Jautājumi un atbildes

Dārzos audzēto ziemciešu vidū grūti atrast citus tik dižus un majestātiskus augus kā delfīnijas. Tām ir stāvi, zaroti stublāji, kuru apakšdaļu klāj dažādu formu dalītas lapas, bet galotnēs atrodas ziedkopas – vertikāli ķekari vai skaras. Augu augums ļoti dažāds – no 10–20 cm maziem kalnu sugu punduriem līdz pat 2 m augstiem eksemplāriem, kas sastopami auglīgās pļavās. Vienkāršākajiem augiem skarās ir 3–15 ziedi, un pirmie parasti atveras augšējie. Attīstītākajām sugām un dārzu hibrīdiem ir ļoti lielas, piramidālas ziedkopas – vienkārši vai sazaroti ķekari ar 50–80 ziediem, kas sāk atvērties no apakšas.

Krāsainās kauslapas ar piesi
Interesanta ir delfīniju ziedu uzbūve. Savvaļas sugām lielākoties ir vienkāršs apziednis, kuru veido piecas krāsainas kauslapas. Īpaša šo ziedu iezīme ir atpakaļ vērsts, piesim līdzīgs dobs izaugums augšējai kauslapai.
Tajā atrodas divi nektāriji – nektāra piltuvītes. Zieda centrālo daļu jeb actiņu veido gan nektāriju atveres un auglenīcu drīksnas, gan auglīgās un neauglīgās putekšņlapas jeb staminodijas, kuru samtainās plāksnīšveida
galotnes nosaka actiņas krāsu un kalpo kā placdarms kukaiņiem. Actiņas
mēdz būt baltos, krēmīgos vai gandrīz melnos toņos, kas parasti labi kontrastē ar kauslapām. Kauslapas lielākajai daļai sugu ir gaiši vai
koši zilos un violetos toņos. Tomēr ir arī sugas ar koši sarkaniem un dzelteniem ziediem, piemēram, Kalifornijā un Meksikā augošās sarkanās (D. cardinale) un kailstublāju (D. nudicaule) delfīnijas. Pie mums šīs sugas nav ziemcietīgas un to dekorativitāte nav tik izcila, lai nopūlētos
ar to audzēšanu podos un sakņu pārziemināšanu pagrabos. Tomēr vēl aizvien gadās, ka veikalos to sēklas tiek piedāvātas kā nez kāda sensācija.
Ap 18. gs. vidu Eiropas dārzos sāka izplatīties no Tālajiem Austrumiem ievestā lielziedu (D. grandiflorum) jeb Ķīnas (sin. D. sinensis) delfīnija. Vēlāk tai parādījās puspildītu ziedu formas, ar kuru palīdzību selekcijas
gaitā ieguva mūsdienu dārza delfīnijām raksturīgos puspildītos un pildītos ziedus. Virs piecu kauslapu kārtas šiem ziediem ir vēl viena vai vairākas piecu vainaglapu kārtas, kuru tonis bieži vien atšķiras no kauslapu krāsas, tāpēc ziedi izskatās divkrāsaini. Ziedlapiņu skaits palielinās, pārveidojoties putekšņlapām, tādēļ pašiem jaunākajiem ļoti pildīto ziedu hibrīdiem actiņas gandrīz nav saglabājušās un tie slikti ražo sēklas.

Cildotā kundze un tās hibrīdi
Delfīniju selekcija sākta 19. gs. vidū Francijā, vēlāk turpināta Anglijā, kā arī Vācijā, Holandē un ASV. Krustojot gan savvaļas sugas no dažādām pasaules malām, gan iegūtos starphibrīdus, pamazām aizvien vairāk tika uzlabota ziedkopu forma, iegūti puspildīti ziedi un krāsu dažādība. Kopš 1896. gada visus dārzos audzētos dažādos hibrīdus un to grupas pieņemts saukt par cildotām jeb dārza delfīnijām (D. x cultorum).

Populārākās hibrīdu grupas
Elatum– noturīgi, 1,4–2,0 m augsti cerveida augi ar lielām lapām un piramidālām, 0,4–1,2 m garām ziedkopām; ziedu izvietojums regulārs; ziedi puspildīti un pildīti, 6–7 cm, plašā zilo un violeto toņu gammā, kā
arī balti, rozā un violetrozā. Daudzas šķirnes un uzlabojumus šajā grupā 20. gs. sākumā radījis vācu selekcionārs Karls Festers.
Pasifik – augu forma līdzīga iepriekšējai grupai, bet augums var būt dažāds; ziedi ļoti lieli, puspildīti, izvietoti blīvi un vienmērīgi visā ziedkopas garumā. Šie hibrīdi pie mums nav pietiekami ziemcietīgi un pieder pie īsmūža ziemcietēm, tāpēc ziedu griešanai tos iesaka audzēt kā viengadīgu kultūru, pavairojot ar sēklām. Šo grupu Kalifornijā izveidojis selekcionārs Franks Reinelts. Viņam 20. gs. trīsdesmitajos gados izdevās
izveidot 12 ar sēklām pavairojamas šķirnes, kuru pēcnācēji gandrīz pilnībā saglabā agrākās īpašības.
Belladonna – 80–140 cm augsti augi ar dziļi iegrieztām starainām lapām, sazarotiem stublājiem un skrajiem ziedu ķekariem; ķekarā 15–20 piltuvveida ziedi, līdz 2 cm lieli, baltā un gaiši vai koši zilā krāsā. Šie hibrīdi piemēroti agrai ziedu ieguvei, audzējot zem seguma.
Universitātes hibrīdi – šīs delfīnijas ar puspildītiem sarkaniem, oranžiem, dzelteniem un lašrozā ziediem 20. gs. beigās radījis holandiešu selekcionārs Legro. Viņam izdevies sakrustot dārza delfīniju hibrīdus ar
citām sarkano un dzelteno ziedu sugām, kuras dabā sastopamas tikai ļoti siltā klimatā. Šo hibrīdu stādījumus var apskatīt, piemēram, slavenajā Vizlijas dārzā Anglijā. Vairākumam šo hibrīdu ziedkopas ir ļoti skrajas
un nenoturīgas, bet vislielākais mīnuss ir zemā salcietība. Droši vien šo trūkumu dēļ šie hibrīdi puķkopībā nav ieviesti.

Brīnišķi zilie delfīni un cīruļu pieši
Delfīnijas popularitāti iekarojušas ar brīnišķīgi zilo ziedu krāsu. Taču dažādu tautu valodās šo augu nosaukumi galvenokārt izceļ ziedu piesīšus – tās tiek dēvētas par cīruļu kājiņām, nadziņiem vai piesīšiem (angļu Larkspur) vai par bruņinieku piešiem (vācu Rittersporn). Arī latviešu valodā bez oficiālajiem zilaušiem un bruņiniekpiešiem dažādos novados atrodami vēl tādi nosaukumi kā piešainie zilauši, zilie vanadži, gaiļu pieši, kazu kurpītes, stārķu vai vārnu deguni u. c.

Radinieki puķu dobēs
Bez hibrīdajām delfīnijām dārzos reizēm audzē arī lielziedu jeb Ķīnas delfīnijas. Šiem 40–50 cm augstajiem augiem ir stipri sazaroti stublāji un gaiši zili, violeti vai balti, 2 cm lieli ziedi skrajās ziedkopās. Kā visai
nestabilas īsmūža ziemcietes tās regulāri jāatjauno ar ceru dalīšanu vai pat jāaudzē kā viengadīgas puķes. No vasaras puķēm ļoti populāras ir daudzkrāsainās vasaras delfīnijas – gan hiacinšziedu, gan augstās pildīto ziedu šķirnes. Tās cēlušās galvenokārt no Ajaksa(D. ajacis; sin. Consolida ambigua) un tīruma delfīnijām (D. consolida; sin. Consolida regalis). T ī ruma delfīnijas pazīstamas arī pie mums kā viengadīgas tīrumu un vecaiņu nezāles – zilauši. Tie ir visai dekoratīvi augi, kuru 60–70 cm augstie, apjomīgie krūmi dobēs atgādina plīvurpuķes. Audzējot dārzos, tām iegūta arī balto ziedu forma.

Delfīniju dzīve dobē
Lielākā daļa dārza delfīniju hibrīdu paredzēti audzēšanai mērenā un vēsā klimatā, tāpēc lielas problēmas pie mums nesagādā. Tām piemērota jebkura no lieliem vējiem pasargāta vieta saulē vai nelielā ēnā.

Pavairo ar sēklām Delfīniju sēklas ļoti strauji zaudē dīdzību – praktiski jau pēc gada. Tāpēc ar veikalā pirktajām sēklām bieži vien nākas vilties, jo tās neuzdīgst. Pašu ievāktās sēklas izžāvē sausas, hermētiski iesaiņo un glabā pastāvīgā zemā temperatūrā (ledusskapī). Tās sēj ne vēlāk kā nākamajā pavasarī.
Audzē stādus Sēj martā kastītēs, nedaudz piesedz ar augsni un diedzē 15-180 C temperatūrā. Svaigas sēklas labi sadīgst jau pēc 8-10 dienām (siltākā vietā pat vēl ātrāk). Būtisks ir siltums un pastāvīgs substrāta mitrums. Kad sāk augt īstās lapiņas, dēstus izpiķē podiņos vai lielākās kasetēs, kur audzē līdz izstādīšanai. Līdz tai dēsti jāpieradina āra apstākļiem, citādi tie var apsalt pavasara salnās. Augi pirmoreiz parasti uzzied jau rudenī.

Skaistums zūd Sēklas vāc no vislabākajiem eksemplāriem. Tomēr arī tad daļu pēcnācēju nāksies brāķēt, jo nebūs vairs ne tik izcilu ziedkopu, ne krāsas (delfīnijām dominē zilā).
Pavairo, dalot ceru Izcilās īpašības pilnībā saglabāt var, tikai pavairojot veģetatīvi. Visvienkāršākais paņēmiens ir 3-4 gadus vecu ceru sadalīšana agri pavasarī vai rudenī. Pavasarī var pavairot ar jauno dzinumu spraudeņiem (no sakneņa atplēš sprīdi garus spraudeņus ar pēdiņu).
Audzēšana nav sarežģīta Augsnei jābūt gaisu caurlaidīgai, dziļi uzirdinātai, auglīgai un mēreni mitrai. Ilgstošā sausumā, it īpaši jau ziedkopu veidošanās laikā, augus vismaz reizi nedēļā pamatīgi jālaista.
Augus nepārblīvēDelfīnijas labvēlīgos apstākļos vienā vietā var augt 5-7 gadus, tāpēc liela auguma hibrīdus stāda vismaz 40-50 cm citu no cita. Iesaka arī normēt dzinumu skaitu, vienā cerā atstājot 3-5 spēcīgākos. Tā ne vien tiks uzlabota gaisa apmaiņa un kavēta slimību ieviešanās, bet arī izaugs lielākas ziedkopas.
Zied divreiz Ziedēšana ilgst apmēram mēnesi (sākas ap Jāņiem). Ja dzinumus tūdaļ pēc tam apgriež, rudenī delfīnijas zied otrreiz.
Ziemo labiJa sniega daudz, delfīnijas ziemo labi un iztur -400C salu. Lai izsargātos no kailsala un atkušņu bojājumiem, dobes vēlams piesegt ar skujām. Pavasarī pēc augsnes uzirdināšanas dobēm uzber neitralizētas kūdras mulču, kas augsnē saglabā mitrumu un neļauj augt nezālēm.
Sargā no kaitēm Pareizi koptas un sabalansēti mēslotas, delfīnijas aug spēcīgas un slimo maz. Svarīgi pavairot tikai veselas delfīnijas. Delfīnijas mēdz bojāt gliemeži, bet it īpaši laputis, kas var ievazāt vīrusslimības. Postoša var izrādīties arī miltrasa un bakteriālā melnplankumainība.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 aprīlis)