Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Sēklas Sekluva - dārzeņi:

Fizālis ēdamais Edulis 1 grupa 0.2g sēklas 2018.gads

Physalis peruviana
Fizālis

Sēj iekštelpās februāris - aprīlis, sēklas nedaudz apsedzot ar augsni, dēstus audzējiet 15-20 grādos pēc Celsija. Sēklas dīgst 7-21 dienu. Izstāda ārā pēc salnām saulainā vietā 30cm attālumā citu no cita.

Ražas vākšana: jūlijs - oktobris

Fizāļus Latvijas dārzkopji pazīst jau gandrīz 100 gadus, tomēr audzē tos vēl ļoti maz. Satur vitamīnu C, A, B3. Interesanti ziedi, kuros vēlāk veidojas oranži, saldi auglīši ar "papīra" apvalku (plānais apvalks nav ēdams). Augšanas prasības līdzīgas kā tomātiem. Augu veidošana audzēšanas laikā nav nepieciešama. Iespējams uzglabāt 1-2 mēnešus. Var audzēt puķu podā, jo ir ļoti kompakts.

Iepakojumā 0.2g sēklas

Fizāļi tāpat kā tomāti, pipari un baklažāni ir nakteņu dzimtas dārzeņi. Tas jāzina, izvēloties vietu stādīšanai (radiniekus nedrīkst audzēt vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā vietā).


Fizāļi ir populāri Meksikā, Gvatemalā, Peru, Venecuēlā un Kolumbijā. Tieši no turienes fizāļi jeb meksikāņu tomāti aizceļoja uz Ziemeļameriku, bet 17.gadsimtā arī uz Āziju un Eiropu. Pavisam savā dzimtenē – Centrālamerikas subtropu zonā – sastopams vairāk nekā 100 dažādu fizāļu veidu. Latvijā audzējami trīs:
• Meksikas jeb dārzeņu fizāļi (Physalis ixocarpa); vēl to sauc arī par tomatillo. Augļi palieli, bet nav īpaši saldi;
• Zemeņu jeb ogu fizāļi )Physalis pubescens), arī zems ķirši u.c.;
• Peru fizāļi (Physalis peruviana).


KĀ AUGUS PAZĪT?


Dārzeņu fizāļi var būt gan maza auguma, 30-40cm gari, gan izaugt vairāk nekā metru gari krūmi. Šķirnes ir ar dažādu ienākšanās laiku. Augļi sver 30-90g, to krāsa var būt zaļa, balta, dzeltena, dzelteni violeta vai tumši violeta. Augļi plakani, ovāli, apaļi, stipri riboti līdz pilnīgi gludi. Garša no patīkami saldas līdz visai skābai, pat ar netīkamu piegaršu. Maziem tomātiņiem līdzīgie augļi ir ieslēgti kauslapu apvalciņos – lukturīšos. Auglim apkārt ir lipīga viela, kas glabāšanas laikā darbojas kā konservants. Pirms lietošanas to nomazgā. Meksikas fizāļi no visiem nakteņu dzimtas dārzeņiem ir visaukstumizturīgākie – nokritušie augļi var pārziemot augsnē, un pavasarī, kad ārā ir pietiekami silts, sēklas sāk dīgt; šie fizāļi var vairoties ar pašizsēju. Dārzeņu fizāļi ir visražīgākie.


Zemeņu un Peru fizāļi ir līdz 70cm augsti, pusstāvi krūmi ar resnu, matainu stublāju. Augļi sīki, 5-10g smagi, apaļi, saldi, ar zemeņu aromātu. Peru fizāļiem vajag vairāk siltuma, tie ir vēlīnāki, bet zemeņu fizāļi, lai gan siltumprasīgi, ir ātraudzīgāki.


KĀ AUGLI LIETOT?


Lielaugļu dārzeņu fizāļu šķirņu augļus lieto tikai pārstrādātus – konservos, sālījumos, marinādēs, mērcēs, bet no deserta šķirnēm gatavo ievārījumu, kompotu utt. Fizāļus var kaltēt. Mazās odziņas kaltē veselas, bet lielākos auglīšus sagriež ripiņās. Žāvētu fizāļu garša atgādina rozīnes, tos var izmantot kompotiem. No fizāļiem gatavo ievārījumu: pirms vārīšanas augļus 15-20 minūtes patur karstā ūdenī, tad sagriež 3-4 daļās, vāra 1-2 stundas. Fizāļus var arī sālīt vai marinēt kā tomātus un gurķus, kopā ar citiem dārzeņiem gatavot ikrus.


KĀ SAGATAVOT AUGSNI?


Fizāļi labi aug dažādās augsnēs, izņemot skābas; tādas iepriekš jākaļķo. Augsekā fizāļus var izvietot pēc visiem dārzeņiem, bet pēc savas dzimtas pārstāvjiem – tomātiem, baklažāniem , paprikas un arī kartupeļiem – ievēro vismaz trīs gadu intervālu. Fizāļiem vajag auglīgu, irdenu, labi aerētu augsni, tāpēc pavasarī dobi uzrok 20-25cm dziļumā. Vienlaikus var iestrādāt arī labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu. Organiskais mēslojums uzlabo augsnes struktūru. Nedrīkst lietot svaigus mēslus, jo tie izraisa pastiprinātu zaļās masas pieaugumu vasaras otrajā pusē un aizkavē augļaizmetņu veidošanos un nobriešanu. Komposta vai kūtsmēslu ieteicamā deva ir 4-5kg/m3. Jāpievieno arī kompleksie minerālmēsli, vismaz 50g/m2.


Fizāļi ir ļoti siltumprasīgi un var ciest pavasara salnās, tāpēc tiem vispirms siltumnīcā izaudzē dēstus. Izturīgākos – Meksikas fizāļus – var audzēt, sējot tieši dobē, bet agrākas ražas ieguvei audzē stādus.


KĀ AUDZĒT STĀDIŅUS?


Fizāļu dēstus sāk audzēt marta beigās vai aprīļa sākumā. Sēj dēstu kastītēs kūdras substrātā, sēklas iestrādā augsnē. Sēklas cenšas izsēt reti, jo pārāk biezā sējumā dīgsti strauji izstīdz un var saslimt ar dīgstu melnkāju. 18-20 grādu temperatūrā (pēc Celsija) sējums sadīgst 8-10 dienās. Uzreiz pēc dīgstu parādīšanās temperatūru ieteicams pazemināt līdz 15-17 grādiem pēc Celsija, lai dīgsti neizstīdzētu un veidotos spēcīgāka sakņu sistēma. Kad labi izveidojušās dīgļlapas un parādās pirmā lapiņa, dīgstus retina vai piķē atsevišķos podiņos. Dārzeņu fizāļu stādus audzē 30-35 dienas, zemeņu fizāļu – 35-45 dienas. Ja dēsti pāraug, bet tos vēl nav iespējams izstādīt, augus izretina un mazāk laista. Lielākos podiņos stādus var audzēt ilgāk, 50-60 dienas. Pirms izstādīšanas dēstus norūda, vairākas dienas pieradinot pie āra temperatūras un saules stariem.


KĀ STĀDĪT UN KOPT?


Uz lauka fizāļus izstāda nedēļu agrāk nekā tomātus.


Fizāļus stāda 35-40cm attālumā citu no cita. Uz vienu kvadrātmetru izstāda 3-4 dārzeņu vai 5-6 zemeņu fizāļu stādus. Starp fizāļiem sākumā var iestādīt kādu ātraudzīgu dārzeni – salātus, sīpollokus. Fizāļiem vairākas reizes dod papildmēslojumu – masveida ziedēšanas laikā, augļu veidošanās laikā, ja nepieciešams, tad vēl pēc 2-3 nedēļām. Atšķirība no tomātiem fizāļiem neizlauž sāndzinumus un neuzsien. Mērķis ir iegūt pēc iespējas spēcīgāku un kuplāku augu, jo fizāļiem augļi veidojas dzinumu žāklēs, tātad, jo spēcīgāk augs zarojas, jo lielāka būs raža. Lai veicinātu zarošanos, var nokniebt dzinumu galotnītes.


Lietainās vasarās vai arī zemās, mitrās vietās augiem pierauš augsni, kas veicina to nostiprināšanos, palielina izturību pret slimībām un veicina labāku augļu nobriešanu.


Ja vietas pietiekami, fizāļus var audzēt arī siltumnīcā, kur tiem būs daudz labāki augšanas apstākļi. Tad var nākties ierobežot augumu, izlauzt kādas pazares, lai augs būtu labi apgaismots un vēdināts.


KĀ RAŽU VĀKT?


Fizāļu augļus novāc izlases veidā, kad odziņas kļuvušas dzeltenzaļas un kauslapas sāk plaisāt. Novākšanu nedrīkst nokavēt, jo pārgatavojušies augļi nobirst. Jācenšas vākt vēl pirms kauslapu plaisāšanas, jo tad augļi labāk uzglabājas. 5 grādu temperatūrā (pēc Celsija) un 80% relatīvā gaisa mitruma fizāļus var uzglabāt 3-4 mēnešus. Augļus liek plānā kārtiņā kastītēs ar labu ventilāciju. Ja ražas ienākšanās laikā ilgstoši ir lietains, auglīšus pēc novākšanas apžāvē un atbrīvo no kauslapu apvalciņa, citādi tie slikti glabāsies. Augļu vākšana turpinās līdz salnām.


Pilnīgi nenobriedušus augļus, ja vien tie nav sala bojāti, var novietot glabāšanai, un tie pamazām gatavosies.


ĒD VESELS!


Ārstnieciskos nolūkos tautas medicīnā lieto gan fizāļu augļus un to sulu, gan arī ziedus, lapas un saknes.


Fizāļus dažādu slimību ārstēšanai īpaši daudz lieto Centrālās un Dienvidamerikas valstīs. Krimas pussalā augļu sulu ārīgi lieto pret ādas ēdi, Azerbaidžānā ziedu novārījumu – pret sāpēm vēderā. Fizāļu augļos ir 3% cukura, kā arī askorbīnskābe, citronskābe un citas vērtīgas organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, alkaloīdi, C vitamīns, karotīns un sarkanā krāsviela fizalīns. Fizāļiem ir urīndzenoša, žultsdzenoša, asinsradi veicinoša, antiseptiska un sāpes remdējoša iedarbība.


Kauslapiņu uzlējums eļļā aktivizē epitēlijaudu veidošanos, tāpēc to lieto brūču dziedēšanai. Augļu novārījumu vai ūdens uzlējumu lieto nieru slimību gadījumos, arī tad, ja ir nierakmeņi, urīnpūšļa iekaisums, aknu un elpošanas ceļu saslimšanas, reimatisms. No augļiem pagatavotu ziedi lieto ārīgi kā sāpes remdējošu līdzekli un brūču dziedēšanai.


Sakņu novārījums der pret kuņģa un zarnu trakta slimībām, saaukstēšanos, klepu, aizsmakumu, galvassāpēm, ādas slimībām. Svaigas, sasmalcinātas lapas liek pie augoņiem. Gatavos augļus uzturā lieto kā diētisku produktu.


Kāpēc puķes un dārzeņus audzēt pašam?