Katalogs: DĀRZS: Sēklas: Sēklas Sekluva - dārzeņi:



Pastinaki Kamo Baltic 3g sēklas

Sēj ārā aprīlis - maijs 1cm dziļumā sagatavotā dobē. Attālums starp rindām 30cm.

Ražo: oktobris - novembris

Pastinaku saknes pēc izskata atgādina pētersīļus, tikai tās ir nedaudz lielākas un ar nedaudz atšķirīgu garšu. No citiem sakņaugiem pastinaki atšķiras ar savu augsto cietes saturu saknēs, augstāku nekā kartupeļos. Lieto kā piedevu zupām un citiem ēdieniem, gatavo arī sakņu sautējumus, sacepumus, džemus un dažus saldumus. Salcietīgi.
Audzē tāpat kā burkānus. Novāc vēlu rudenī vai atstāj pārziemot uz lauka un vāc agri pavasarī. Pēc sala saknes kļūst garšīgākas un saldākas.

Iepakojumā 3g sēklas

Pastinaku (Pastinaca sativa L.) mēdz saukt arī par saldo pētersīli, jo tā sakne izskatās pēc pētersīļa. Tomēr tas nav pētersīlis. Pastinaks līdzinās arī lopbarības burkānam, bet tā garša ir daudz maigāka. Izveidotas daudzas vērtīgas un garšīgas pastinaku šķirnes, tāpēc šo sakni var ēst arī svaigu.


KAS IR ŠIS AUGS?


Pastinaks ir divgadīgs seleriju dzimtas augs. Pirmajā gadā aug rozete un īpatnējas, bet patīkamas garšas sulīga sakne. Lapas ir plūksnaini dalītas, lielas, zaļas, virspusē spīdīgas, apakšpusē klātas ar matiņiem. Karstās dienās no lapām izdalās ēteriskās eļļas.


Sakne koniska vai ieapaļa, miza pelēkbalta. Mīkstums pelēcīgs vai dzeltenīgi balts, ar izteiktu serdi.


Pastinaka ziedi ir dzelteni, sēklas – plati plakanas. Dīgtspēja saglabājas vienu vai divus gadus – tā ātri zūd, pat uzglabājot sēklas labos apstākļos.


KURA PASTINAKA DAĻA IR ĒDAMA?


Pastinaki ir izcili garšaugi. Svaigas saknes lieto kā piedevu salātiem, dārzeņu sautējumiem un zupām. Kulinārijā noder arī jaunās lapiņas – tās uzlabo garšu gurķu un tomātu salātiem. Pastinaka sakne lietojama pie gaļas zupām un kartupeļiem. Šis dārzenis ieteicams diētiskā uzturā, to lieto arī kā piedevu gurķu un tomātu konservēšanā. No pastinaka saknēm gatavo pulveri, kuru pievieno daudziem garšvielu maisījumiem. Izmanto kopā ar burkānu, seleriju, pētersīļu saknēm n kaltētām sēnēm sakņu maisījumu gatavošanai. Ārstniecībā pastinaku lieto, ja ir elpošanas ceļu iekaisumi, pret klepu, drudzi. Tas stimulē arī dzimumtieksmi.


KAS VĒRTĪGS IR SAKNĒ?


Tāpat kā pētersīļi un selerijas, arī pastinaki stiprina organisma izturību pret slimībām un kavē novecošanās procesus. Selerijas (lapu, kātu un sakņu) un pētersīļi ir labi pazīstami un tiek plaši lietoti, bet pastinaki mums ir svešāki.


Ir tādas šķirnes, kuras der tikai konservēšanai un kā pārtikas piedevas, un tādas, kuru saknes var lietot arī svaigā veidā.


pastinaka saknē ir 16-18% sausnas, 1-14% olbaltumvielu, 10-13% ogļhidrātu, 464mg kālija, 66mg kalcija, 34mg magnija, 141mg fosfora un 4mg nātrija, kā arī 0.3mg% karotīna, 15-18mg% C vitamīna, 0.16mg% B vitamīna.


KĀ AUDZĒT?


Vislabākā pastinaku raža izaug trūdvielām bagātā, labi aerētā, mēreni mitrā augsnē. Tie labi aug vidēji smagā māla un iekultivētā neitralizētas kūdras augsnē. Sliktāk padodas vieglā smilts augsnē – tādā pirms audzēšanas un kvadrātmetru iestrādā 15-20kg satrūdējušu kūtsmēslu. Nav piemērota pārāk mitra augsne, kur gruntsūdens atrodas tuvu augsnes virskārtai. Optimālā augsnes reakcija pH 6-6.5 (vāji skāba). Pavasarī pirms sējas augsnē iestrādā 60-70 g/m2 kompleksā minerālmēslojuma dārzeņiem ar mikroelementiem. Nedēļu pēc minerālmēslojuma dārzeņiem ar mikroelementiem. Nedēļu pēc minerālmēslojuma iestrādes sēj pastinakus. Pastinakus pavairo ar sēklām. Sējai ieteicams izmantot svaigas, gadu vecas sēklas. Atkarībā no laika apstākļiem sēj aprīļa vidū vai beigās rindās ik pēc 25-30cm. Ja pavasaris ir ļoti vēls, var sēt arī maija sākumā. Sēklas iestrādā 1.5cm dziļi. Pēc sadīgšanas retina, augu no auga atstājot 8cm tālu. Kopjot irdina rindstarpas, ravē, sausās vasarās laista.


pastinaki labi jutīsies vietā, kur iepriekš auguši gurķi, kāposti, kartupeļi, zirņi vai pupas.


KAD VĀKT RAŽU?


Pastinakus vāc vēlu rudenī, neilgi pirms ziemas sala. Vidējā sakņu raža ir 2-3kg/m3. Sugas var atstāt arī dārzā – saknes labi pārziemo. Tās vāc un lieto uzturā nākama gada maijā, līdz ziedstublāja veidošanās sākumam. Novāktās saknes rudenī atlapo, nogriežot lapas līdz pieres daļai un uzmanoties, lai to neievainotu. Glabā pagrabā vai stirpās. Pagrabā optimālā glabāšanas temperatūra ir 0-1 grāds pēc celsija, vēlamais mitrums 80-90%.


KĀDI KAITĒKĻI VAI SLIMĪBAS BOJĀ?


Ja sēklas vāktas no veseliem augiem un nav ķīmiski apstrādātas, tad, iesējot tās auglīgā, dzīvā augsnē, būtiskas problēmas ar slimībām un kaitēkļiem nav novērotas.


Pastinakus var apdraudēt sēņu slimības, kuru ierosinātāji labi saglabājas un pārtiek no atmirušajiem augiem substrātā. Parasti slimības skar novājinātus augus, iekļūstot tajos caur mehānisku bojājumu vietām. Izplatītākais ir dažādas puves – pelēkā puve, baltā puve, rizoktionoze. Mēdz būt arī īstā miltrasa, dažādas lapu plankumainības un tumšā korķveida puve jeb fomoze. Ja ir slikti augšanas apstākļi, var parādīties neīstā miltrasa un dažreiz arī rūsa.


KĀDAS IR GALVENĀS KĻŪDAS, AUDZĒJOT PASTINAKUS?


Kaut arī pastinakus ir diezgan aukstumizturīgi un no salnām necieš, tomēr dažreiz ziema temperatūra var izraisīt ziedēšanu jau pirmajā gadā. Tāpēc, ja ir vēls pavasaris, drošāk pastinakus sēt aprīļa beigās vai maija sākumā.


pastinakus slikti ietekmē ilgstošs sausums vai nevienmērīga laistīšana – straujas mitruma svārstības izraisa sakņu plaisāšanu.


Lai gan pastinakiem patīk mitra, trūdvielām bagāta augsne, to, tāpat kā burkāniem, nedrīkst mēslot ar svaigiem kūtsmēsliem.


Nedrīkst pārmēslot ar slāpekli, jo tas negatīvi ietekmē sakņu kvalitāti.


Uzmanies! Cilvēkiem, kuriem ir jutīga āda, nevajadzētu audzēt un kopt pastinakus. Saskaroties ar ādu, auga lapu izdalītās ēteriskās eļļas rada čūlas, kas pārvēršas grūti dzīstošās brūcēs. Lapu indīgums viskrasāk izpaužas ziedēšanas un sēklu gatavošanās laikā. Novācot sēkliniekus, obligāti jāvelk cimdi, piemērots apģērbs ar garām piedurknēm un galvassega.


Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (06/2006)

Kāpēc puķes un dārzeņus audzēt pašam?