Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Sēklas Sekluva - dārzeņi:



Majorāns 1 grupa 0,3g sēklas 2018.gads

Origanum majorana, sin. Majorana hortensis
Dārza majorāns

Daudzgadīgs

Sēj siltumnīcā marts - aprīlis 0,5cm dziļumā. Izstāda ārā pēc salnām 20cm attālumā citu no cita.

Ražas vākšana: jūlijs - septembris

Izmanto lapas un svaigos dzinumus svaigā un kaltētā
veidā kā piedevas ēdieniem un konservēšanā. Labs nektāraugs. Dzinumus ievāc pirms ziedēšanas, nogriežot apmēram 5cm augstumā virs zemes. Majorānu žāvē ēnā, glabā hermētiski noslēgtos traukos. Majorānam ir patīkama, salda, nedaudz kamparam līdzīga smarža. Majorānu plaši izmanto desu pagatavošanā. To var pievienot arī maltās gaļas izstrādājumiem - kotletēm, ruletēm, gaļas pildījumiem. Svaigu vai kaltētu majorānu var pievienot salātiem. Tas der dažādām zupām.

Iepakojumā 0,3g sēklas

VIŅA GARŠĪBA - MAJORĀNS
Pat visvienkāršākā zupa kļūst izcila, kad tai pievieno šķipsniņu majorāna. Ja jūsu draudzība ar viņa garšību majorānu tikai sākas, jūs var patiesi apskaut – ir gaidāms brīnumains atklājums garšas piedzīvojumu valstībā.
Pēc izskata dārza majorāns ir līdzīgs parastajai raudenei, kas ir daudzgadīga un Latvijā sastopama arī savvaļā. Šie augi ir radinieki, tomēr atšķirīgi.
Majorāns ir daudzgadīgs puskrūms, kuru zemēs ar aukstām ziemām, tātad arī Latvijā, audzē kā viengadīgu. Tā augstums parasti ir 30-50cm, stublāji zaroti, pie pamatnes pārkoksnējušies. Lapas nelielas, olveida, ar sudrabaini baltu apmatojumu. Ziediņi balti, bāli vai purpura rozā, sakopoti vārpiņās. Sēkliņas sīkas, dzeltenas vai tumši brūnas. Zied no jūnija līdz augustam.
Izsauļo, jo augs ir siltumprasīgs, tam vajag daudz gaismas un mitruma. Sēklas sāk dīgt 12-150C, bet optimālā temperatūra augšanai un attīstībai it 20-250C. Dīgsti necieš salnas un iet bojā, ja temperatūra ir kaut vai tikai pāris grādus mīnusā. Kad kļūst vēss, pārstāj augt. Majorāna audzēšanai piemērotas saulainas, pietiekami mitras vietas, labi iekultivēta un trūdvielām bagāta, neitrāla vai vāji skāba augsne.
Pavairo, stādot ar dēstu, retāk – ar spraudeņiem. Sēklas sēj martā, aprīlī siltumnīcā, dēstu kastītē. Tā kā sēkliņas ir ļoti sīkas, tās augsnē neiestrādā, bet tikai viegli piespiež ar dēlīti vai delnu. Sējumu aplaista caur smalku sietiņu. Sēklas sadīgst 7-10 dienās. Sējumus retina, atstājot audziņus 2-3cm attālumā citu no cita, vai izpiķē dēstu kasetē vai kastītē 5x5cm attālumā.
Stāda laukā tikai pēc salnām, jūnija sākumā. Var stādīt maija vidū, bet tad augs jāsargā no salnām. Kamēr augi vēl mazi, tiem pa nakti var uzlikt stikla burciņu vai pārgrieztu plastmasas pudeli. Sēt majorānu tieši dobē nav ieteicams, jo augsnes virskārta ļoti ātri izžūst, tāpēc sēklu sadīgšanai trūks mitruma. Ja tomēr sēj paliekošā vietā, sējumu vismaz nosedz ar plēvi. Āra apstākļos sēklas sadīgst 2-3 nedēļās.
Kopj majorānu tāpat kā lielāko daļu augu – dažas nedēļas pēc stādīšanas papildmēslojumā dod kompleksos minerālmēslus. Ja vēlāk garšaugu applūc bieži un daudz, to vēl dažas reizes var pabarot, mēslojumu izšķīdinot laistāmajā ūdenī. Papildmēslojumu noteikti dod tad, kad viss majorāna krūmiņš ir stipri apgriezts. Tad labāk ataugs jaunie dzinumi. Stādījumu ravē, irdina augsnes virskārtu, sausā laikā laista. Pārmērīgs mitrums nav vēlams, jo tad majorānu apdraud pelēkā puve. Slimību izplatību veicina mitrs laiks un sabiezināts stādījums.
Vāc ražu no brīža, kad augs gatavojas ziedēt, kad dzinumi sasnieguši 15-20cm garumu. Visvairāk vērtīgo vielu majorānā ir pumpuru veidošanās laikā. Ja vāc vairāk nekā tikai šķipsniņu pusdienām, augus nogriež 6-10cm augstumā virs zemes. Tad nogrieztos dzinumus žāvē ēnā, caurvējā vai cepeškrāsni 300C temperatūrā. Paaugstināta temperatūra žāvējot vēlama, jo aromātiskās eļļas ir gaistošas. Sažāvētie augi ilgi saglabā aromātu, ja tos tur tumšās stikla burkās ar uzskrūvējamiem vāciņiem.
GARŠAUGS UZ PALODZES!
Majorānu var audzēt arī dzīvoklī – uz palodzes, balkona vai lodžijas. Sēkliņas sēj podā, to novieto siltākajā un gaišākajā vietā uz palodzes. Rūpīgi kopjot, majorāns var augt vairākus gadus. Ja majorāns aug dārzā, tad tālākai audzēšanai rudenī un ziemā var griezt spraudeņus. Jūlijā vai augustā griež spraudeņus – jauno dzinumu galotnītes – un sprauž grantī vai citā substrātā. Kad spraudeņi apsakņojušies, tos pārstāda 7-10cm diametra podiņos. Šādi augi telpās ziemo labāk, jo it jauni. Ja dārzā visu vasaru augušie augi ir labi saglabājušies, arī tos pirms salnām var pārstādīt lielos traukos vai kastēs, cenšoties netraumēt sakņu kamolu. Bet visbiežāk šādi veci augi, telpās ienesti, nīkuļo.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2006 decembris)

Kāpēc puķes un dārzeņus audzēt pašam?