Jautājumi un atbildes

Sīpoli fritilārijām ir apaļi vai plakani saspiesti, ar vai bez segzvīņām, 1-10cm diametrā. Augi veido lapainu stublāju, kas pēc augšanas apstākļiem ir 10-100cm garš, dažām sugām var izaugt pat 150-170cm augsts. Stublāja galā veidojas zvanam vai kausam līdzīgi ziedi. Tie uz stublāja var būt izvietoti pa vienam vai čemuros. Ziedu krāsa sugām ir ļoti dažāda, pat vienai sugai tā var variēt no ļoti gaišas līdz ļoti tumšai. Ziedi fritilārijām var būt balti, dzelteni, oranži, tumši sarkani, pat melni, dažām sugām – ar šaha rūtiņu zīmējumu vai plankumiem.

PĒC AUGŠANAS PRASĪBĀM FRITILĀRIJAS IEDALA ČETRĀS GRUPĀS.
1. Visumā izturīgas sugas, piemērotas saulainām dobēm un akmeņdārziem. Aug auglīgā, ar satrūdējušiem kūtsmēsliem mēslotā, labi drenētā augsnē, saulē.
2. Spēcīgi augošas sugas, necieš pārlieku mitrumu, sevišķi miera periodā. Piemērotas paaugstinātām dobēm un akmeņdārziem. Aug velēnu trūdzemes un rupjas smilts augsnē, kas ir stipri drenēta un ūdens caurlaidīga, saulē.
3. Mitru pļavu un mežainu apgabalu sugas. Aug trūdvielām bagātā, idenā, mitrā augsnē, kurā ir lapu trūdzeme. Aug saulē vai vieglā ēnā, dažas sugas – arī pilnīgā ēnā.
4. Aug ļoti sausās vietās, nemīl lieku mitrumu. Vajag barības vielām ne pārāk bagātu, stipri drenētu, ar akmeņiem un oļiem samaisītu augsni. Sīpolus miera periodā glabā pilnīgi sausus. Vislabāk aug zem stikla neapkurināmās augu mājās.

DĀRZOS AUDZĒJAMĀS SUGAS

Adatlapu fritilārija (Fritillaria acmopetala), 1.grupa. Savvaļā aug Vidusjūras apgabalā, Turcijā. Sīpols 2.5cm diametrā. Veido 20-50cm garu stublāju, kura galā ziedi ir pa vienam. Ziedu krāsa – no dzeltenīgas līdz spigti zaļai, ar kastaņbrūniem ziedlapu galiņiem. Izturīga un skaista. Labi vairojas ar vairsīpoliņiem, kurus veido bagātīgi.

Adatlapu fritilārija

Fritillaria affinis, 2. un 3.grupa. Savvaļā aug Ziemeļamerikā. Veido līdz 60cm garus stublājus, kuru galos ir pa trim četriem nokareniem, zaļganbaltiem zvanveida ziediem ar purpursarkanu tīklojumu un svītrām. Zied agri pavasarī.

Fritillaria affinis

Armēnijas fritilārija (Fritillaria armena), 4.grupa. Savvaļā aug Kaukāzā un Turcijā. Izaug 8-15cm gara, uz stublāja var veidot 1-3 šauri zvanveidīgus, koši tumšpurpurbrūnus ziedus.

Armēnijas fritilārija

Zeltainā fritilārija (Fritillaria aurea), 4.grupa. Savvaļā aug Kalifornijā. Izaug 15-30cm gara. Stublāja galā veido 6-12 brūnus, nokarenus zvanveida ziedus ar tumšu purpura tīklojumu un zaļiem plankumiem. Šķirnei ‘Martha Roderick’ ir tumšas purpurkrāsas ziedi ar baltiem ziedlapu galiem.

Zeltainā fritilārija

Buhāras fritilārija (Fritillaria bucharica), 4.grupa. Savvaļā aug Vidusāzijas kalnos un Afganistānā. Izaug līdz 30cm gara. Uz stublāja veido 8-10 baltus, plati atvērtus ziedus. Nesen Tadžikistānā atrasta šīs fritilārijas forma ar līdz 50cm garu, stingru stublāju, uz kura uzzied līdz 50 ziedu ziedkopa. Tā nosaukta ‘Nurek Giant’, jo atrasta Nurekas pilsētas tuvumā. Augi vasarā necitēs mitrumu augsnē, tāpēc sīpoli obligāti jāizrok, tiklīdz sāk dzeltēt lapas. Labi vairojas no sēklām, tikai sējeņi 2-3 gadus jāpaaudzē podos, vasarā turot sausumā.

Buhāras fritilārija

Kamčatkas fritilārija (Fritillaria camschatcensis). Savvaļā aug Tālajos Austrumos, Ziemeļjapānā un Ziemeļamerikā. Sīpols līdz 2,5cm diametrā, no daudzām sīkām zvīņām, tāpēc augu sistematizētāji to agrāk pieskaitīja liliju ģintij. Lapas zilganzaļas. Augam līdz 45cm garš stublājs, kura galā ir 2-3 tumši purpurbrūni līdz melni zvanveida ziedi. Ir arī formas ar zaļganiem un dzelteniem ziediem. Tās labi aug pusēnā vai pat ēnā trūdvielām bagātā, kūdrainā, vienmēr mitrā augsnē. Sīpoli augsnē var atrasties sekli, ziemas salā necieš. Vairojas ar stoloniem. Pārstāda iespējami retāk.

Kamčatkas fritilārija

Fritillaria crassifolia ssp. kurdica), 2. un 4.grupa. Savvaļā aug Turcijā, Irānā, un Vidusāzijā. Izaug līdz 20cm augsta, stublāja galā veido 7-9cm zaļganbaltus ziedus ar vieglu, brūnu rūtojumu. Labi aug arī dažus gadus nepārstādīta. Vairsīpolus veido tikai lielie sīpoli. Labi vairojas ar sēklām.

Fritillaria crassifolia ssp. kurdica

Fritillaria davisii, 4.grupa. Savvaļā aug Grieķijā. Augi veido līdz 15cm garus stublājus, kuru galos ir 1-3 purpurbŗuni ziedi ar zaļganu rūtojumu. Veģetācijas sākas agri pavasarī, tāpēc jāsargā no salnām. Labi vairojas ar vairsīpoliņiem.

Fritillaria davisii

Eduarda fritilārija (Fritillaria eduardii). 1.grupa. Savvaļā aug Tadžikistānā. Stublājs stingrs un resns, līdz 1,2m garš. Stublāja galā veido oranžsarkanus zvanveida ziedus. Līdzīga F.imerialis, tikai augam nepiemīt nepatīkamā smaka. Zied maija vidū. Augi veido ļoti lielus sīpolus, līdz pat 12cm diametrā.

Eduarda fritilārija

Fritilārijas ir daudzgadīgas liliju dzimtas sīpolpuķes. Ģintī ir aptuveni 100 sugu, kuras aug pļavās, stepēs, akmeņainās kalnu nogāzēs, krūmājos un mežos. Fritilārijas aug Eiropā, Āzijā un Amerikā. To izplatības areāls ir no tundras līdz pat subtropiem.

Grieķijas fritilārija (Fritillaria graeca), 2.un 4.grupa. Savvaļā aug Grieķijā, Albānijā. Augi 5-20cm gari. Stublāja galā veido 2-4 lielus zvanveida ziedus – zaļus ar brūnu rūtojumu. Zaļā krāsa ziedlapas vidū veido garenisku vidusjoslu. Ar vairsīpoliņiem nevairojas.

Grieķijas fritilārija

Fritillaria hermonis ssp. amana, 2.un 4.grupa. Savvaļā aug Turcijā un Libānā. Augums 15-30cm, stublāja galā parasti veido vienu garu, nokarenu, bāli sarkanīgi brūnu ziedu ar zaļiem plankumiem un zaļu vidusjoslu. Ziedu krāsa var arī variēt. Sīpolus pārstāda ne retāk kā reizi divos gados. Labi veido vairsīpoliņus.

Fritillaria hermonis ssp. amana

Ķeizariskā fritilārija (Fritillaria imperialis), 1.grupa. Savvaļā aug mitrās kalnu nogāzēs no Turcijas līdz Kašmirai. Augumā sasniedz 150-210cm. Stublāja galā veido lapu pušķi, zem kura veidojas 3-8 lieli zvanveida ziedi dzeltenā, oranžsarkanā vai sarkanbrūnā krāsā. Veģetāciju pavasarī sāk agri, salnās stublāji noslīgst pie zemes, bet temperatūrai paaugstinoties, atkal paceļas. Sīpoli 6cm diametrā, tos pēc norakšanas vasarā glabā sausus 30-35 grādu pēc Celsija temperatūrā. Glabātavā sīpoliem jau augustā var parādīties saknes. Ja tā noticis, tad uzmanīgi, saknes nenolaužot, stāda 3 sīpola diametru dziļumā. Sekli iestādīti sīpoli var neveidot ziedus. Sīpoliem ir nepatīkama smaka, tāda ir arī jaunajiem augiem pavasarī, bet ap ziedēšanas laiku tā pazūd. Dārzos audzē daudzas šķirnes ar atšķirīgu ziedu krāsu. Izsili skaista ir šķirne ‘Aureomarginata’ ar dzelteni apmaļotām lapām.

Ķeizariskā/karaliskā fritilārija

Platlapu fritilārija (Fritillaria latifolia), 2. grupa. Savvaļā sastopama Kaukāzā. Augiem 10-20cm garš stublājs, kura galā ir zvanveida zieds spožā purpurbrūnā krāsā – lapu ieskauts, vērsts uz augšu. Vēlāk, stublājam pastiepjoties, tas noliecas, ieņemot fritilārijām ierasto nokareno formu. Sīpoli bez izrakšanas var augt vairākus gadus. Noraktos sīpolus, ilgi neglabājot, stāda, jo tie ātri sažūst. Ļoti sīkos vairsīpoliņus audzē piecus gadus, līdz tie uzzied. Sēklas dīgst ļoti slikti.

Platlapu fritilārija

Rūtainā fritilārija (Fritillaria meleagris), 1.un 3.grupa. Savvaļā aug no Ziemeļanglijas līdz Balkāniem. Stublājs 30cm garš, galā veido pa vienam sarkanbrūni rūtotam ziedam. Ir arī baltziedu forma. Sīpols 1-2cm diametrā, veģetatīvi vairojas lēni. Labi vairojas ar sēklām. Par šo fritilāriju speciālisti parasti saka – jo retāk pārstādīsi, jo labāk. Izraktos sīpolus, ilgi neglabājot, stāda, jo tie ātri sažūst. Pusēnā augošie augi ir košās krāsās. Izveidotas daudzas skaistas šķirnes – ‘Aphrodite’, ‘Jupiter’, ‘Mars’. Zied maija pirmajā pusē.

Rūtainā fritilārija

Mihailovska fritilārija (Fritillaria michailowskii), 2.un 4.grupa. Savvaļā sastopama Turcijā. Augums 10-20cm, stublāja galos veido 1-4 ziedus purpurbrūnā krāsā ar dzelteniem ziedlapu galiem. Labi vairojas ar sēklām. Sējeņus var audzēt neizraktus līdz ziedēšanai. Lielie sīpoli ir mazāk izturīgi pret mitrumu, tāpēc pēc lapu nodzeltēšanas jāizrok un līdz stādīšanai jāglabā sausumā.

Mihailovska fritilārija

Bālziedu fritilārija (Fritillaria pallidiflora), 1.un 3.grupa. Savvaļā aug Vidusāzijā un Ķīnā. Augi līdz 40cm gari, stublāja galā ķekarā līdz 6 gaiši dzelteniem ziediem, iekšpusē ar sarkanbrūnu rūtojumu. Auga lapas zilganzaļas. Sīpols līdz 3,5cm diametrā, slikti pacieš izrakšanu, nepārstādīts var augt vairākus gadus, tomēr pēc dažiem gadiem jāpārstāda. Sīpolus pēc izrakšanas ilgi neglabā - tie ātri veido saknes. Augi zied maija beigās, jūnija sākumā. Čehijā izveidota jauna šķirne ‘Flore Plena’ ar pildītiem ziediem.

Bālziedu fritilārija

Persijas fritilārija (Fritillaria persica), 1.grupa. Savvaļā sastopama Irānā, Turcijā. Augi līdz 1m gari, stublāja galā līdz 30 koniskā vārpā salikti sarkanīgi brūni ziedi ar zaļiem plankumiem. Pēc stublāju nodzeltēšanas katru gadu izrok un glabā 30-35 grādu temperatūrā (pēc Celsija) – tikai šādi glabāti sīpoli veido ziedus. Veģetatīvi vairojas labi. Dārzos audzē liela auguma šķirnes ‘Adiyaman’, ‘Sonkoy’ un reti sastopamo šķirni ‘Ivory Bell’ ar ziloņkaula krāsas ziediem. Nesen selekcionāri izveidojuši šķirni ar divkrāsainām ziedlapiņām – ārējās ziedlapas sarkanbrūnas, iekšējās krēmkrāsas.

Persijas fritilārija

Pontijas fritilārija (Fritillaria pontica), 1.un 2.grupa. Savvaļā aug Grieķijā un Turcijā. Izaug līdz 20cm gara, stublāja galā 1-2 lieli ziedi, zaļi ar dzeltenīgiem ziedlapu gabaliņiem, pārklāti ar gaiši brūnu lāsojumu. Lapas zilganzaļas. Dabā ziedu krāsa un auga forma dažādās vietās augošiem augiem atšķiras. Sīpoli bez norakšanas var augt 2-3 gadus. Veģetatīvi vairojas viegli, veidojot daudz vairsīpolu.

Pontijas fritilārija

Radē fritilārija ( Fritillaria raddeana ), 1.un 3.grupa. Savvaļā aug Turkmenistānā, Irānā. Līdz 60cm garas, stublāja galā veido 5-6 lielus, gaiši zaļgandzeltenus ziedus. Zied ļoti agri, bet salnās necieš.

Radē fritilārija

Krievijas fritilārija (Fritillaria ruthenica), 1.un 3.grupa. Savvaļā aug Krievijā, Austrumsibīrijā. Viena no savdabīgākajām fritilārijām. Augi ir 60cm augsti, stublāja galos veido šokolādes brūnus ziedus. Specifiska šīs fritilārijas pazīme – lapu gali ir sagriezti, tie līdzīgi kā vīnogu stīgas var pieķerties balstiem un noturēt stublāju vertikāli, tāpēc stādījumos novelk auklas. Labi aug dārzā pusēnā. Veģetatīvi gandrīz nevairojas. Ar sēklām vairojas labi.

Krievijas fritilārija

Severcova fritilārija (Fritillaria sewerzowii), 2.un 4.grupa. Savvaļā aug Uzbekistānā, Tadžikistānā, Ķīnā. Augi līdz 30cm gari, stublāja galos līdz 20cm plati atvērta piramidiāla ziedkopa. Krāsa dzeltenīga, zaļgana vai brūni melna. Auga lapas biezas kā tulpēm. Veģetatīvi vairojas apmierinoši. Ar sēklām vairojas labi. Sējeņi uzzied ceturtajā gadā.

Severcova fritilārija

Fritillaria stenanthera, 4.grupa. Savvaļā aug Uzbekistānā. Augi veido līdz 20cm augstus stublājus, kuru galos ir 4-8 plaši atvērti gaiši rozā ziedi ar tumšāku pamatni un putekšnīcām. Veģetāciju sāk agri pavasarī, no salnām nebaidās. Veģetatīvi vairojas vāji, sēklas dīgst labi, sējeņi izturīgi pret nelabvēlīgiem apstākļiem.

Fritillaria stenanthera

Fritillaria uva-vulpis, 2.un 4.grupa. Savvaļā aug Turcijā, Irānā. Augi 20cm gari, stublāja galā veido 2 šauri zvanveidīgus purpurbrūnus ziedus ar zilganu apsarmi un dzelteniem ziedlapu galiņiem.

Fritillaria uva-vulpis

FRITILĀRIJU AUDZĒŠANA

•

Fritilārijas audzē atbilstoši tam, kādai audzēšanas grupai tās pieder. Sugas, kuras vairāk pacieš mitrumu miera periodā vasarā, bez pārstādīšanas var audzēt 2-3 gadus.
• Fritilārijas pavairo ar sēklām un vairsīpoliņiem. Sīpolus var dalīt arī mākslīgi – pārlaužot sīpolu, kas sastāv no vairāk zvīņām. Pēc paŗlaušanas sīpolus apžāvē un lauzuma brūces apkaisa ar kokogles vai malta sēra pulveri. Fritilārijas F.persica, F.imperialis, F.sewerzowii var pārgriezt ar nazi vairākās daļās, griezuma brūces apstrādā līdzīgi.
• Puves bojātos sīpolus var glābt, bojātās vietas ar nazi izgriežot līdz veseliem audiem un mērcējot fungicīdu šķīdumā 15-20 minūtes. Tad apžāvē un arī apstrādā ar kokogles vai sēra pulveri.
• Audzējot no sēklām, sevišķi 2. un 4.grupas sugas, jaunos augus podos ieteicams paaudzēt 2-3 gadus. Podus dārzā līdz malām iegremdē augsnē. Kad lapas nodzeltējušas, podus izņem un novieto sausumā līdz rudenim, kad atkal ievieto augsnē.
• Fritilāriju sīpolu stādīšanas dziļums: sīko – līdz 10cm, vidēji lielo – 10-20cm, lielo – 20-30cm. Sausummīlošām sugāmbedrītē pirms stādīšanas ieber sauju rupjas grants. Glabātavā sugām F.eduardii, F.imperialis, F.raddeana bieži parādās sakņu aizmetņi. Tūlīt jāstāda, jo jau pēc 7-10 dienām tie var izaugt 10cm gari. Saknes ir trauslas un stādot var tikt bojātas.
• Fritilārijas parasti neslimo ar vīrusu un sēņu slimībām. Jāsargā no grauzējiem, tikai F.imperialis sīpolus to nepatīkamās smakas dēļ grauzēji neaiztiek. Fritilārijas bojā liliju sarkanā vabole – tā apgrauž lapas un jaunos dzinumus. Apkaro, smidzinot ar insekticīdiem.

Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (4/2004)