Jautājumi un atbildes

Ja nodrošināti labi augšanas apstākļi, neļķes neprasa lielu kopšanu. Galvenā uzmanība jāpievērš stādījuma vietas sagatavošanai, atbrīvojot to no daudzgadīgo nezāļu sakneņiem un saknēm. Puķēm dobē izvēlas atbilstošus partnerus, ar kuriem kopā neļķes veido saskanīgu kompozīciju, taču netiek nomāktas. Neļķes ģints (vairāk nekā 200 sugu) pārstāvēta gan ar viengadīgiem, gan divgadīgiem, gan daudzgadīgiem augiem. Latvijā populārākās ir spalvu un zilganās neļķes.
Gan spalvu, gan zilganās neļķes vislabāk stādīt nelielos puduros vai mazās grupās akmeņdārzā, mēreni sausā līdz vidēji mitrā augsnē. Piemērotas krautas atbalsta sienu terases vai spraugas, kur šīs neļķes vislabāk var atklāt savas dekoratīvās īpašības. Šādās klajās vietās ziemzaļās neļķes ieteicams ziemā piesegt ar skujām.

Spalvu neļķes
Spalvu neļķe (D.plumarius) ir ziemzaļš augs, kas savvaļā sastopams klinšainās vietās Dienvideiropā. Sazarotie, pie pamata pārkoksnējušies veģetatīvie dzinumi veido blīvu, 8-10cm augstu spilvenveida klājienu. Lapas lineāri lancetiskas, pelēkzaļas ar zilganu apsarmi. Ziedneši 20-30cm augsti. Ziedi 2,5-4cm plati, rozā vai balti, smaržīgi. Lielākoties tie sakārtoti pa diviem vai vienam vasu galos. Vainaglapu plātnīte līdz vidum pirkstveidīgi šķelta. Zied jūnijā un jūlijā. Tā kā spalvu neļķes kultūrā audzē kopš 16.gadsimta, tagad dārzos sastopamas galvenokārt šķirnes vai to sējeņi.
Kompaktākās un zemākā auguma šķirnes, piemēram, veco ‘Altrosa’ ar pildītiem ziediem, stāda ziemciešu dobju apmalītēs.
Augstākas šķirnes, piemēram, ‘Spring Beauty’ar baltiem ziediem un sarkanu vainadziņu centrā, labi der arī ziedu griešanai. Atšķirībā no pirmās, kas pavairojam tikai veģetatīvi, šo var pavairot arī ar sēšanu, turklāt 50% ir ar pildītiem ziediem. Balti ziedi ir šķirnei ‘Diamant’, tumši sarkani – ‘Heidi’, spilgti sarkani – ‘Munot’. Stādīšanas attālums spalvu neļķei 20-30cm.

Gan spalvu, gan zilganā neļķe un dzirkstelīte iederas arī jumtu stādījumos, dēstītas 6-10cm biezā substrātā.

Zilganās neļķes
Zilganās neļķes (D.gratianopolitanus) dzimtene ir Rietumeiropa un Viduseiropa, kur tā sastopama sausās vietās kalnos, gaišos priežu mežos un uz klintīm. Arī šai sugai sazarotie, gulošie veģetatīvie dzinumi veido blīvu spilvenveida klājienu ar skaistu ziemzaļu zilganzaļas vai zilganas krāsas lapojumu. Tā augstums 8-10cm, savukārt ziedvasas ir 15-25cm augstas.
Ziedi zaru galos pa vienam. Tie ir 2,5-3cm plati, sārti. Zied jūnija beigās, jūlijā. Vainaglapu plātnīte ārmalā zobaina. Tās sašaurinātā daļa – nadziņš – ir šauri spārnaina – atšķirībā no spalvu neļķes, kurai vai9naglapu nadziņš ir plati spārnains. Arī zilganā neļķe dārzos pārstāvēta galvenokārt ar hibrīdas cilmes šķirnēm. Ārzemju katalogos tiek piedāvāta laba šķirne ‘Eydangeri’ ar rožaini sarkaniem ziediem. Vācijā populāras šķirnes: ‘Rubin’ ar tumšsarkanu, īpatnēju ziedu krāsu, ‘Nordstjernen’ ar gaiši rozā ziediem un ‘Blauer Teppich’ ar violeti rozā ziediem. Viszemākā ir šķirne ‘La Borboule’ – spilvena augstums 3cm, ziedneša – 5cm. Lielākajai daļai šķirņu augi stādāmi 30cm attālumā cits no cita.
Augi kompanjoni. Dekoratīvajā akmeņdārzā labi kaimiņaugi spalvu un zilganajām neļķēm var būt klinšu aurīnija (Aurinia saxatilis), borētas (Aubrieta) šķirnes, Kaukāza arābe (Arabis caucasica), jūrmalas armērija (Armeria maritima), stabveida radzene (Cerastium tomentosum var. Columnae), aslapu flokša (Phlox subulata) šķirnes.

Studentu neļķes
Latvijā īpaši izplatīta un iemīļota ir čemuru jeb studentu neļķe (D.barbatus). Šī divgadīgā līdz trīsgadīgā cerveida neļķe veido ap 10cm augstu piezemes lapu rozeti un 30-50cm augstu aplapotu ziednesi. Lapas zaļas, plati lancetiskas. Ziedi dažādās krāsās, no baltas līdz sarkani – atkarībā no šķirnes, kuru šai sugai ir ļoti daudz. Ziedi sakārtoti blīvā čemurveida pušķī vasu galā. Piemērotos apstākļos pavairojas ar pašizsēju.
Audzējamas saulainā vietā vidēji mitrā, caurlaidīgā, auglīgā dārza augsnē.
Augi kompanjoni. Stāda nelielās grupās raibās vasaras puķu dobēs kopā ar atbilstošām ziemcietēm, stādījumu apmalēs, arī kapu stādījumos. Noderīgas smaržīgiem puķu pušķiem.

Kartēziešu neļķes
Dienvideiropā un Viduseiropā savvaļā sastopamā kartēziešu neļķe (D. Carthussanianorum) ir vēl sausumizturīgāka. Tur tā parasti aug sausās stepjveida pļavās, krūmājos un priežu mežos. Kartēziešu neļķe neviedo veģetatīvo vasu klājienu, bet tikai ziednešu ceru, kura lapojums ziemā nesaglabājas. Ziednešu augstums ap 40cm. Lapas zaļas, zālveidīgas.
Ziedi līdz 2,5cm plati, sarkani, vasu galos sakārtoti galviņās. Vainaglapu plātnītēs ārmala zobaina. Zied no jūnija beigām līdz augusta beigām.
Kartēziešu neļķe ir ilgi dekoratīva cerveida ziemciete. Nepārstādīta tā izskatās glīta 5-6 gadus. Vislabāk aug saulainā vietā ūdenscaurlaidīgā augsnē akmenājā, bez tiešas saistības ar akmeni. Stādīšanas attālums – 30cm augs no auga.
Augi kompanjoni. Stāda pa vienai vai nelielos puduros kopā ar prasību ziņā līdzīgām un izskata ziņā atbilstošām ziemcietēm: Amelas ziemasteri (Aster amelus), bezstumbra zeltdadzi (Carlina acaulis), tūbaino zeltasteri (Eriohyllum lanatum), silpureni (Pulsatilla vulgaris), daudzgadīgajiem liniem (Linum perenne), izturīgākajām bārdainā īrisa (Iris Barbata Elatior) šķirnēm u.c.

Dzirkstelītes
Visizturīgākās, mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotākās ir dzirkstelītes (D.deltoides), kas Latvijā sastopamas savvaļā. Tās izplatītas sausās pļavās, priežu mežos, pakalnēs un ceļmalās. Dzirkstelīšu gulošās, zarotās veģetatīvās vasas viedo ap 3cm augstu paklājveida klājienu. Lapas sīkas, zaļas.
Ziedi 2-3cm plati, rožaini sarkani, ar zobainu vainaglapas plātnīti un no purpurkrāsas plankumiem veidotu aplīti ap zieda centru. Ziedi pa vienam dakšveidīgi sazaroti, ap 15cm augstu ziednešu galos. Zied no jūnija vidus līdz jūlija vidum.
Ļoti pieticīgs augs, kas var augt nabadzīgā, sausā, smilšainā augsnē klajā, saulainā vietā. Dzirkstelīte ir dekoratīva neilgu laiku. Šī īsmūža ziemciete veido ceru. Bez pārstādīšanas audzējama 3-4 gadus. Neraugoties uz to, ka dzirkstelīte no citu augu konkurences brīvā vietā var veidot vienmērīgu paklāju, to ieteicams dēstīt nelielās grupās. Piemērota arī dabiska tipa stādījumiem, jo lapos apstākļos intensīvi vairojas ar pašizsēju.
Dārzos sastopamas dzirkstelītes formas ‘Albus’ ar baltiem un ‘Splendens’ ar rožainiem ziediem, kā arī šķirnes ‘Brilliant’ ar spilgti karmīnsarkaniem un ‘Leuchtfunk’ ar sarkaniem ziediem un sarkanbrūni ietonētu lapojumu. Pavairo ar sēklām. Stādīšanas attālums 20-30cm.
Augi kompanjoni Kā kaimiņaugus šai neļķītei var ieteikt parasto kaķpēdiņu (Antennaria dioica), dažādus klājeniskos laimiņus, kā arī baltā laimiņa (Sedum album) formu ‘Murale’, mazo mārsilu (Thymus serpyllum), smiltāju retēju (Potentilla cinerea), pļavas silpureni (Pulsatilla pratensis), aitu auzeni (Festuca ovina) u.c.

Smiltāju neļķes
Smiltāju neļķe (D.arenarius) pie mums aug arī savvaļā. Cerveida ziemciete, veido ap 10cm augstu spilvenveida klājienu ar 15-20cm augstiem ziednešiem. Lapas zaļas, zālveidīgas, ziemzaļas. Ziedi balti, smaržīgi. Zied jūlijā, augustā. Stāda sausā, caurlaidīgā, skābā līdz neitrālā augsnē saulē, akmenājā vai virsāju dārzā.

Daiļās neļķes
Puķu mīļotājiem un kolekcionāriem piemērots augs ir daiļā neļķe (D.superbus). Šī cerveidīgā, divus trīs gadus dzīvojošā neļķe veido 10cm augstu piezemes lapu rozeti un 30-50cm augstu, sazarotu, maz aplapotu ziednesi. Lapas zaļas, lineāras vai lineāri lancetiskas, nosmaiļotas. Ziedi gaiši rozā ar maigi violetu tonējumu, dziļi šķeltas vainaglapas. Zied no jūnija vidus līdz augusta beigām.
Šī neļķe ir īpaša ar to, ka atšķirībā no citām sugām piemērota audzēšanai vidēji mitrā līdz mitrā, trūdvielām bagātā, mālainā, pat purvainā augsnē saulainā vietā līdz pusēnā, klajumā vai kokaugu blakusstādījumā, arī krastmalā. Necieš spēcīgāku augu konkurenci.
Kolekcionāri var mēģināt audzētt arī akmeņdārzam piemēroto Amūras neļķi (D.amurensis) ar sarkanvioletiem ziediem vai Knapa neļķi (D.knappii) ir gaiši dzelteniem ziediem, kā arī hibrīdās cilmes Alvuda neļķi (D.allwoodii) ar rozā ziediem. Visas šīs sugasaudzējamas akmenājā, sausā līdz vidēji mitrā, caurlaidīgā augsnē.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 augusts)