilts augsnē, pH 6-7. Tās ir diezgan aukstumizturīgas, tomēr ilgstošs aukstums pavasarī veicina izziedēšanu jau pirmajā gadā. Pēdējos gados ir novērojami vēli pavasari ar nakts salnām vēl pat maija beigās, un tad var gadīties, ka pārāk agri iesētas bietes nosalst, jo dīgsti pret salnām ir ļoti jutīgi. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra ir 18-20 grādu pēc Celsija, lēna dīgšana sākas jau 4-5 grādos pēc Celsija. Rudenī bietes iztur temperatūras pazemināšanos pat līdz -4 grādiem pēc Celsija, bet ilgstošai uzglabāšanai labāk tās novākt laikus. Bieži vien bietes pieres daļa atrodas virs augsnes un var apsalt.


Bietes ir diezgan mitrumprasīgas. Vieglākās augsnēs, kas tik labi nesaglabā mitrumu, karstās vasarās biešu lapas vīst, un tas, protams, slikti ietekmē ražu.


Sējai izvēlas augsni, kas pirms 1-2 gadiem kaļķota un mēslota ar kūtsmēsliem. Bietes mēslo tikai ar minerālmēsliem, pamatā dodot kompleksos minerālmēslus – vismaz 50g/m2. Jāizvēlas tādi minerālmēsli, kas satur mikroelementus, arī boru, jo bora trūkums bietēm veicina serdes puves attīstību.


KAD ĪSTAIS LAIKS SĒT?


Agrīnās šķirnes agras ražas ieguvei sēj jau aprīlī, dažkārt pat neapkurināmās siltumnīcās vai zem agroplēves.


Normālais sējas laiks ir maijs, bet šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu sēj pat jūnijā. Pārāk agri iesētas, bietes bieži pāraug, tāpēc, audzējot ziemai, ar sēju nav jāsteidzas. Laukos cenšas iesēt agrāk, kamēr augsne ir pietiekami mitra, bet mazas platības var laistīt.


Lai iegūtu nelielas bietītes, 3-4cm, izsējas norma jāpalielina līdz 100 sēklām uz kvadrātmetru. Parasti iesaka 50, bet mūsu zemnieki sēklu taupa un izsēj tikai 30, bet pēc tam žēlojas, ka bietes par lielu. Piemājas dārziņā vajadzētu censties iesēt 50-60 augu uz kvadrātmetru jeb 15-20 uz vagas metru, attālums starp rindām ir 25-35cm. Sēklas iestrādā 2-3cm dziļi.


Augšanas laikā galvenie kopšanas darbi ir dīgstu retināšana, rindstarpu irdināšana, vienlaikus iznīcinot arī nezāles, kā arī papildmēslošana un laistīšana. Mitrums bietēm sevišķi nepieciešams sakņu veidošanās laikā, jo sausuma ietekmē tās kļūst šķiedrainas, ar izteiktiem baltajiem riņķiem.


KAD VĀKT RAŽU?


Izlases veidā bietes sāk vākt jau vasarā, kad uzturā tās lieto ar visām lapiņām. Ja lapas zupai gribas plūkt arī vēlāk, jāņem vērā, ka bietēm tās nepieciešamas pašām saknes veidošanai, tāpēc labāk izraut vienu bieti ar visām lapām, nevis izplūkāt daudzus augus. Bietes rudenī ieteicams novākt septembra beigās, pirms salnām. Bietes ļoti labi glabājas gan stirpās, gan pagrabos. Vācot un šķirojot jāatceras, ka nelielās bietītes varēs izmantot ziemā steidzināšanai, tāpēc tās jānovieto atsevišķi vieglāk pieejamā vietā.


KĀDAS BIETES AUDZĒ VISBIEŽĀK?


Visizplatītākās ir apaļas vai nedaudz saplacinātas formas bietes tumšā bordo krāsā – tādas ir arī vairākums šķirņu. Pārējais – lielums, saldums, šķiedrainums – vairāk atkarīgs no audzēšanas apstākļiem, nevis no šķirnes nosaukuma. Audzējot lielās platībās, daudz nozīmīgākas ir citas šķirnes īpatnības - vai ir pietiekami stingri un veselīgi laksti (šķirne piemērota mehanizētai novākšanai), svarīga ir šķirnes piemērotība rūpnieciskai pārstādei, arī formas nianses un saknes pieres daļas lielums.


KURĀM ŠĶIRNĒM SAKNES IR SARKANAS UN


-APAĻAS?


Tādas ir gandrīz visām Holandes šķirnēm, kuras lielākoties audzē Latvijā. Tām ir skaistas formas saknes spilgtā krāsā, bez baltajiem riņķiem, ar ļoti mazu un tievu astīti. Pilnīgi visas šķirnes, ja vien tās ir īstajā gatavībā – ne par jaunu, ne arī pāraugušas-, ir ar pietiekami stingru miziņu un labi glabājas.


Dažas Latvijā audzētas apaļo biešu šķirnes:
• Boltardy – izaug 75-100 dienās, piemērota arī ļoti agrai sējai, jo izturīga pret izziedēšanu.
• Pablo F1 – 110-115 dienas, Latvijā visvairāk audzētā šķirne.
• Wodan F1 – 95 dienas, agrai ražai, nelielas lapiņas.
• Action F1 – izaug 105 dienās.
• Boro F1 – izaug 110 dienās, ar spēcīgām lapām, izturīgs pret lapu slimībām.
• Red Cloud F1 – izaug 120 dienās, spēcīgs lapojums, pacieš sausumu.
• Bikores – gatava 125 dienās.
• Detroit Nero – vidēji agrīna šķirne.
• Bordo 237 – veca šķirne, bietes ieapaļi plakanas. Populāra vairs tikai mazdārziņos, jo veido gan baltos riņķus, gan arī ir ieņēmīga pret slimībām.


-PLAKANI APAĻAS?


Vislabākā ir senā šķirne ‘Ēģiptes plakanās’, bet atkarībā no valsts, kurā audzētas un fasētas sēklas, šis nosaukums var būt tulkots šīs valsts valodā.


Audzē tikai mazdārziņos, jo saknes ir diezgan šķiedrainas.


-CILINDRISKAS FORMAS


Šīs šķirnes vairāk paredzētas rūpnieciskai pārstrādei, bet daudzi uzskata ka arī mājas apstākļos tās ir gan ātrāk izvārāmas, gan garšīgas. Parasti ar garu veģetācijas periodu (125-130 dienas). Šīm bietēm arī iespējama lielāka raža nekā apaļajām.


Pazīstamākās šķirnes: Rocket, Forono, Cilindra, Opolski.


VAI IR BIETES NETIPISKĀ KRĀSĀ?


Amerikā un Anglijā modē ir šķirne Burpees Golden. To miza ir oranžā krāsā, bet mīkstums koši dzeltens. Daudzi uzskata, ka tās garšo labāk par sarkanajām bietēm, arī lapas var lietot uzturā kā zaļumus. Turklāt tās nesmērē tā, kā sarkanās.


Albina – miza ir pelēcīgi balta, saknes mīkstums balts.


Chioggia – svītrainas bietes, kurām gaiši sarkanie koncentriskie riņķi mijas ar baltiem. Miza gaiši sarkanā krāsā. Garša ne tik rūgtena kā sarkanajām bietēm, bet balto riņķu dēļ rās ir nedaudz šķiedrainākas. Šķirne Itālijā pazīstama gandrīz 200 gadu. Izmanto vairāk svaigā veidā, bet var arī termiski apstrādāt.


Amerikā, kur amatieri aizraujas ar milzu dārzeņu audzēšanu un piedalās dažādos šovos, šim nolūkam izmanto īpašas garo šķirņu bietes ar koniskiem galiem: Cheltenham Green Top un Long Blood Red. Praktiskas nozīmes tām nav, ja nu vienīgi iespēja tikt pie medaļas izstādē vai pārsteigt kaimiņu.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (01/2006)


Sakņu dārzeņi?!