Jautājumi un atbildes

Daudzu sugu sīpolu ziedi patīkami smaržo un ir izcili medus augi. No sīpoliem vāktam medum ir ļoti tumša krāsa. Sīpolu ziedi pievilina ne tikai bites – tos labprāt apciemo arī taureņi.

Sīpoli lielākoties ir daudzgadīgi augi un veido sīpolu, kas var būt vairāk vai mazāk attīstīts. Lapas var būt gludas, matainas, ar apsarmi vai skropstiņām gar malām. Forma lineāra, lancetiska vai stobrveida, ar tukšumu vidū (loki). Ziedneši stāvi, bez lapām, to galos veidojas čemurveida, puslodes veida vai lodveisa daudzziedu ziedkopa. Sīpolu ziedi ir dažnedažādās krāsās un toņos – no tīri baltas līdz tumši bordo un gandrīz melni. Ziedus apputeksnē bites, tauriņi un citi kukaiņi.

Pēc ziedēšanas sīpoli veido pogaļas, kurās var būt no vienas līdz ļoti daudzām sēklām. Dažādām sugām tās var būt atšķirīgas. Sēklas ir melnas, šķautnainas, saplacinātas vai apaļas, klātas ar cietu apvalku. Dažām sugām ziednešu galos veidojas vairsīpoliņi. Daudzas sīpolu sugas un šķirnes lieto pārtikā – gan sīpolus, gan lokus -, bet daudzām ir tikai dekoratīva nozīme.

Piemērota vieta. Lielākā daļa sīpolu sugu labi aug ūdenscaurlaidīgā augsnē sausā, saulainā vietā. Sugas, kuras savvaļā aug kalnos, vēlas, lai stādot zem sīpoliem ieliktu drenāžas slānīti. Tās lielākoties ir Vidusāzijas kalnos augošās sugas, kurām pēc veģetācijas perioda beigām, kad nodzeltē lapas, sākas miera periods.
Tad sīpolus var izrakt un līdz stādīšanai rudenī glabāt sausā, siltā vietā. Ja šīs sugas neizrok, tad stādījuma vietu noklāj, piemēra, ar plēvi, tā pasargājot no pārāk liela mitruma vasaras otrajā pusē.
Sugas A.ursinus, A.victorialis, A.microdyction, A.paradoxum, A.molly un A.schoenoprasum labi aug noēnotās vietās, bet tām vajadzīga trūdvielām bagātāka un mitrāka augsne nekā kalnietēm

Sīpolu dzimtas nosaukums Alliaceae radies no senķeltu vārda all – dedzinošs. Raksturīga dzimtas pazīme – sīpoliem un lapām ir asa sīpolu vai ķiploku garša un smarža.

Laiks pārstādīšanai. Sīpoli nav jārok un jāpārstāda katru gadu. Lielāko daļu sīpolu sugu pārstāda ik pēc diviem trim gadiem, kad nodzeltējušas lapas - augustā, septembrī. Dažas sugas var augt bez pārstādīšanas desmit un vairāk gadu.

Vāc sēklas. Sēklas vāc laikus, lai tās neizsētos no pogaļām. Sīpola (Allium paradoxum) sēklām veidojas piedēklis, ko iecienījušas skudras. Tās iznēsā sīpolu sēklas lielos attālumos. Ar sēklām pavairo, ja grib iegūt vairāk sīpolu, vai sugas, kas veģetatīvi (ar sīpoliem) nevairojas vai vairojas slikti, piemēram, A.karataviense.

Daudzu sugu sīpoli ir piemēroti griezto ziedu iegūšanai, jo tie ilgi saglabājas vāzē. Tos izmanto floristikas kompozīcijās kā dzīvus augus vai izžāvētas sēklu pogaļas.

Pavairo sējot. Sēklas sēj konteineros vai podos tūlīt pēc to nogatavošanās rudenī, vai arī mēnesi stratificētas pavasarī. Dažām sugām stratifikācijas laiks var būt garāks, pat 3-12 mēneši. Sēklas dīgst tumsā, tāpēc tās pārklāj ar substrāta kārtiņu. Konteinerus vai podus līdz malām iegremdē augsnē un pirms ziemas sasedz ar skujām. Sēklaudži uzzied 3.-5.gadā pēc sēšanas – atkarībā no sugas.

Pavairo veģetatīvi. Veģetatīvi sīpolus pavairo, dalot ligzdas un ar vairsīpoliņiem, kas veidojas blakus mātes sīpolam. Dažām sugām vairsīpoliņi veidojas uz ziedkāta, piemēram, A.paradoxum, A.sativum. Ļoti interesants un savdabīgs ir burvju sīpols (Allium magicum), kuram vairsīpoliņi veidojas lapu galos.

Slimības un kaitēkļi. Dekoratīvos sīpolus slimības parasti neskar, vismaz Latvijā tādas nav novērotas. Dažkārt platlapaino sīpolu sugas lapas izgrauž gliemeži. Ar gliemežiem cīnās, tos nolasot; šis darbiņš viegli paveicams mitrā laikā pēc lietus. Ir novērots, ka flokši un delfīnijas mazāk cieš no miltrasas, ja tām līdzās aug sīpoli.

Sīpolu dzimtā (Alliaceae) ir apmēram 30 ģintis, bet sīpolu ģintī līdz 700 sugu, kas aug Āzijas, Eiropas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas dienvidu mērenajos apgabalos, izņemot Austrāliju, izplatībā galējo ziemeļu robežu sasniedzot Arktikā (Allium schoenoprasum), galējo dienvidu robežu – Patagonijā (Allium patagonicum).

Kompozīcija dārzā. Augumā augstāko sugu un šķirņu sīpolus var stādīt kā soliterus zālienos, lielākas vai mazākas sugas – grupās. Tie labi izceļas uz skujkoku fona. Pēc noziedēšanas sīpolu lapas no galiem iekalst, bojājot stādījumu izskatu, tāpēc ieteicams tos stādīt aizmugurē, priekšā stādot ziemcietes, kas šo trūkumu piesedz. Sīpoli labi izskatās, stādīti arī starp ziemciešu ceriem. Kalnos augošās zemās sugas ir ideāli augi akmeņdārziem.

DEKORATĪVO SĪPOLU SUGAS UN ŠĶIRNES

Nosmailotais sīpols(A.acuminatum) Augstums 12-30cm. Ziedi spilgti rozā, pat 12-30 čemuros. Lapas lineāras. Zied no pavasara līdz vasaras vidum. Aug sausās, saulainās vietās ūdenscaurlaidīgā augsnē. Savvaļā aug kalnainās nogāzēs (līdz 2400m virs jūras līmeņa) Ziemeļamerikā. Skaista suga akmeņdārziem.

Debeszilais sīpols(A.caeruleum syn.A.azureum) Augstums līdz 60cm. Ziedi koši debeszili, izkārtoti ciešā lodveida ziedkopā. Vēlu ziedoša suga – jūnijā, jūlijā, zied līdz 30 dienām. Lapas trīsšķautņainas. Aug saulainā, sausā vietā. Savvaļā – Vidusāzijā, ziemeļrietumu Ķīnā. Sīpoli izmantojami pārtikā.

Kristofa sīpols(A.christophii syn.A.albopilosum) Augstums 15-60cm. Ziedi purpura krāsā vai rozīgi violeti, zvanveida, sakārtoti retā lodveida ziedkopā, 20cm diametrā. Lapas lineāras, paceltas, zilganzaļas. Aug saulainā vietā ūdenscaurlaidīgā augsnē. Ziemā mulčē ar kūdru un piesedz. Savvaļā aug Turkmenistānā un Turcijā.

Dzeltenais sīpols(A.flavum) Augstums 10-35cm. Dzelteni ziedi skrajās, nokarenās puslodes veida ziedkopās. Aug kaļķainā augsnē. Savvaļā - Rietumeiropas kalnainajos apgabalos.

Gigantiskais sīpols(A.giganteum) Augstums 80-150cm. Ziedi zvaigžņveida, gaiši violeti, sakārtoti lodveida ziedkopā. Lapas lineāras, 5-10cm platas, zilganzaļas. Zied no vasaras sākuma līdz vidum, apmēram 25 dienas. Savvaļā aug Vidusāzijā, Irānā. Lapas izmanto pārtikā.

Karatau sīpols(A.karataviense) Augstums 10-30cm. Lapas platas, līdz22cm, un 37cm garas, ādainas, zilganzaļas, nosedz augsni. Lapu vidū uz resna ziedkāta lodveida ziedkopa 12-14cm diametrā. Ziedi zvaigžņveida, gaiši violeti. Ziedi zvaigžņveida, gaiši violeti. Sīpolu diametrs 12-14cm. Zied pavasara beigās apmēram 25 dienas. Nosaukumu ieguvis no Karatau kalnu grēdas. Savvaļā aug Tjanšana kalnos, kaļķakmens šķembu nobirumos. Sugai ir varietāte A.karataviense f.alba ar baltiem ziediem. Šķirnes – ‘Ivory Queen’ ar baltiem ziediem, ‘Red Globe’ ar violeti sārtiem ziediem. Suga piemērota akmeņdārziem.

Molī sīpols (zelta ķiploks)(A.moly) Augstums 15-35cm. Ziedi zvaigžņveida, dzelteni, sakārtoti puslodes veida ziedkopā. Zied vasaras sākumā apmēram 20 dienas. Lapas lancetiskas, zilganas, atliektas. Labi aug gan saulē, gan pusēnā, vajadzīga kaļķaina augsne. Savvaļā aug Spānijā, Pirenejos. Šķirne ‘Jeannine’ veido 1-2 ziedkātus no sīpola; atšķiras ziedlapu forma un krāsas tonis. Zied krietni agrāk nekā pamatsuga.

Neapoles sīpols(A.neopolitanum) Augstums 25-35cm. Ziedi plati zvanveida, balti, sakārtoti plaši izplesta lietussarga formas ziedkopā.. Zied pavasarī. Savvaļā sastopams piejūras smiltīs Vidusjūras apgabalā uz Ziemeļāfrikā. Vāja ziemcietība, jāpiesedz. Labi uzziedināmi ziemā.

Holandes sīpola(Allium holandicum )šķirnes
• Alba – ziedi gandrīz balti ar ļoti gaišu purpura tonējumu. Vidēja lieluma ziedkopas metru garā kātā.
• Purple Sensation – ziedi ļoti lieli, koši purpurvioleti, sakārtoti skrajās lodveida ziedkopās līdz metru garos kātos.
• Purple Surprise – zied vēlāk ar košiem ziediem lielās ziedkopās un garākā kātā. Pārāka par ‘Purple Sensation’, bet lēnāk vairojas.

No sīpola (Allium jesdianum) J.Rukšāna izveidotās šķirnes
• Akbulak – vidēji agrīna un vidēji agra šķirne ar skrajām ziedkopām. Ziedi metāliski violeti, metru gari kāti.
• Michael Hoog – visagrākā šīs sugas šķirne ar ļoti lielām sarkanvioleti ziedu kopām 1,2m garos kātos.
• Purple King – vēlīnākā šīs sugas šķirne ar blīvām, tumšām ziedkopām 70cm garos kātos.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 jūnijs)