Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Sēklas Sekluva - dārzeņi:



Pētersīļi Astra 2grupa 4g sēklas 2018.gads

Petroselinum crispum
Lapu pētersīļi

Daudzgadīgs

Sēj iekštelpās visa gada garumā ražai iekštelpās, sēklas nedaudz apsedzot ar augsni, dēstus audzē 15-20 grādos pēc Celsija. Sēklas dīgst 14-28 dienas.

Sēj ārā aprīlī, sēklas nedaudz apsedzot ar augsni, tās dīgst 14-28 dienas. Vēlāk izretina 5cm attālumā citu no cita, rindstarpu attālums 25cm.

Ražas vākšana: vislabāk lapiņas plūkt tieši pirms to izmantošanas. Āra raža vācama jūlijs - septembris

Lapu augs. Lapas kuplas, tumši zaļas, čokurainas. Ienākas 60-70 dienās pēc sadīgšanas. Lapās esošās ēteru eļļas uzlabo ēdienu garšu. Satur daudz vitamīnu. Lieliski gan svaigi, gan žāvētu un arī saldēti.

Iepakojumā 4g sēklas

LAPU, SAKŅU, KRUZUĻU PĒTERSĪĻI

Uzlabo veselību. Pētersīļu saknēs, lapās un sēklās ir vērtīgas minerālvielas un ēteriskās eļļas, kas rosina apetīti un veicina gremošanu. Pētersīļu lapās ir daudz A un C (100g sausnas pat līdz 300mg%) vitamīnu. Pirms pētersīļus iepazina kā garšaugus, tos lietoja kā ārstniecības augus. No pētersīļu sēklām var gatavot uzlējumus. Tos nedrīkst gatavot no sēklu veikalos nopērkamajām sēklām, jo tās var būt gan kodinātas, gan glabātas noliktavās, kur nonākušas saskarē ar ķimikālijām.


Kā izaudzēt labas saknes? Sakņu pētersīļiem uzturā lieto gan sakni, gan lapas. Sakne izaug 100-150g smaga, ar nedaudzām sānsaknēm. Tā ir pelēki balta, mīkstums balts. Spēcīgs, patīkams aromāts.
Pētersīļu aromāts nav tik ass kā selerijām. Lapu rozete veidojas no 10-40 lapām. Lai gan arī lapas tiek lietotas uzturā, tās ir nepieciešamas, lai veidotu barības vielas, kas vēlāk nonāk saknē, tāpēc nebūtu vēlams sezonas laikā pārmērīgi aizrauties ar lapu šķīšanu. Rudenī, kad sakne izaugusi, varēs izmantot visas pētersīļa lapiņas.


Kādi ir gludo un krokoto lapu pētersīļi? Lapu pētersīļiem saknes ir tievas, sazarotas, un uzturā tās neizmanto. Lapu pētersīļi var būt gan ar gludām, gan vairāk vai mazāk krokotām lapām, un tos dažkārt sauc arī par dekoratīvajiem pētersīļiem. Tie, protams, ir ēdami, bet vecākās lapas bieži vien ir pāraugušas un cietas, tāpēc, ja šāds zaļš zariņš dekoratīvos nolūkos ir uzlikts uz šķīvja, visbiežāk tas tur arī paliek.
Lapu pētersīļu rozete veidojas no 15-100 lapām. Tās var plūkt pa vienai jau dēstu stadijā, bet vēlāk, augšanas laikā, var nogriezt arī visas izaugušās, atstājot neskartu augšanas centru, jo lapu pētersīļi pēc nogriešanas labi ataug. Vājākas ataugšanas spējas ir krokotajiem pētersīļiem.
Krokotie pētersīļi atkarībā no šķirnes var būt tikai nedaudz vai ļoti kruzuļaini. Dažkārt, pērkot sēklas, to var saprast pēc apzīmējumiem, kas pievienoti šķirnes nosaukumam. Piemēram, ir tā sauktie franču tipa pētersīļi ar rupjām, mazām krokotām lapām un gariem, spēcīgiem kātiem. Pie šķirnes nosaukuma tiem parasti rakstīts arī tips frise vert fonce. Populārākie krokotie pētersīļi, kas atgādina sūnu paklāju, tā arī tiek apzīmēti - mooskrul vai mooskrause (moos (vācu val.); moss (angļu val.) – sūnas).


Dažādas šķirnes. Vēl joprojām tiek audzētas vecās sakņu pētersīļu šķirnes ‘Berlīnes’, ‘Urožaijnaja’ un ‘Saharnaja’. Holandē izveidotās ir kvalitatīvākas un ražīgākas, piemēram, ‘Fakir’un ‘Eagle’. Latvijā audzē arī šķirnes ‘Alba’, ‘Berliner Bero’u.c. Pazīstamākās lapu pētersīļu šķirnes:
• Ar gludām lapām – ‘Felicia’, ‘Titan’, ‘Plain’, ‘Common’, ‘Festival’;
• Ar ļoti kruzuļotām lapām – ‘Verta’, ‘Triplex’, ‘Afrodite’, ‘Frison’, ‘Petra’, ‘Astra’;
• Franču tipa – ‘Robust’, ‘Rina’.


Cik agri drīkst sēt? Pētersīļi ir aukstumizturīgi dārzeņi, to sēklas sāk dīgt jau 2-40C temperatūrā, bet dīgsti pārcieš pat līdz -90C stipras salnas. Pieauguši augi sekmīgi pārziemo, ja vien nav ļoti bargas ziemas bez sniega. Pētersīļiem sēklu dīgšanas laikā vajag ļoti daudz mitruma, vairāk nekā burkāniem. Optimālais augsnes mitrums ir 60-70%, tāpēc lielražošanā tos sēj ļoti agri – aprīlī, kamēr augsne vēl nav izžuvusi. Mazdārziņā, kur iespējama laistīšana, sēt var arī maijā. Pārāk vēlu sēt nav ieteicams, jo sakņu pētersīļu veģetācijas periods ir 120-150 dienas.


Kāda augsne piemērota? Pētersīļi labi aug dziļi sastrādātā, trūdvielām bagātā augsnē, kuras reakcija ir tuvu neitrālai, pH 6-7. Pētersīļiem der saulaina, labi apgaismota vieta. Tāpat kā citus sakņaugus pētersīļus nesēj uzreiz pēc kūtsmēslu lietošanas, bet gan vismaz gadu pēc to iestrādes. Pavasarī pirms sējas pamatmēslojumā augsnē iestrādā kompleksos minerālmēslus, 50-70g/m3.


Kad labākais laiks sējai? Pētersīļus sēj agri pavasarī. Tie sadīgst 15-25 dienās. Ja sēj iepriekš izmērcētas sēklas, sadīgšanu var paātrināt – tad tas notiek jau 7-14 dienās. Sēklas mērcē apmēram diennakti, ik pa laikam mainot ūdeni. Mērcētas sēklas sēj tikai mitrā augsnē.
Sēt var vagās, kas ir 45cm tālu citu no citas. Dobēs sēj trīsrindu slejās, rinda no rindas 30cm attālumā. Viena kvadrātmetra apsēšanai vajag 0,3-0,5g sēklu; tās iestrādā 1-2cm dziļi.


Sēt vai stādīt? Lapu pētersīļus var audzēt, stādot iepriekš izaudzētus dēstus. Tā iegūst agrāku ražu. Sēklas sēj marta sākumā kastītēs, pārpiķē kasetē vai kastītē 5x5cm attālumā. Uz lauka izstāda maijā rindās vai 20x20cm attālumā, jo, labi laistīti un mēsloti, lapu pētersīļi veido kuplu ceru. Ja vēlas iegūt lielas un nesazarotas saknes, sakņu pētersīļus no stāda audzēt nav ieteicams.


Kā pareizi kopt un audzēt?Pēc sadīgšanas augus retina vairākas reizes, līdz paliek 20 augu uz metru, ja audzē saknes, un 30, ja lapu ražai. Tālāk audzēšanas laikā sējumiem vairākas reizes dod papildmēslojumu.
Sakņu ieguvei domātajiem pētersīļiem lapas nerauj. Tiem pēc otrās retināšanas dod papildmēslojumu – kompleksos minerālmēslus vai tikai slāpekli. Sakņu pētersīļus nedrīkst pārmēslot ar slāpekli, jo tad saknes nav kvalitatīvas – tās ir irdenas, slikti glabājas.
Zaļumu ieguvei audzējamos pētersīļus papildus mēslo pēc katras lapu nogriešanas. Laista ar kalcija nitrātu, amonija nitrāta vai arī kompleksā mēslojuma šķīdumu (15-20g uz 10l).


Kā saglabāt ziemai?Pētersīļu saknes uzglabāšanai vāc septembra beigās vai oktobra sākumā. Tās ar dakšām izceļ no augsnes, apgriež sānsaknes un lapas tā, lai paliktu aptuveni 1cm gari kātiņi. Tādas saknes vēlāk var izmantot arī steidzināšanai, izstādot pa 1-3 puķu podos vai kastītēs. Pagrabā glabā kā burkānus – starp smilšu kārtām.


Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 jūnijs)


Kāpēc puķes un dārzeņus audzēt pašam?