Vieniem patīk skarainie flokši, citi dod priekšroku zemajiem aslapu flokšiem. Kāpēc gan atteikties no kādas sugas vai šķirnes, ja vienā dārzā varam iestādīt dažādas.
Uzskata, ka flokši ir pieticīgi un izturīgi. Pēdējā īpašība gan vairāk attiecas uz daudzgadīgajām sugām, bet tiek audzētas arī viengadīgās. Lai gan šiem augiem ir atšķirīgs augstums un pumpuru attīstīšanās laiks, ziedu uzbūve ir līdzīga – tiem visiem ir piecas ziedlapiņas. Flokšu ziedlapiņas mēdz būt rozā, violetas, karmīnsarkanas, bet retāk arī baltas un zilas. Dažu flokšu ziediem vidiņi ir kontrastējošā krāsā.
Pavasarīgi paklāji Visi ložņājošie flokši ir daudzgadīgi, un tos var stādīt akmeņdārzos un dobju malās. Šos augus var stādīt arī uz mūrīšiem un gar garāžas iebrauktuvi. Visbagātīgāk flokši zied saulainās vietās un pusēnā.
Zemās flokšu sugas veido krāsainus spilvenus un paklāju. Augi ir piemēroti stādīšanai uz mūrīša un akmeņdārzā.
Ēdelīgums Visas flokšu sugas vislabāk attīstās auglīgā, ūdenscaurlaidīgā zemē. Tādēļ pirms flokšu stādīšanas ieteicams augsni sajaukt ar kompostu. Daudzgadīgās sugas pavasarī un vasaras sākumā vairākas reizes piebaro. Dramonda floksi un Surphlox piebaro, kad tiem veidojas ziedi. Piebarošanai izmanto dārza augiem paredzētus mēslojumus.
AUGU SUGAS un ŠĶIRNES.
Aslapu floksis (Phlox subulata) ir pazīstamākā starp klājeniskajām sugām. Auga dzinums klāj stingras, ziemzaļas lapas. Aslapu flokši veido blīvus, 10-15cm augstus spilvenus. Visskaistāk augi izskatās maijā un jūnijā, kad tos pārklāj balti, rozā vai violeti ziedi. Ceri pēc 4-5 gadiem parasti vidū kļūst kaili. Šo procesu var aizkavēt, katru gadu pēc noziedēšanas, saīsinot auga dzinumus. Ja tie tomēr vairs nav pietiekami dekoratīvi, tad nāksies augus atjaunot. To vislabāk var izdarīt ar spraudeņiem. Augustā nogriež 3-4cm garus dzinumu fragmentus un apsakņo kastē ar mitrām smiltīm. Ja ziema ir auksta un bez sniega, aslapu flokši jāapsedz ar skujām.
Stīgojošais floksis (Phlox solonifera) ir līdzīgs aslapu floksim, tomēr tā ziedkopu dzinumi ir augstāki (25cm). No maija līdz jūnijam attīstās zili, bāli violeti vai rozā ziedi. Augs izplatās ar stīgām. Šos flokšus arī var pavairot, dalot cerus.
Kanādas floksis (Phlox Divaricata) veido retus ložņājošu dzinumu cerus, bet ziedkopu dzinumu augstums ir 25-45cm. Maija biegās parādās rozā vai zili ziedi. Augus pavairo dalot.
Sniega floksis Phlox Covillei veido zemus spilvenus un zied maija beigās un jūnijā. Šis floksis ir samērā rets un labi aug akmeņdārzā. To pavairo ar spraudeņiem vai sadalot mātesaugu.
Skarainais floksis (Phlox Paniculata) ir pelnījis goda nosaukumu – lauku dārzu valdnieks! Ziedošus skarainos flokšus no jūlija līdz septembrim var ieraudzīt gandrīz katrā lauku dārzā. Ziedi, atkarībā no šķirnes, parādās 70 līdz 120cm garu, taisnu dzinumu galos. Augs ir pieticīgs, labi jūtas saulainā vietā un pusēnā. Skarainanie flokši labi pacieš sausumu, ir ilggadīgi un zied katru gadu. To ziedi patīkami smaržo.
Šie flokši mēdz paši iesēties, bet sējeņiem ziedi var būt dažādās krāsās. Skarainos flokšus var pavairot, arī dalot cerus (pēc noziedēšanas).
Skarainie flokši plaši izplešas, 2-3 gados izveidojot iespaidīgus cerus. To ziedi skaisti kontrastē ar zāliena un krūmu zaļumu. Pēc ziedlapiņu nobiršanas ieteicams apgriezt ziedkopu dzinumus – tā augi vismaz daļēji arī tiks pasargāti no miltrasas.
VIENAI SEZONAI! Viengadīga, katru gadu ar sēklām pavairojama suga ir Dramonda floksis (Phlox drummondii).. Tas ir līdzīgs skarainajam floksim, bet krietni zemāks (30-50cm). Dramonda floksi var stādīt saulainā vietā, savukārt šķirnes ar nedaudz nokareniem dzinumiem un miniatūrās šķirnes (15-20cm) vislabāk stādīt puķupodos un kastēs. Lai šie flokši jūnijā varētu uzziedēt, sēklas kastītē uz palodzes jāiesēj jau martā vai maijā jāpērk dēsti.
Visjaukākais selekcionāru sasniegums ir Surphlox. Tas radīts, krustojot dažādas flokšu sugas. Augs paredzēts saulainam balkonam un ir piemērots stādīšanai pakarināmos puķu podos. Dobē tas klājas pa zemi. Surphlox ziedi ir balti, rozā un karmīnsarkani, arī ar kontrastkrāsas vidiņiem. Šie flokši ir nopērkami tikai kā dēsti.
No Ziemeļamerikas. Pie mums savvaļā nav sastopama neviena no apmēram 60 zināmajām flokšu sugām, izņemot attālākas radinieces no tās pašas kāpnīšu (Polemoniaceae) dzimtas – zilās un ložņu kāpnītes. Vairākums pie mums audzēto flokšu nākuši no Amerikas. Tomēr dārznieki neaprobežojas ar savvaļas sugu audzēšanu un turpina veidot jaunas, atšķirīgas šķirnes.
FLOKŠU KAITES.Nopietnākā flokšu slimība ir īstā miltrasa. Baltais sēņotnes aplikums auga lapas padara neglītas, bet stiprāk inficēti augi sliktāk zied. Tikko pamanītas pirmās slimības pazīmes, flokšus 2-3 reizes ar 7-10 dienu starplaiku apsmidzina ar preperātu Čempions, Fitoekols vai Penkocebs. Ja augiem savlaicīgi nepalīdzēsim, tie var aiziet bojā (sevišķi tad, ja ir lietaina vasara).
No kaitēkļiem pašas uzmācīgākās ir tīklērces. Tās izsūc sulu no augu šūnām, izraisot plankumus un marmorveida iekrāsojumus. Augus apsmidzina ar insekticīdiem. Pēc 7-10 dienām šo procedūru atkārto.