Jautājumi un atbildes

Nav pagājuši pat desmit gadi, kopš Latvijā tika ievestas pirmās modernās zemo īrisu šķirnes un sākta to popularizēšana. Nu jau daudzos dārzos maijā fantastiski skaistie pundurīši veiksmīgi sacenšas ar narcisēm un tulpēm.

Zemie bārdainie īrisi pieder divām šķirņu grupām (pēc American Iris Society klasifikācijas):
• Miniature Dwarf Bearded (MDB) – augstums 10-20cm (amerikāņi gan augstumu uzrāda collās, MDB līdz 8”);
• Standart Dwarf Bearded (SDB) – augstums 20-40cm (8-16”).

Audzēšanas pamatprasības visiem bārdainajiem īrisiem ir līdzīgas, tomēr augstie īrisi prasa vairāk uzmanības, bet vidējie un it sevišķi zemie ir mūsu apstākļiem piemērotākie, labāk pārziemo, faktiski neslimo. Turklāt zemajiem īrisiem atšķirībā no augstajiem ziedi neizgāžas.

PUNDURĪŠU RADURAKSTI

Dažādos rakstos un katalogos zemie bārdainie īrisi tiek saukti gan par pundurīšiem, gan liliputiem. Daži tos jauc ar sīpolīrisiem, citi gatavi pieskaitīt šai grupai jebkuru nezināmas izcelsmes aizvēsturisku īrisu no vecmāmiņas dārza, ja vien tas ir pamaza auguma.

Zemie bārdainie īrisi ir ļoti jauni. Starptautiskajā reģistrā pirmo reizi tie parādījās 1959.gadā. Kaut arī vairākas zema un ļoti zema auguma īrisu sugas bija pazīstamas jau sen un dažas no tām tika ieviestas arī dārzos, selekcijas darbs īstus apgriezienus uzņēma tikai 20.gadsimta piecdesmito gadu sākumā. Lielākie nopelni mūsdienu zemo īrisu selekcijā pieder amerikāņu selekcionāriem Kukam un Duglasam, kuri guva lieliskus panākumus, zemo īrisu sugu krustojumos iekļaujot Iris pumila kā tēva augu. Turpmākajās desmitgadēs pieauga gan selekcijas entuziastu, gan zemo īrisu šķirņu skaits, un nu tās jau var skaitīt tūkstošos. Neilgā laikā zemie bārdainie īrisi savā daudzveidībā, krāsu gammā un ziedu formās panāca modernos augstos bārdainos īrisus, kuru izveide bija prasījusi 150-200 gadu. Kuka un Duglasa vārdā nosaukts augstākais apbalvojums SDB īrisiem Cook’Douglas Medal, kuru saņem tikai viena šķirne gadā.

Interesanti, ka amerikāņu selekcionāri modernos zemos bārdainos īrisus izveidoja, izmantojot tikai Eiropā augošas savvaļas sugas. Piemēram, I.pumila izplatības areāls stiepjas pa Eiropas mēreno joslu līdz Dienvidurāliem. Īpašs progress seno bārdaino īrisu selekcijā sasniegts pēdējā laikā, it sevišķi ziedu formu uzlabošanā, jaunu un neparastu krāsu salikumu veidošanā.

ZIEDU GRIEŠANAI. Augstāko šķirņu ziedi labi izmantojami krāšņu pušķu veidošanai. Vāzēs ziedi labi plaukst un, salīdzinot ar augstajiem īrisiem, ir daudz veiklāk transportējami.

ČAKLI, AGRI UN IZTURĪGI

Īrisi ir izcili audzelīgi, izturīgi un piemēroti Latvijas klimatam. Ja pēc nelabvēlīgas ziemas augsto bārdaino īrisu stādījumi izskatās ne visai labi, mazulīši – pat jaunākās, tikko no ārzemēm saņemtās šķirnes – vienmēr pārziemojuši nevainojami.

Ar savu pāris sprīžu garo augumu, skaisto lapojumu, spēju veidot vienlaidus krāsu laukumus vai spilgtas grupas šie izturīgie un sevišķu kopšanu neprasošie mazuļi būs lieliski gan rindās gar celiņiem, gan ziemciešu dobju apmalēs, gan priekšplānā uz zemo skujeņu fona un grupiņās zālienā. Tie ir kā radīti akmeņdārziem. Miniatūrās šķirnes var audzēt podiņos vai kastēs uz balkona, lodžijas. Tā kā īrisi ir visai sausumizturīgi, tie pacietīs, ja saimnieks zaļo draugu kādu reizi būs aizmirsis apliet.

Audzēšanas īpatnības.
Zemie bārdainie īrisi lieliski augs un ziedēs saulainā vietā irdenā un necaurlaidīgā augsnē ar neitrālu vai pat vāji sārmainu reakciju. Stādījumam neļauj pārāk sabiezināties. Straujās vairošanās dēļ pārāk tuvu stādīti zemie īrisiņi jau otrajā audzēšanas gadā var sākt nomākt cits citu.

Īrisi vairojas strauji. Dažām iepriekšējā rudenī stādītām šķirnēm pavasarī var būt jau desmit sāndzinumum. Tie visi nākamajā gadā veido ziednešus. Pēc dažiem gadiem apstādījumos viena stāda vietā būs plašs, ziediem klāts laukums. Kaut arī ziedu ziednesī ir mazāk nekā augstajiem bārdainajiem īrisiem (MDB 1-2 ziedi, SDB 2-5 ziedi), to kompensē ziedēšanas bagātība.

Zemie bārdainie īrisi ziedēšanas sezonu jau atklāj ap maija vidu vai agrāk un pagarina to par kādām trim nedēļām. Tā kā šajā laikā temperatūra ir zemāka, ziedi iztur ilgāk, pat dienas trīs (lielziedu īrisu ziedi jūnija karstumā tik ilgi neiztur). Laiku starp zemo un augsto īrisu ziedēšanu aizpildot ar divējiem - Intermedia Bearded (IB), kuri zied maija beigās tūlīt pēc zemajiem, var nodrošināt īrisu ziedēšanu ilgāk nekā mēnesi.

DAŽĀDAS KRĀSAS UN FORMAS

Zemajiem bārdainajiem īrisiem sastopamas tādas krāsu kombinācijas, kādas augstajiem ir ļoti retas vai pat vispār nav. Sevišķi interesantas ir bārdiņu krāsas kombinācijas ar ziedu pamatkrāsu, piemēram, dzeltens zieds ar tumši zilu bārdiņu vai melns ar koši sarkanu. Nav retums arī supertumšu krāsu zieds ar baltu vai gaišu bārdiņu. Pēc šķirnes ‘Chanted’ arvien plašāk parādās sārtie un rozā ziedi ar zilu vai ceriņkrāsas bārdiņu.

DAŽĀDĪBA. Īrisu kolekcionāru dārzos aug simtiem zemo bārdaini īrisu šķirņu, to skaitā ap pussimts Latvijas selekcionāru jaunradīto.

Tikai zemajiem īrisiņiem raksturīgi tumšāku krāsu plankumi uz apakšējām ziedlapām, parasti ar citas krāsas apmalīti – ģenētisks mantojums no I.pumila. Augsto īrisu ziedos šīs īpašības nav. Faktiski ir pārstāvēti visi tie paši krāsojumu tipi, kas lielajos īrisos: divkrāsu un divtoņu, vienkrāsaini – no balta līdz melnam. Pēdējos gados ļoti progresējis plicata tips (gaišas pamatkrāsas ziedlapu apņem šaurāka vai platāka tumšāka apmale) visos krāsu toņos; ziedos parādās jau izteikti zaļie toņi.

Tās pašas platās, noapaļotās un kruzuļotās apziedņu lapas, apakšējo horizontālais novietojums (formas uzlabošanai selekcijā plaši izmantota izcilā šķirne ‘Chubby Cheeks’); diemžēl ziedu smarža gan nav tik izteikta.

Zemie īrisiņi ļoti labi ierieš sēklas, kuras, iesētas tūlīt pēc novākšanas, nākamajā pavasarī sadīgst gandrīz simtprocentīgi. Īrisiņi enerģiski aug un var uzziedēt jau otrajā gadā pēc sadīgšanas.

ZEMIE BĀRDAINIE ĪRISI:
• Lieliski piemēroti mūsu klimatam;
• Labi aug un vairojas;
• Zied agri, ir paši pirmie īrisi dārzā (parasti uzzied maija vidū, agros pavasaros var uzziedēt jau aprīļa beigās);
• Iz izcili dekoratīvi, ziedos unikālas krāsu kombinācijas, kādu nav augstajiem īrisiem;
• Ļoti bagātīgi zied – vienā divgadīgā cerā līdz 30 atvērtu ziedu vienlaikus;
• Ilgstošs ziedēšanas periods – apmēram mēnesi;
• Plašs izmantojums.

LABAS ŠĶIRNES

Šķirņu izvēle, protams, ir gaumes lieta, taču, pirms īrisus iegādāties, der apdomāt, kādai vajadzībai augs paredzēts. Īrisus ieteicams saskaņot arī ar citiem augiem un ziediem apstādījumos.

10 VĒRTĪGI PADOMI

1.Īrisus stāda saulainā vietā irdenā, ūdenscaurlaidīgā augsnē.
2.Bārdainajiem īrisiem netīk mitrums. Lieks mitrums, pat īslaicīga applūšana sniega kušanas laikā tiem var būt nāvējoša, tāpēc labāk stādīt paaugstinātā vai slīpā vietā. Laista mēreni. Palaistīt der jaunos stādus to apsakņošanas periodā.
3.Piemērota augsne ar neitrālu vai pat viegli sārmainu reakciju. Īrisi patērē augsnē esošo kalciju, tāpēc augsni pirms stādīšanas ieteicams kaļķot un lietot mēslojumu, kas to nepaskābina. Pelni nelielās devās īrisiem patīk.
4.Nedrīkst mēslot pārmērīgi. Pēc ziedēšanas nekādā gadījumā nedod mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu, jo tad var rasties problēma ar īrisu pārziemošanu, būs liels zaļās masas pieaugums un vāja ziedēšana nākamajā gadā.
5.Pārstāda, kad cers sakuplojis, sāk veidot tukšu vidu, pavājinās ziedēšana. Parasti īrisi var augt vienā vietā 3-4 gadus, bet tas atkarīgs no to vairošanās.
6. Labākais pārstādīšanas laiks ir jūlijā, jo tad īrisu stādi ir labi nobrieduši un līdz salam pagūst kārtīgi iesakņoties. Īrisus var pārstādīt pat to ziedēšanas laikā, jo tad jaunās saknītes, kuras tikai sāk veidoties, tiek mazāk traumētas.
7.Stāda sekli, lai sakneņa virspuse būtu redzama. Pārmērīgi karstās un sausās vasarās to var nedaudz apraust ar augsni, kamēr augi apsakņojas.
8.Lai īrisi labi pārziemotu, ziemā tos ieteicams piesegt, sevišķi jaunos stādījumus un jaunās, vietējiem apstākļiem ne visi piemērotās šķirnes. Nedrīkst apbērt ar kūdru. Nelieto materiālus, kas uzsūc un ilgi saglabā mitrumu vai ļoti sablīvējas. Rudenī sakneņus var apraust ar augsni, apbērt ar smiltīm, piesegt ar egļu zariem. Īrisiem mazāk kaitē sals, vairāk atkušņu un kailsalu maiņa, it sevišķi pavasarī.
9.Vasarā apskata īrisu stādījumus, arī pēc ziedēšanas, lai laikus pamanītu bakteriālo puvi, kas izraisa īrisu sakneņu pārvēršanos smirdīgā masā. Sevišķi postoša tā var būt siltās un mitrās vasarās sabiezinātos stādījumos. Bojātās vietas tūliņ izgriež līdz veseliem audiem.
10.Lai stādījumi vasaras otrajā pusē nezaudētu dekoratīvitāti, vēlams tos nomiglot pret lapu plankumainību ar kādu fungicīdu.

Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārzā (5/2007)